Pēdējā termiņa dienā Jelgavas novada dome par priekšsēdētāju ievēl Uldi Aināru

12 no 15 klātesošajiem deputātiem Jelgavas novada domes ārkārtas sēdē par novada domes priekšsēdētāju ievēlēja “Jaunās vienotības” saraksta deputātu Uldi Aināru. Viņš bija vienīgais kandidāts, kas šajā sēdē tika izvirzīts balsošanai uz šo amatu. Ārkārtas domes sēde notika piektdien, 20. septembrī, kas bija galīgais Viedās pārvaldes un reģionālās attīstības ministrijas noteiktais termiņš, kad Jelgavas novada domei jāievēl pašvaldības vadītājs. Pretējā gadījumā ministrija rosinātu Saeimu atlaist Jelgavas novada domi, kas piecus mēnešus bija strādājusi bez priekšsēdētāja. Pirms tam bija divi neveiksmīgi Jelgavas novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanas mēģinājumi.

Par U. Aināru balsoja deputāti Andris Ozoliņš, Ģirts Neija (abi no Zaļās partijas), Artūrs Semjonovs un pats U. Ainārs (abi no “Jaunās vienotības”), Dainis Liepiņš, Dina Tauriņa, Vidmants Rinkuns (visi trīs no Latvijas Reģionu apvienības), Gundars Liepa (Nacionālā apvienība), Jānis Počs, Pēteris Veļeckis (abi no Latvijas Zemnieku savienības), Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”), Irina Dolgova (“Saskaņa”). Pret balsoja Lolita Duge (Latvijas Zemnieku savienība). Divas no izdalītajām vēlēšanu zīmēm tika atzītas par nederīgām.

Ceturtajā dienā pēc stāšanās Jelgavas novada domes priekšsēdētāja amatā U. Ainārs piekrita intervijai ar “Zemgales Ziņām.”

– Kā izlēmāt atstāt iepriekšējo darbu valsts pārvaldē?
Lēmums aiziet no darba Centrālajā statistikas pārvaldē nebija viegls. Mana līdzšinējā darba pieredze bija saistīta ar datu analīzi un nodrošināšanu lēmumu pieņēmējiem. Tagad esmu nonācis lēmējvaras pusē. Domāju, ka iepriekšējā darba pieredze palīdzēs.

– Kāds bija pirmais darbs domes priekšsēdētāja amatā?
Sākoties jaunajam mācību gadam, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ir noteikusi, ka ģimenēm par skolēniem, kuri nav deklarēti Jelgavā, par interešu izglītības nodarbībām ir jāmaksā ievērojami vairāk nekā pilsētniekiem. Palūdzu Izglītības pārvaldes speciālistiem sazināties ar kolēģiem Jelgavas pašvaldībā un noskaidrot, kā pašvaldības varētu savstarpēji norēķināties. Interešu izglītības piedāvājums ir atšķirīgs, piemēram, Jelgavā bērniem ir iespēja trenēties vai tikai mācīties peldēt peldbaseinā.

– Pirms nedēļas Jelgavas novada domes sēdē deputātu vairākums atbalstīja prasības pieteikuma sagatavošanu tiesai Zemgales veselības centra lietā. Pēc prasītāju nostādnes tiesai būtu jāatzīst par spēkā neesošu 2003. gadā starp Jelgavas rajona padomi un pilnsabiedrību “Kapitāla pārvaldes sistēmas” noslēgtais koncesijas līgums un arī jāatlīdzina Jelgavas novada pašvaldībai nodarītie zaudējumi. Lūdzu jūsu viedokli šajā divdesmit gadu nerisinātajā problēmā?
Mūsu mērķis nav kādu sodīt, bet gan saprast to, kas noticis. Ja pašvaldībai kaut kas pienākas un pašvaldība to nav saņēmusi, tad mums ir jādara viss nepieciešamais, lai to atgūtu. Zemgales veselības centrs vairs nav simtprocentīgi pašvaldības uzņēmums. 12% tā kapitāldaļu pieder privātīpašniekam. Tas, šķiet, ļoti savdabīgi. Pašlaik ar to nodarbojas pašvaldības iekšējais audits, kas ir sācis veiksmīgi strādāt. To skata arī ārējais audits. Politiskās gribas Zemgales veselības centra jautājuma risināšanā netrūks. Tas ir viens no mūsu darba kārtības jautājumiem.

– Kā varēsiet sastrādāties ar vietnieci Irinu Dolgovu?
Laiks un darbi rādīs. Sadalīsim atbildības jomas. Visdrīzāk Dolgovas kundzei lūgšu uzņemties sociālo jautājumu risināšanu. Viņa tajā jomā jau ir strādājusi. Mani nemulsina tas, ka viņa pirms ievēlēšanas negribēja atbildēt uz deputātu jautājumiem par attieksmi pret Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Ja paskatāmies agrākos domes balsojumus, kas saistīti ar palīdzību Ukrainai, Dolgova ir balsojusi “par”.

– Vai varat sastrādāties ar novada pašvaldības izpilddirektori Līgu Lonerti?
Pēc domes deputātu vairākuma prasības pašvaldībā ir izveidota komisija, kas izvērtē Līgas Lonertes darbu, iespējamos pārkāpumus. Viņa pašlaik nav darbā. Atrodas prombūtnē.

– Kā vērtējat finanšu situāciju Jelgavas novada pašvaldībā? Pirms dažiem mēnešiem pašvaldība ziņoja, ka samazinās izdevumus par 2,5 miljoniem, jo Zemgales veselības centrs netiks pārdots, bet budžetā tā pārdošanas nauda jau bija iekļauta.
Finansiāli izaicinājumi ir saistībā ar pašvaldības kapitālsabiedrību “Jelgavas novada KU”. Par zināmiem taupības pasākumiem būs jāvienojas. Taču nav pazīmju, ka varētu nonākt līdz novada pašvaldības maksātnespējai.

– Vai, būdams novada domes priekšsēdētājs, sekmēsiet Ozolnieku novada atdalīšanu no apvienotā Jelgavas novada?
Ne tik sen Jelgavas novada dome rakstīja Saeimas komisijai iesniegumu, kurā motivēti, piesaucot Igaunijas pozitīvo piemēru, izklāstīja, kāpēc Ozolnieku un Jelgavas novadam labāk būtu pastāvēt atsevišķi. Saeimas komisija atbildēja, ka neuzskata par labu šādu sadalīšanu. Tā esam palikuši katrs savās domās. Pretrunas un neapmierinātība ir arī, piemēram, par Mārupes un Babītes novada apvienošanu. Iespējams, vajag atdalīties. Kā būs, to tagad nepateiksim.

– Savulaik Ozolnieku novads bija piemērs ar renovētajām daudzdzīvokļu mājām, demokrātisku pārvaldes stilu, visiem bērniem un jauniešiem pašvaldība apmaksāja brīvpusdienas…
Tagad apvienotajā Jelgavas novadā situācija ir citādāka. Ja varēsim atvēlēt vairāk līdzekļu sociālajām vajadzībām, tad šajā virzienā iesim. Septembrī pašvaldība palielināja līdzmaksājumu skolēnu un pirmsskolas iestāžu audzēkņu pusdienām no viena eiro līdz 1,4 eiro. Tādējādi tika segta inflācijas tiesa. Tomēr pārējo iznāk maksāt skolēnu vecākiem.

– Kā Ozolnieku novada pašvaldības pozitīvā pieredze tiks pārnesta uz apvienoto Jelgavas novadu?
Katram novadam un arī pagastam ir sava labā pieredze un tradīcijas, ar kurām ir jālepojas. Tās ir svarīgas mūsu identitātei. Daudzi atceras Ozolnieku velotūri. Neuzstāšu, ka tagad vajadzētu rīkot Jelgavas novada velotūri. Taču paskatīsimies, vai Ozolnieku velotūri, kas pēc novadu apvienošanas nav notikusi, varam atjaunot.

– Kā ir iesēsties novada domes priekšsēdētāja krēslā, kur iepriekš sēdējušas kolorītas, valstī plaši pazīstamas amatpersonas?
Nav īpašu sajūtu. Neesmu māņticīgs.

– Pašvaldības vadītāju pārvietošanās beidzamajā laikā ir kļuvusi par politiski aktuālu lietu. Kā jūs braucat?
Strādājot Centrālajā statistikas pārvaldē, no Ozolniekiem uz Rīgu pēdējā laikā vairs nebraucu ar personīgo auto, kā to biju darījis padsmit gadus. Braucu ar vilcienu. Jaunie “Škodas” vilcieni ir ērti. Turklāt ceļā var pie datora strādāt. Rakstīt gan ir grūtāk, jo vagons tomēr kratās. Pirmajās dienās uz darbu Jelgavas novada pašvaldībā braucu ar personīgo auto. Uzskatu, ka no mājām uz darbu un otrādi pašam kaut kā jātiek.

– Kāda ir jūsu vīzija, mērķis, ko jaunajā amatā vēlaties sasniegt?
Valsts, tostarp pašvaldību, pārvaldei ir jāstrādā kā efektīvam saliedētam kolektīvam. Iepriekšējā darbavietā man to izdevās sasniegt. Ceru, ka izdosies arī šeit.

Uldis Ainārs
■ Dzimis 1975. gadā Jelgavā.
■ Visu mūžu dzīvojis Ozolniekos. Kā pusaudzis atceras atmodas laiku, 1991. gada barikādes, kur aktīvi darbojās tēvs Māris Ainārs, kas vadīja Ozolnieku ciema, pagasta un vēlāk novada pašvaldību.
■ 1993. gadā pabeidzis Ozolnieku vidusskolu un iestājies Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Ieguvis maģistra grādu ekonomikas zinātnē.
■ Strādājis Centrālajā statistikas pārvaldē Informācijas un komunikācijas departamenta direktora amatā.
■ Vairākkārt ievēlēts Ozolnieku novada domē.
■ Precējies, ģimene audzina divus bērnus.
■ Amatpersonas deklarācija liecina, ka atlīdzība valsts darbā kopā ar deputāta ienākumiem U. Aināram 2023. gadā pārsniegusi 60 tūkstošus eiro. Viņam pieder pērnā gada izlaiduma automašīna “Skoda Superb”, kas iegādāta par 41 540 eiro. Īpašumā ir arī 2011. gadā ražota “Škoda Octavia” un 2022. gada izlaiduma mopēds “Yadea C-line”.
■ Politiķim ir bezskaidras naudas uzkrājumi 13 959 eiro apmērā. Viņš izsniedzis arī gandrīz 21 911 eiro lielu aizdevumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.