Pēdējo divu gadu laikā ir dubultojies nepilngadīgo mājdzīvnieku īpašnieku skaits

Pēdējo divu gadu laikā ir dubultojies nepilngadīgo mājdzīvnieku īpašnieku skaits, aģentūru LETA informē Dzīvnieku patversmes “Labās mājas” pārstāve Rigonda Bērziņa.

Patversmē norāda, ka Latvijā šobrīd tikai dzīvnieku patversmēm ir pienākums adoptējamo mājdzīvnieku nodot tikai pilngadību sasniegušām personām. Citiem mājdzīvnieka īpašumtiesību iegūšanas veidiem, piemēram, pirkšanai vai dāvināšanai, vecuma ierobežojuma nav, kā rezultātā par mājdzīvnieka īpašnieku var kļūt jebkura vecuma bērns.

Kā informē patversmes pārstāve, tikšanās laikā ar Zemkopības ministriju (ZM) noskaidrots, ka gadījumu skaits, kad mājdzīvnieka reģistrētais īpašnieks ir nepilngadīga persona, ir dubultojies pēdējo divu gadu laikā – no 69 gadījumiem 2020.gadā līdz 123 gadījumiem 2022.gadā.

“Mūsu sabiedrībā kopumā eksistē augsts risks, ka mājdzīvnieka īpašnieka nosaukumu uzņemas personas, kas līdz galam nesaprot šī pienākuma būtību. Tā rezultātā tiek pieļautas dzīvnieku ciešanas, notiek dzīvnieku tiesību pārkāpumi, kā arī zeļ bezatbildība dažādās formās – dzīvnieku klaiņošana, nekontrolēta dzīvnieku vairošana, dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošana,” norāda biedrības pārstāve.

Tāpat patversmē uzsver, ka noteikumi, kas regulē dzīvnieku patversmju darbību attiecas tikai uz mazliet vairāk nekā 20 dzīvnieku patversmēm, tomēr vēl aptuveni 100 dažādas biedrības Latvijā darbojas ārpus dzīvnieku patversmju regulējuma, bet faktiski veicot patversmju funkciju.

Pēc “Labās mājas” domām, arī uz šīm organizācijām būtu jāattiecina pienākums mājdzīvnieka adopciju atļaut tikai pilngadību sasniegušām personām.

Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš aģentūrai LETA norādīja, ka jautājums aktualizējies, jo šobrīd neviens normatīvais regulējums nenosaka no kāda vecuma var kļūt par suņa, kaķa un citu dzīvnieku īpašnieku.

“Problēma sākas gadījumos, ja, piemēram, desmitgadīgs bērns ir īpašnieks sunim, kurš noklīst no mājām un nonāk dzīvnieku patversmē. Dzīvnieku patversme pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma 41.panta 1.punkta drīkst atdot dzīvnieku personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un apņemas nodrošināt attiecīgā dzīvnieka labturību. Rezultātā sunim ir atradies īpašnieks, bet to atdot nedrīkst, jo persona nav sasniegusi 18 gadu vecumu,” skaidroja Šmēliņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ZM diskusijā visas puses nonāca pie slēdziena, ka nav vajadzības kaut ko aizliegt, bet nepieciešams noteikt, ka par dzīvnieka īpašnieku var kļūt persona no 18 gadu vecuma. Līdz 18 gadiem šī persona var tikt reģistrēta kā dzīvnieka turētājs.

Diskusijā tika runāts tikai par suņu, kaķu un sesku īpašnieka vecuma noteikšanu.

Šmēliņš norādīja, ka vecuma noteikšanai nav mērķis aizliegt bērnam rūpēties par kādu dzīvnieku. Ja radinieki vēlas bērnam uzdāvināt vai nopirkt suni, kaķi vai mājas sesku, tad to var darīt, bet par minēto dzīvnieku īpašnieku tiek reģistrēts pilngadīgais radinieks, bet bērns ir dzīvnieka turētājs.

Jau šobrīd, veicot dzīvnieka mikročipošanu un reģistrāciju pie veterinārārsta, gadījumos, kad dzīvnieka īpašnieks ir nepilngadīgs, veterinārārsti izskaidro to atbildību un situāciju sarežģītību, ja dzīvnieka īpašnieks ir jaunāks par 18 gadiem, uzsvēra LVB valdes priekšsēdētājs.

Savukārt par dzīvnieku iegādi zooveikalā diskusijā netika runāts.

“Jāatceras, ka ikviens dzīvnieks, tai skaitā putns, ir dzīva bioloģiska būtne un, tāpat kā mēs, jūt un izrāda savas emocijas. Tādēļ, pirms bērnam iegādājas kādu dzīvnieku, ir jāveic rūpīga un pilnvērtīga saruna ar bērnu, izklāstot, ko nozīmē būt atbildīgam par dzīvnieku,” atgādināja Šmēliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka dzīvnieks nevar būt par audzināšanas instrumentu, ieaudzinot bērnā rūpēs par otru.

“Tikai tajā gadījumā, kad ir pilnīga pārliecība, ka bērns ir sapratis, ko nozīmē būt par dzīvnieka turētāju, ir pieļaujama tā iegāde. Dzīvnieks nav rotaļlieta,” uzsvēra Šmēliņš.

Dzīvnieku patversme “Labās mājas” ir lielākā suņu un kaķu patversme Rīgā, kā arī vienīgā dzīvnieku patversme Latvijā, kas darbojas tikai uz sabiedrības ziedojumu pamata speciāli patversmes dzīvniekiem projektētā un uzbūvētā ēkā, kur visi dzīvnieki mīt iekštelpās.

LVB ir brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas apvieno veterinārmedicīnas izglītību ieguvušus veterinārārstus un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes studentus.

Foto: pixabay.com