LETA
Pērn, mirušo skaitam divas reizes pārsniedzot dzimušo skaitu, Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 17 200, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gada informatīvais apskats.
Kopumā kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs.
CSP dati liecina, ka pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās jau kopš 1990.gada, un līdz šī gada sākumam tas sarucis par 792 000 jeb 30%, tajā skaitā migrācijas rezultātā – par 469 000.
Lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija no 1992. līdz 1994.gadam, tam samazinoties par 142 000 iedzīvotāju, kad Latvijas teritoriju pakāpeniski atstāja PSRS karaspēks, kam līdzi devās arī liela daļa civiliedzīvotāju. Nākamais lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, no 2008. līdz 2010.gadam – par 117 000 iedzīvotāju.
Pēdējos gados iedzīvotāju skaits galvenokārt samazinās negatīva dabiskā pieauguma rezultātā jeb mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu.
Kopumā šī gada sākumā Latvijā bija 1 875 757 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2021.gadā bija 0,92%, kas kļuvis lēnāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Piemēram, 2010.gadā tas bija 2,16%, kad iedzīvotāju skaits būtiski samazinājās migrācijas rezultātā.
Vienlaikus CSP norāda, ka iedzīvotāju dabiskā kustība un migrācija ietekmē iedzīvotāju vecumsastāvu. Kopš 2011.gada nedaudz pieaudzis bērnu un pusaudžu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Tas šajā periodā pieaudzis par 5400, savukārt iedzīvotāju skaits 15 līdz 64 gadu vecumā sarucis par 214 800, bet vecumā 65 gadi un vairāk – pieaudzis par vairāk nekā 10 500.
Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 2022.gada sākumā bija 42,9 gadi – 39,6 gadi vīriešiem un 45,7 gadi sievietēm, kamēr 2011.gada sākumā tas bija vidēji 41,1 gads – 37,9 gadi sievietēm un 43 gadi vīriešiem. Pierīgas reģionā iedzīvotāji ir jaunāki – 40,7 gadi, bet Latgalē vecāki – vidējais vecums tur ir 45,1 gads.
CSP norāda, ka bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn pieauga tikai Pierīgā, taču to īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās. Lielākais tas bija Pierīgas reģionā, kur bērnu bija 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, bet mazākais – Latgales reģionā, kur bērnu bija 13,6% reģiona iedzīvotāju kopskaita.
Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Vislielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā – 27,3% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet vismazākais bērnu īpatsvars bija Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,3% un 11,8%.
Statistikas pārvalde arī aprēķina demogrāfiskās slodzes līmeni, kas raksturo proporcionālo sadalījumu starp tiem, kuri ir darbspējas vecumā un ir vai varētu būt ekonomiski aktīvi, un pārējo sabiedrības daļu, proti, bērniem un iedzīvotājiem virs darbspējas vecuma, kurus uztur iedzīvotāji darbspējas vecumā. Kopš 1993.gada virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir lielāks par bērnu un pusaudžu īpatsvaru, kas nozīmē, ka nākotnē būs mazāks iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un demogrāfiskās slodzes līmenis pieaugs.
Kopumā šī gada sākumā uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotāju bija 360 iedzīvotāju vecumā virs 64 gadiem un 259 bērni vecumā līdz 14 gadiem.
Salīdzinot reģionus un valstspilsētas, darbspējas vecuma (15-63 gadi) iedzīvotāju īpatsvars būtiski neatšķiras, bet atšķiras līdz darbspējas (0-14 gadi) un virs darbspējas (64 un vairāk gadi) vecuma iedzīvotāju īpatsvars.
2022.gada sākumā visvairāk virs darbspējas vecuma iedzīvotāju bija Latgalē jeb gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4% no visiem šī reģiona iedzīvotājiem, savukārt Pierīgā visvairāk ir līdz darbspējas vecuma iedzīvotāju – 18,8%.
Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinājies visos reģionos, izņemot Pierīgu. No valstspilsētām visvairāk darbspējas vecumu nesasniegušu iedzīvotāju bija Jelgavā – 18,4% un Valmierā – 18%, bet vismazāk – Daugavpilī, kur tādi bija vien 14,6%, liecina CSP dati.
Foto: pixabay.com
Reklāma