Pētījums: sveicinoties ar kaimiņiem, cilvēki jūtas par 50% laimīgāki

Spēcīgas sociālās saites ar ģimeni un tuviem draugiem ir ļoti svarīgas cilvēka labklājībai. Ne velti mēdz teikt, ka cilvēks nav vientuļa sala. Izrādās, pat tikai sasveicinoties ar kaimiņu, cilvēki jūtas par 50% laimīgāki, liecina Latvijas nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” mātesuzņēmuma “Bonava” sešās Eiropas valstīs veiktā aptauja.* Laimes sajūtu vairo arī tāda saskarsme kā kopīga laika pavadīšana ar kaimiņiem gan pašu mājās vai dārzā, gan ārpus mājām, ciemošanās vienam pie otra un vienkārša saruna.

Vissabiedriskākie cilvēki, runājot par kaimiņu attiecībām, mīt Vācijā un Norvēģijā: tur attiecīgi 47% un 48% aptaujāto ir atvērti dažādām saviesīgām sanākšanām ar kaimiņiem. Salīdzinājumam – Latvijā un Igaunijā šādu gatavību pauduši attiecīgi 28% un 30% iedzīvotāju. Toties latvieši un igauņi biežāk nekā citu valstu iedzīvotāji labprāt piedalās apkaimes labiekārtošanas aktivitātēs kopā ar saviem kaimiņiem (32% latviešu un 33% igauņu).

“Kā liecina pētījums, pat tāds mazs žests kā vienkārša sasveicināšanās var būtiski ietekmēt pašsajūtu un līdz ar to kopējo labklājību. Tā kā tuvi draugi un ģimenes locekļi, iespējams, dzīvo attālāk, šī mazā ikdienas komunikācija ar kaimiņiem ir svarīga drošības sajūtai un saiknei ar sabiedrību, kurā dzīvojam.

Kā rāda pētījuma rezultāti, cilvēki, kuri biežāk sazinās ar saviem kaimiņiem, apgalvo, ka ir ne vien laimīgāki, bet arī jūtas drošāk savā apkaimē, savukārt drošības sajūta ir faktors, ko cilvēki vērtē kā vissvarīgāko, lai viņiem patiktu atrasties savā apkaimē un lai viņi tur justos kā mājās,” komentē “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Galvenās aktivitātes, kurās latvieši labprāt iesaistās kopā ar kaimiņiem, ir apkārtnes uzkopšana un labiekārtošana, piemēram, krāsošana, ravēšana vai tīrīšanas darbi (32%) un dažādi saviesīgi pasākumi (28%). Savukārt telpas, ko latvieši vislabprātāk dala ar kaimiņiem, ir lapenes vai kopīgi dārzi (31%), grilēšanas zonas (26%), kā arī trenažieru zāles (23%).

“Ar smaidu var panākt daudz. Ja esat gatavi izaicinājumam, apņemieties mēneša garumā spert nelielus soļus, lai uzturētu kontaktu ar kaimiņiem. Pirmo nedēļu sāciet ar smaidu, otrajā un trešajā nedēļā pasakiet “sveiki”, ceturtajā nedēļā mēģiniet dažas minūtes parunāties ar vismaz vienu kaimiņu. Pētījums liecina, ka cilvēki labprāt piedalās kopīgos pasākumos ar kaimiņiem, taču neiebilstu, ja tos organizētu vairāk cilvēku. Tāpēc izmantojiet iespēju saņemt uzslavas no kaimiņiem, uzaicinot viņus uz kopīgu grilēšanas pasākumu vai vienkāršu pastaigu, kas lieliski vainagotu jūsu smaidu un sveicienu izaicinājuma mēnesi!” iesaka K. Ekša.

Savukārt aptauja** rāda, ka Latvijas iedzīvotāju attiecības ar kaimiņiem patlaban biežāk ir raksturojamas kā distancētas (52%), retāk – kā draudzīgas vai uz sadarbību vērstas (45%). Visbiežāk kaimiņu attiecības aprobežojas tikai ar sveicienu, satiekoties ikdienas gaitās (41%), un katru desmito kaimiņi un viņu dzīve neinteresē nemaz.

Rīga izceļas ar vislielāko distanci kaimiņu attiecībās: 63% gadījumu tās raksturo vien pavirša sasveicināšanās vai arī kaimiņi nav sevišķi labi pazīstami. Tikmēr visatvērtākie kaimiņu būšanai ir lauku iedzīvotāji. 25% ārpus pilsētām mītošo savus kaimiņus pazīst ļoti labi un ikdienā uztur ar tiem draudzīgas attiecības, bet vēl 32% sadarbojas, kopīgu mērķu vai nepieciešamības vadīti.

Kopumā mazāka distance kaimiņu attiecībās raksturīga iedzīvotājiem, kas mīt privātmājās: 31% privātmāju iemītnieku norāda, ka savus kaimiņus pazīst ļoti labi, uztur ar tiem draudzīgas attiecības un ir bieži viesi viens pie otra (salīdzinājumam, līdzīga pieredze ir tikai 10% dzīvokļos mītošo).

Pētījuma autori iesaka izmēģināt japāņu “piecu kaimiņu likumu”: iepazīties ar kaimiņiem, kas dzīvo no jums pa labi un pa kreisi, un ar trim kaimiņiem, kuri dzīvo pretī. Mēģiniet uzrunāt piecus kaimiņus mēnesī vai parunāties ar vienu kaimiņu vismaz piecu minūšu garumā, un rezultāts neizpaliks!

* Pētījumu Happy Quest Survey veica “Bonava”, stratēģijas un analīzes birojs “United Minds” un tirgus izpētes aģentūra “Nepa” 2021./2022. gada ziemā, aptaujājot 6590 cilvēku Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Latvijā.

** Aptauju “Zināšanas un attieksme pret apkaimju kopienām” veicis Snapshots 2021. gada augustā, aptaujājot 753 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

Foto: pixabay.com