Pieņem likumu pedagogu plašākai sargāšanai no skolēnu un vecāku emocionālās un fiziskās vardarbības

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ieviešot regulējumu, kas pedagogus plašāk sargāšot no skolēnu un vecāku emocionālās un fiziskās vardarbības.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, grozījumi likumā nostiprina to, ka izglītojamais pret pedagogu nedrīkst pieļaut emocionālu un fizisku vardarbību. Gadījumā, ja pret pedagogu vērsta skolēnu vai viņu vecāku vardarbība, pedagogam paredzētas tiesības saņemt atbalstu no izglītības iestādes vadītāja, kā arī dibinātāja.

Izglītības iestādes vadītājam būs pienākums izvērtēt pedagoga sniegto informāciju par vardarbību, kā arī ziņot iestādes dibinātājam vai tiesībsargājošajām institūcijām. Savukārt dibinātājam, saņemot informāciju no iestādes vadītāja par skolēnu vai viņu vecāku vardarbību pret pedagogu, būs jānodrošina saņemtās informācijas izvērtēšana un iesniegšana tiesībsargājošajām institūcijām.

Tāpat likums nostiprinās to, ka pedagogam tūlītēji nav jāatbild uz skolēnu vai viņu vecāku telefona zvaniem, ziņām vai elektroniskām vēstulēm, ja tās saņemtas ārpus pedagoga darba laika.

Deputāti atbalstīja arī priekšlikumu, kas paredz uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) izstrādāt informatīvu ziņojumu par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādēs. Tāpat ziņojumā būs jāietver informācija par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu atbalsta pasākumu sistēmu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Ziņojums līdz nākamā gada 15.februārim būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā (MK), paredzēts komisijas atbalstītajā priekšlikumā.

IZM sadarbībā ar VM un Labklājības ministriju (LM) būs jāizstrādā informatīvs ziņojums arī par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs. Šis ziņojums izskatīšanai MK būs jāiesniedz līdz nākamā gada 14.aprīlim.

Tāpat tika noteikts, ka vecāki vai personas, kas realizē aizgādību, ir atbildīgi par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī par savlaicīgas informācijas sniegšanu par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Grozījumi likumā arī nosaka, ka pašvaldībām būs jāsniedz konsultatīva palīdzība bērnu audzināšanā, kā arī jānodrošina atbalsta pasākumi izglītojamajiem un viņu ģimenēm.

“Sabiedrību arvien biežāk sasniedz informācija par emocionālu un fizisku vardarbību pret pedagogiem no izglītojamo un viņu vecāku puses. Diemžēl daudz šādi gadījumi tiek noklusēti, paliek pie paša pedagoga vai izglītības iestādē, kas ne tikai nerisina problēmu, bet to pat saasina, jo izglītojamie, saprotot, ka nesodīti pret pedagogu var vērst emocionālu vai fizisku vardarbību, turpina to darīt drosmīgākā un nežēlīgākā veidā. Emocionālās vardarbība pret pedagogu no izglītojamā vecāku puses visbiežāk izpaužas pedagoga nepamatotā kritizēšanā gan klātienē, gan telefoniski, gan sarakstēs, gan rakstot nepamatotas sūdzības visām atbildīgajām institūcijām. Emocionālās un fiziskās vardarbības pret pedagogu problēma ir jārisina steidzami, likumā stiprinot pedagogu tiesības, iekļaujot izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja pienākumu ziņot par vardarbību, kā arī pastiprinot izglītojamo un vecāku atbildību,” izmaiņas pamato to autori.

Grozījumus iesniedza deputāti Evija Papule (AP), Edgars Tavars (AS), Armands Krauze (ZZS), Viktors Valainis (ZZS) un Vjačeslavs Dombrovskis (AP).

Foto: pixabay.com