Piesārņotājs maksā jeb kas mainīsies pēc tekstila ražotāju atbildības sistēmas ieviešanas

Ražotāju paplašinātā atbildība jeb ražotāju atbildības sistēma kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām ir kļuvusi par plaši pieņemtu vides politikas principu arvien vairāk valstīs. Latvijā darbojas vairākas ražotāju atbildības sistēmas, piemēram, iepakojumam, vienreizlietojamiem traukiem, elektrotehnikai, riepām, akumulatoriem, baterijām, tabakas izstrādājumiem, un šā gada 1. jūlijā tā stāsies spēkā arī tekstila izstrādājumiem.

Kopumā ražotāju atbildības sistēma ir svarīgs instruments, lai veicinātu gan patērētāju aizsardzību, gan dabai draudzīgāku un pārstrādājamu produktu ražošanu. Turklāt šis ir veids, kā dažādi uzņēmumi var uzņemties atbildību par pašu ražoto produktu ietekmi uz vidi.

Kas ir ražotāju atbildības sistēma?

Ražotāju atbildības sistēmas mērķis ir panākt, lai uzņēmēji būtu atbildīgi par produktu ietekmi uz vidi visā to ķēdē, sākot ar dizainu un beidzot ar posmu pēc produkta patēriņa. Tāpat šī sistēma samazina slogu pašvaldībām un nodokļu maksātājiem par nolietoto produktu apsaimniekošanu, samazina poligonos noglabāto atkritumu daudzumu un palielina pārstrādes tempus.

Vienkārši runājot, komersanti maksā par to, ka pie patērētajiem nonāk produkti, piemēram, plastmasas iepakojums, kas piesārņo vidi. Attiecīgi ražotājam ir finanšu atbildība atbalstīt dalītās atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveidi, pēc tam – šo atkritumu savākšanu un pārstādi. Īsumā – piesārņotājs maksā par to, kas notiek ar viņa paša saražotajiem atkritumiem.

Šo finansiālo atbildību par piesārņojumu (saražotu vai ievestu) komersants Latvijā var uzņemties, maksājot dabas resursu nodokli vai noslēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, piemēram, “Zaļā josta”, kas parūpēsies par konkrētā materiāla atbilstošu apsaimniekošanu. Šādos gadījumos komersants tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa maksas, taču vienlaikus tiek sasniegti arī vides mērķi.

Arī patērētājam ir būtiska loma šajā sistēmā, jo tiek nodrošināta kvalitatīva atkritumu šķirošana. Pašlaik iedzīvotāji maksā par sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanu. Ja atkritumi ir sašķiroti pareizi, stikls un vieglais iepakojums tiek izvests bez maksas, bet tekstilu var bez maksas izmest tam paredzētajos publiskajos konteineros.

Kā strādā ražotāju atbildības sistēma?

Dažādām ražotāju atbildības sistēmām darbības nianses var atšķirties, bet princips ir līdzīgs. Varam apskatīt piemēru, kā strādā ražotāju atbildības sistēma, caur komersanta SIA “Balticfloc” praksi. Uzņēmums ražo siltumizolācijas materiālus, iepako tos maisos un pārdod Latvijā.

Ražotāju atbildības sistēma, pirmkārt, motivē šo uzņēmumu izstrādāt iepakojumu, kas satur mazāk plastmasas, ko ir vieglāk pārstrādāt vai kas jau ir izgatavots no pārstrādāta materiāla. Otrkārt, “Balticfloc” ir jāuzskaita katras saražotās vienības iepakojums, kas pārdots Latvijā. Tā par katru tirgū laisto iepakojuma kilogramu uzņēmumam būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis. Taču likums paredz alternatīvu.

“Balticfloc” ir noslēdzis līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu “Zaļā josta”, kas nodrošina to, ka maiss, kurā bija iepakoti siltumizolācijas materiāli, tiek pārstrādāts, nevis nonāk noglabāšanai poligonā. “Balticfloc” katru ceturksni informē “Zaļo jostu” par tirgū laisto iepakojuma daudzumu un maksā noteiktu pakalpojuma maksu, kuru “Zaļā josta” iegulda dalīti šķiroto atkritumu infrastruktūras izveidē, proti, lai patērētājiem būtu pieejami atkritumu konteineri izlietotajam iepakojumam. Tāpat “Zaļā josta” sadarbībā ar kādu no atkritumu apsaimniekotājiem nodrošina, ka šie dalīti šķirotie atkritumi tiek savākti un pārstrādāti. Vienlaikus ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi ir atbildīgi arī par sabiedrības izglītošanu.

Latvijā ražotāju atbildības sistēmas īstenošanu kontrolē Valsts vides dienests. Attiecīgi “Zaļā josta” sniedz atskaites Valsts vides dienestam par to iepakojuma daudzumu, ko tirgū laidis “Balticfloc” un kas ir savākts un nodots pārstrādei. Savukārt “Balticfloc” ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa, jo tas līdzfinansē šķirošanu un pārstrādi caur ražotāju atbildības sistēmu.

Ražotāju atbildības sistēma tekstila izstrādājumiem

Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem ik gadu Eiropas Savienībā tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila. Šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports. Turklāt pēdējo gados “ātrā mode” turpina izvērsties plašumā, kas veicina saražoto tekstila izstrādājumu daudzuma pieaugumu un vienlaikus arī to lietošanas mūža saīsināšanu. Tā visa rezultātā arvien vairāk tekstila nonāk poligonos.

Piemēram, pērn atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” no aptuveni 200 tekstila konteineru savāca vairāk nekā 550 tonnu tekstila, taču tā ir ļoti maza daļa no tā, kas nonāk Latvijas tirgū. Arī Eiropas Savienības dati liecina, ka tekstila šķirošana kopienas valstīs notiek lēni, proti, pašreiz tiek savākti aptuveni 22% tekstila.

Ņemot vērā tekstila problemātiku, arvien vairāk Eiropas Savienības valstu ievieš tekstila ražotāju atbildības sistēmu. Latvijā tā stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Šī sistēma paredz, ka ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis – 0,50 eiro par vienu tirgū laistā tekstila izstrādājuma kilogramu. Lai uzņēmums būtu atbrīvots no šīs maksas, tam jāiesaistās tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, piemēram, slēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu “Zaļā josta”, kas veido, uztur un nodrošina tekstila savākšanas sistēmu, tai skaitā infrastruktūru, kā arī veic vides izglītības aktivitātes.

Tekstila ražotāji, importētāji vai tirgotāji, iesaistoties tekstila ražošanas atbildības sistēmā, varēs gan ietaupīt finanšu līdzekļus, gan līdzfinansēt tekstila apsaimniekošanas un vides izglītības pasākumus, vienlaikus palīdzot mazināt kopējo poligonos noglabāto atkritumu apjomu.

Kas mainīsies pēc 1. jūlija?

Latvijā līdz 2023. gada 1. janvārim bija jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstila materiāliem. Realitātē tas nozīmē, ka ir izvietoti konteineri tekstila šķirošanai un atkritumu apsaimniekotāji īstenoja sabiedrības izglītošanas aktivitātes. Tomēr lielākā daļa tekstila arvien nonāk poligonā. Vēl ir diezgan liels darbs priekšā, gan paplašinot konteineru tīklu, gan mainot sabiedrības ieradumus.

Svarīgs nosacījums tekstila maksimālai atgriešanai apritē ir infrastruktūrai. Paredzams, ka līdz ar tekstila ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu arī infrastruktūra būs daudz pieejamāka, kas nozīmē, ka šķirot un atbilstoši izmest apģērbu, apavus, dvieļus, palagus u. tml. būs vēl ērtāk.

Tekstila konteinera uzstādīšana un tā satura izvešana tiek nodrošināta bez maksas. Lai tie kļūtu vēl pieejamāki, iedzīvotāji tiek aicināti vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu tos izvietot.

Piemēram, “Zaļā josta” gatavo uzstādīt tekstila konteinerus ne tikai publiskās vietās, bet arī juridisku personu teritorijā, pielāgojot tos katra uzņēmuma vajadzībām. Proti, var uzstādīt kartona kasti nelielām telpām vai nelielam tekstila apjomam, speciāli marķētu plastmasas konteineru izvietošanai uzņēmuma teritorijā vai arī uzstādīt lielo metāla konteineru blakus ēkai.

Ko drīkst izmest tekstila konteinerā?

Tekstila konteinerā drīkst izmest visu veidu tīru un tālākai lietošanai derīgu tekstilu, piemēram, apģērbu, apavus, mājas tekstilu, tai skaitā aizkarus, gultasveļu, palagus, dvieļus, galdautus u. c.

Nododamajam tekstilam jābūt labā stāvoklī, drēbēm un apaviem tīriem, sausiem, bez pelējuma pazīmēm, nesaplēstiem un derīgiem kādam citam. Ir pieļaujams tekstils arī ar kādu mazu traipu vai nelielu caurumu, ko var viegli izlabot.

Pirms ievietošanas konteinerā būtiski pārliecināties, ka tekstila izstrādājumi nav bijuši saskarē ar ķīmiskām vielām, piemēram, motoreļļu vai sadzīves ķīmiju. Nesot tekstilu uz konteineru, svarīgi, lai tas nesaskaras ar mitrumu, tādēļ tas jāieliek plastmasas maisiņā un maisiņš jāaizsien. Tas palīdzēs tekstilu saglabāt sausu un tīru arī konteinera tukšošanas un tālākās transportēšanas laikā.

Šķirošanas konteineros nodotie izstrādājumi nedrīkst būt saplēsti, arī tekstila auduma atgriezumiem labāk atrast citu pielietojumu. Konteineros nedrīkst ievietot arī, piemēram, plastmasas slēpju zābakus, mīkstās rotaļlietas u. tml.

Autors: “Zaļās jostas” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte

ZEMGALĒ

Nodrošina tekstila šķirošanas iespējas

• TEKSTILA INDUSTRIJA pasaulē ik gadu rada vairāk nekā 16 miljonus tonnu atkritumu, un tikai apmēram 25% no savāktajiem tekstila izstrādājumiem tiek pārstrādāti.
  PUBLICITĀTES FOTO

No 2023. gada Jelgavā tiek nodrošinātas plašākas iespējas šķirot tekstila izstrādājumus – dažādās vietās pilsētā uzstādīti specializētie konteineri tekstila dalītai vākšanai –, informē pašvaldība.

Kopumā Jelgavā pērn paredzēja nodrošināt 20 konteinerus tekstila izstrādājumu vākšanai, tos izvietojot 11 vietās pilsētā.

Pašvaldība uzsver, ka saskaņā ar Eiropas direktīvu visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs no 2025. gada būs jānodrošina tekstila šķirošana un apsaimniekošana. Latvija apņēmās sākt šķirošanu jau no 2023. gada.

Tekstila izstrādājumu šķirošana ir vēl viena iespēja iedzīvotājiem samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu savā mājsaimniecībā, tā ekonomējot finanses, bet vienlaikus dot otru dzīvi tiem izstrādājumiem, kuri vēl ir lietojami, taču kaut kāda iemesla dēļ netiek lietoti.

Tiek lēsts, ka ES katru gadu tiek patērēti aptuveni seši miljoni tonnu apģērba.

“Apģērbu ražošanas industrija diemžēl ir viena no tām, kas pasaulē rada vienu no lielākajiem atkritumu apjomiem. Vēl 2019. gadā izpētes un konsultāciju kompānija “McKinsey” lēsa, ka no katrām piecām saražotajām drēbju vienībām trīs nonāk atkritumu poligonā jeb netiek pārstrādātas vai atkārtoti lietotas. Šī nozare arī rada vidēji 1,2 miljardus CO₂ emisiju gadā, kas ir tikpat daudz, cik starptautiskie lidojumi un jūras transports kopā,” skaidro SIA “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Lai lietošanai vai pārstrādei derīgais tekstils nenonāktu atkritumu poligonā, ir būtiski to šķirot, un tekstila konteineri ir iespēja atbrīvoties no sev nevajadzīgiem tekstila izstrādājumiem, parūpējoties par vidi. Jo vairāk šķirojam, jo mazāk tekstila apglabājam atkritumu poligonos, jo mazāks ir tekstila radītais vides piesārņojums, jo vairāk izstrādājumu varam atgriezt otrreizējā apritē.

“Zemgales Ziņas”

Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”