Pilnzieda mēneša jubilāri

Maijs ir mēnesis, kad šķiet – zied visa pasaule. Tāpēc nav brīnums, ka tieši šajā mēnesī pasaulē nākuši vīri, kuru vārdi arī vēl mūsdienās, tik daudz gadu pēc dienas, kad viņi pirmo reizi ieraudzīja dienasgaismu, komentārus neprasa.
Dziesminiekam Jurim Alunānam – 190
“(..) es gribēju rādīt, cik latviešu valoda spēcīga un jauka, un tad es arī dzinos latviešu valodu, cik spēdams, no svešiem grabažiem iztīrīt.” (no krājuma “Dziesmiņas” priekšvārda, 1856) Juris Alunāns (īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns) dzimis 1832. gadā Jaunkalsnavas muižā tās nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes ģimenē.
Pēc Jelgavas ģimnāzijas beigšanas 1854. gadā viņš prot septiņas svešvalodas – vācu, krievu, grieķu, latīņu, lietuviešu, franču, senebreju –, brīvi spēj rakstīt vēstules latīniski un dzejot sengrieķu valodā. Alunāns lasīja oriģinālā pasaules literatūras klasiķus, pētīja latviešu valodas izteiksmes iespējas un, jau mācoties ģimnāzijā, pārtulkoja latviešu valodā daudzu ievērojamu dzejnieku darbus.
1855. gadā Alunāns devās uz Tērbatas Universitāti studēt medicīnu, bet, neizturējis pārbaudījumus, 1856. gadā iestājās Vēstures un filoloģijas fakultātē, pēc pusgada pārgāja uz Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti, tomēr joprojām klausījās arī valodas un literatūras kursus. Jau ģimnāzijas laikā manuskriptā top un Tērbatā iznāk Alunāna “Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas”, kas ir pirmais mākslinieciski nozīmīgais pasaules dzejas klasikas kopojums latviešu valodā. Nelielajā grāmatiņā iekļautie 48 atdzejojumi, rakstīti galvenokārt ģimnāzijas laikā, to vairumam pievienots oriģinālteksts. Tulkojumiem Alunāns izvēlējies mākslinieciski augstvērtīgus dzejoļus, kas pauž cieņu pret brīvu, spēcīgu cilvēku, – Horācija, Gētes, Šillera, Puškina, Ļermontova, Heines u. c. autoru darbus.