Pils salā atrod senās Jelgavas sargposteni

Jelgavā arheoloģiskie izrakumi sākās tikai 1991. gadā
Jelgavas arheoloģiskās izpētes vēsture pamazām aizsākusies tikai 1991. gadā. Šogad Pils salā atklājas 17. gadsimtā zviedru armijas būvētais nocietinājums. 20. gadsimtā divos pasaules karos Jelgava ļoti cieta, un, pilsētu atjaunojot, arheoloģiskā izpēte nebija prioritāte. Latvijas valsts atjaunošana arheoloģiju pacēla jaunā līmenī.
Jau 18. un 19. gadsimta mijā Latvijas teritorijā radās pirmie interesenti, kas vēstures liecību fiksēšanai pievērsās profesionālā līmenī. Tie bija mākslinieki, senu lietu kolekcionāri. Interesi par vēsturi sekmēja skolu un muzeju dibināšana, kā arī grāmatu drukāšana. Pirmās grāmatas Jelgavā tika iespiestas 17. gadsimta otrajā pusē. Tolaik Kurzemē darbojās vairākas papīrdzirnavas un Jelgavā hercogu galma vajadzībām tika iekārtota arī pirmā grāmatspiestuve, kuru vadīja Mihaels Karnals. Nozīmīgs devums grāmatniecībā bija Stefenhāgenu dzimtai, kas Jelgavā darbojās 150 gadu (1769–1919).
1822. gadā Jelgavā iznāca mācītāja Kārļa Frīdriha Vatsona pirmais laikraksts latviešu valodā, ko arī iespieda Stefenhāgena izdevniecībā. Bet 1775. gadā Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons Jelgavā dibināja pirmo augstskolu Latvijā “Academia Petrina”. Savukārt 1815. gadā vairāki vācu intelektuāļi – Heinrihs fon Ofenbergs, Ulrihs fon Šlipenbahs, grāfs Mihaels Plāters-Zībergs, Aleksandrs fon Mēdems, Frīdrihs fon Vetbergs, Johans Frīdrihs fon Reke, Georgs fon Felkerzāms un Kārlis Vilhelms Krūze – parakstīja Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanas aktu. Tā pēc savas organizatoriskās struktūras un darbības bija pirmā zinātņu biedrība Latvijā, no kuras izaugusi mūsdienu Zinātņu akadēmija. Savukārt 1818. gadā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība nodibināja Kurzemes Provinces muzeju. Gandrīz simt gadu laikā tajā tika izveidota Eiropas nozīmes kultūrvēsturisku liecību kolekcija.