Plešs: Jaunais vēja elektrostaciju būvniecības likums būtiski paātrinās vēja parku būvniecības saskaņošanas procesu

Jaunais vēja elektrostaciju būvniecības likums būtiski paātrinās vēja parku būvniecības saskaņošanas procesu, šodien preses konferencē sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Viņš norādīja, ka ar pašreizējo regulējumu vēja parka izveidei nepieciešami trīsarpus līdz četri gadi, bet ar jauno regulējumu šis laiks tiks samazināts līdz sešiem līdz astoņiem mēnešiem.

Ministrs informēja, ka Saeima likumu varētu pieņemt līdz jūnija vidum, bet pirmos vēja parku projektus paātrinātajā kārtībā varētu sākt vērtēt rudenī.

Plešs atzina, ka šis regulējums neļaus atrisināt problēmas, kas ģeopolitisko notikumu dēļ varētu sarežģīt situāciju Latvijas enerģētikas jomā šī gada rudenī un ziemā. Taču viņš uzsvēra, ka pat, ja jaunais likums stātos spēkā šodien, pirmie vēja parki elektroenerģiju varētu sākt ražot tikai nākamgad.

Politiķis arī norādīja, ka, lai gan vēja parku vērtēšanas procedūra tiks saīsināta, tomēr normatīvais regulējums paredz sabiedrības viedokļa uzklausīšanu, līdz ar to iedzīvotājiem būs iespēja paust savu viedokli par plānotajiem vēja parkiem.

Kā ziņots, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, valdība šodien atbalstīja likumu Par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai.

Plešs uzsvēra, ka tas ir pagaidu regulējums un sasniedzot 1000 megavatu uzstādītās jaudas, tas tiks atcelts un darbosies vispārīgā kārtība vēja parku izveidei.

Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, līdz brīdim, kad šī likuma ietvaros sasniegta VES kopējā jauda 1000 megavati.

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), enerģijas ieguves veidu diversificēšanai un vēju enerģijas attīstības veicināšanai ir izšķiroša nozīme Latvijas un Eiropas Savienības enerģētiskās drošības stiprināšanai. Īpašu aktualitāti tam piešķir Krievijas īstenotais karš Ukrainas teritorijā un ar to saistītās sankcijas.

Lai mazinātu vismaz dažus no cenu svārstību riskiem – dabasgāzes cenu un emisijas kvotu cenu kāpumu, nepieciešams mazināt Latvijas atkarību no fosilo kurināmo, tajā skaitā dabasgāzes, izmantošanas un importa, uzsver VARAM.