Andra Ozola
Ņemot vērā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nepietiekamo kapacitāti, nav izslēgtas izmaiņas likumos, lai cilvēkus kādu laika posmu nevarētu saukt pie atbildības par personas apliecības nenoformēšanu, trešdien atzina PMLP vadītāja Maira Roze.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie un Saeimā pieņemtie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā paredz, ka personas apliecība jeb eID karte no 2023.gada 1.janvāra būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.
Pēc izskanējušajām ziņām par apmeklētāju rindām pie PMLP trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja PMLP un iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) par PMLP kapacitāti.
Roze skaidroja, ka, neskatoties uz pieaugošo darba apjomu, PMLP un Iekšlietu ministrijai ir risinājumi kapacitātes celšanai. Tomēr, ja pārvaldes dēļ nav iespējams nomainīt personu apliecinošu dokumentu, tad valsts nevarot administratīvi sodīt par to, ka cilvēks dzīvo bez šāda dokumenta. Ņemot vērā, ka no nākamā gada janvāra eID karte būs obligāta, tad nebūtu samērīgi iedzīvotājiem piemērot administratīvus sodus.
“Ja mums no nākamā gada ir obligāta eID karte un es tagad saku, ka mēs tiešām nespējam nodrošināt dokumentu apmaiņu līdz gada beigām, tad nebūtu samērīgi no jaunā gada par kartes neizņemšanu sodīt administratīvi,” norādīja Roze.
Minēto problēmu varētu risināt, veicot izmaiņas likumā, nosakot gadu vai divus gadus ilgu pārejas posmu, kad sods netiek piemērots, norādīja PMLP vadītāja.
Reaģējot uz Rozes pausto, Saeimas komisijas vadītājs Andrejs Judins (V) norādīja, ka, iedzīvotājam nokļūstot minētajā situācijā, cilvēkus nevajadzētu saukt pie atbildības. Tāpēc vajadzētu padomāt, vai ir jāgroza likums, lai skaidri pateiktu, ka valsts nesauc pie atbildības. Ja šādi likuma grozījumi ir nepieciešami, tad deputāti par to ir gatavi diskutēt.
Personu apliecinošu dokumentu noformēšanas kapacitātes palielināšanai Iekšlietu ministrija valdībā iesniegusi finansējuma pieprasījumu 20 papildu štata vietu izveidošanai PMLP. Papildu štata vietas Rīgas 1.nodaļā ļautu izveidot Pasu centru personu apliecinošu dokumentu noformēšanai.
Ministre Golubeva iepriekš skaidrojusi, ka Krievijas karš Ukrainā ietekmē arī iekšlietu dienestu darbu, kur sen bijusi problēma ar darbinieku skaitu un zemām algām.
Patlaban PMLP ir samazināts klienta apkalpošanas ilgums līdz desmit minūtēm. Tas nozīmē, ka ik dienas varēs apkalpot vairāk cilvēku. Vienlaikus vēl joprojām daudzi cilvēki pierakstās, bet neatnāk.
Tāpat ir pagarināts klientu pieņemšanas laiks, cilvēki strādā virsstundas un tiek komandēti uz nodaļām, kur izveidojušās rindas.
Iekšlietu nozarei ir trīs mobilās personu apliecinošo dokumentu noformēšanas iekārtas, tomēr plānots ieviest desmit.
Drīzumā Iekšlietu ministrija veikšot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai šīs iekārtas varētu darboties pašvaldību klientu apkalpošanas centros, jo patlaban normatīvais regulējums to nepieļauj.
Tāpat ziņots, ka no 16.maija PMLP teritoriālajās nodaļās atsāk noformēt un izsniegt personu apliecinošus dokumentus rindas kārtībā, neveicot iepriekšēju pierakstu.
PMLP īpaši lūdz klientus būt pieklājīgiem pret pārvaldes darbiniekiem, kuri intensīvas slodzes apstākļos strādā, lai apkalpotu klientus pēc iespējas ātrāk.
Teksts: LETA
Foto: pixabay.com
Reklāma