Policija varēs nošķirt varmāku arī bez cietušā iesnieguma

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par policiju”, ar kuriem policijai tiek piešķirtas tiesības nošķirt varmāku bez aizsargājamās personas iesnieguma.

Gadījumos, kad pastāvēs draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, policija bez rakstveida pieteikuma nodrošinās personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.

Kā atzīmē šodien pieņemto grozījumu autori, praksē bieži vērojami gadījumi, kad policijas darbinieki, reaģējot uz ģimenes konfliktiem, acīmredzami konstatē tūlītēju vardarbības draudu risku, tomēr nav tiesīgi pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu tikai tāpēc, ka aizsargājamā persona atsakās no pieteikuma iesniegšanas policijai.

“Ļoti bieži esam dzirdējuši stāstus par ģimenēm, kurās vardarbība turpinās ilgstoši, jo upuris dzīvo bailēs, ka pēc iesnieguma policijā kļūs vēl sliktāk. Policija atgriežas šajās mājās neskaitāmas reizes – tomēr bez cietušās vai apdraudētās personas iesnieguma viņu rīcības iespējas ir ierobežotas. Diemžēl bieži vien arī upura tuvinieki un draugi ir bezspēcīgi, vērojot vardarbību, kas nebeidzas. Šādi likuma grozījumi ļaus policijai rīkoties un šo vardarbības apli pārgriezt,” iepriekš norādīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Ar šiem grozījumiem policijas darbinieka tiesības papildinātas ar tiesībām pieņemt lēmumu par nošķiršanu, uzliekot par pienākumu personai, kura rada draudus, atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona.

Policijas darbiniekam būs tiesības pieņemt lēmumu par nošķiršanu, pamatojoties uz vardarbības draudu riska izvērtējumu, bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma.

Tāpat likumā pēc Golubevas priekšlikuma precizēta norma par policijas darbības principiem, nosakot, ka policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no šo personu izcelsmes, dzimuma, vecuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības, izglītības un valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

Līdzšinējā normas redakcijā nebija minēta personu izcelsme, dzīvesvieta, nodarbošanās un citi apstākļi, kas turpmāk tajā būs iekļauti.

Teksts: LETA

Foto: pixabay.com