Prezentē vides projektu aktualitātes

Jelgavā 26. martā ZPR projektu speciālisti tikās ar nozares pārstāvjiem un iesaistītajām pusēm apvienotajā klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē, lai kopīgi apspriestu būtiskākos jaunumus Zemgales plānošanas reģiona projektos “Blue Green Bio Lab”, “Natalie”, “BioWind” un “Green Industrial Areas”, kā arī pārrunātu citas minēto tēmu aktualitātes.

Evija Ērkšķe, projekta “Zilās-zaļās bioindustriālās sadarbības Baltijas jūras reģionā” (Blue Green Bio Lab) vadītāja, sanākušos iepazīstināja ar projektā izstrādātajām vadlīnijām, kas paredzētas kā ceļvedis pašvaldībām bioindustriālo sadarbību uzsākšanai. Projekta vadītāja izklāstīja trīs ceļveža galvenos soļus, kas ir biomasas izvēle, ieinteresēto pušu iesaiste un politikas plānošana. Vadlīnijas ikvienam interesentam pieejamas projekta sadaļā Interreg Baltijas jūras reģiona (Interreg BSR) programmas mājaslapā: https://interreg-baltic.eu/project/blue-green-bio-lab/

Pēc tam Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Anda Ikauniece sniedza prezentāciju par niedru izmantošanas piemēriem Baltijas jūras reģionā un pielietošanas iespējām Zemgalē. Niedru kā biomasas izmantošanas iespējas ir plašas – tās var pielietot celtniecības materiāliem, biotopu apsaimniekošanai, kā alternatīvo kūdru dārzkopībā, pat biogāzes ražošanā. Arī Latvijā niedres tiek izmantotas būvniecībai – niedru jumtiem un citiem mājvietas elementiem, interjera priekšmetiem. Tāpat novēroti arī eksperimentāli pielietojumi kā biogāzes, brikešu, mēslojuma un paludikultūras ražošana. Lai noteiktu precīzākas izmantošanas iespējas Zemgalē, būtu nepieciešams veikt kartēšanu un niedru apjoma mērījumus. Tomēr šobrīd pētniece niedru izmantošanai piedāvā variantus kā mulčas un paludikultūras ražošana, mājražošanas daudzpusīgās iespējas, kā arī izmantošanai biogāzes ražotnēs.

Ar projektu “Reģioni noturībai pret klimata pārmaiņām, izmantojot inovācijas, zinātni un tehnoloģijas” (NATALIE) iepazīstināja ZPR projekta vadītājs Raitis Madžulis, bet par vienu no tā galvenajām aktivitātēm – mākslīgo mitrāju izveidi vēstīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vadošā pētniece Linda Grinberga. Mākslīgajiem mitrājiem var būt tādas funkcijas kā ūdens kvalitātes uzlabošana vai mērķtiecīga notekūdeņu attīrīšana, plūdu riska samazināšana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana vai paaugstināšana. 

Projekta NATALIE komanda aicina Zemgales pašvaldības pieteikties unikālai iespējai – mākslīgā mitrāja būvniecībai projekta ietvaros. Pašvaldības tiek aicinātas iesniegt informāciju par sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, tad projekta komanda atlasīs objektu, kam aprēķinās un sagatavos tehnisko risinājumu un būvprojektu notekūdeņu attīrīšanas iekārtai mākslīgajos mitrājos, turklāt būvniecība tiks finansēta no NATALIE projekta līdzekļiem. Lai iegūtu detalizētāku informāciju par šo aktivitāti, var sazināties ar projekta pārstāvi Lindu Grinbergu, rakstot uz linda.grinberga@lbtu.lv. 

Savukārt Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras direktores Ingas Kreicmane prezentācijas fokuss bija par aprites tehnoloģijām un saules energokopienām, stāstot par diviem tematiskiem projektiem. Interreg BSR projekts “Pētniecības un izglītības sasaiste aprites bioeknomikai (BREC), kas savieno lauksaimniecības skolas, iestādes un pētniekus, lai izplatītu aprites lauksaimniecības praksi starp praktiķiem un testētu tehnoloģijas, kas virza aprites bioekonomiku. Otrs projekts arī tiek ieviests Interreg BSR programmā, un tas izveido dažāda veida enerģētikas kopienas un apkopo sākuma paketes iestādēm, uzņēmumiem un citiem, sniedzot norādījumus un darbības, kas jāievēro, veidojot savas enerģijas kopienas.

Darba grupas sanāksmes otrā daļa iesākās ar projekta “BIOWIND” aktualitātēm. Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja asistente Elīna Šuļeva informēja par projekta ieviešanas progresu. Šobrīd uzsākts projekta  3.semestris. Šajā posmā starp galvenajām aktivitātēm minami projekta publicitātes pasākumi, lai arvien lielāka sabiedrības daļa būtu informēta par vēja parku sniegtajām iespējām un izaicinājumiem. Tāpat jūnijā iecerēta dalība Starpreģionu seminārā par ilgtspējīgu pieeju vēja turbīnu ekspluatācijas pārtraukšanai, kas norisināsies Beļgijā. Kā arī paredzēta trešā vietējā iesaistīto pušu sanāksme.

Savukārt tam sekoja, Ekonomikas ministrijas vecākā eksperta Eināra Cilinska prezentācija par jaunākajām aktualitātēm vēja parku plānošanā un attīstībā Latvijā, tostarp valsts projektos. Eksperts informēja par atkrastes vēja parku “ELWIND”, kas ir sadarbības projekts starp Latviju un Igauniju. Mūsu valstī vēja parks atradīsies ~20km attālumā no Baltijas jūras piekrakstes, Pāvilostas un Jūrkalnes pusē. Plānots, ka “ELWIND” atkrastes vēja parks palielinās energoapgādes drošību, padarīs elektroenerģijas cenas pieejamākas un nodrošinās vietējās izcelsmes zaļo enerģiju. Tas arī veicinās konkurētspēju, sekmējot jaunu nozaru attīstību Latvijā.

Sanāksmes noslēgums veltīts “Green Industrial Areas” projektam. Projekta vadītājs Raitis Madžulis īsi ieskicēja projekta aktualitātes un šobrīd galvenos veicamos darbus, kas skar sertifikācijas vadlīniju izstrādi. Savukārt SIA “Laflora” Attīstības direktore Sabīna Alta klātesošos iepazīstināja ar vērienīgo vēja parka projektu, kas paredz turpmākajos gados Kaigu purvā veidot zaļo industriālo zonu. Tāpat, diskusijās kopā ar atjaunojamās enerģijas un vides sertifikācijas ekspertiem tika apspriesti “GreenIndustrialAreas” sertifikācijas kritēriji un to ieviešana Kaigu industriālajā zonā, kā arī vispārējo kritēriju saskaņošanu ar situāciju Latvijā, piemēram, normatīvo aktu prasībām un to ievērošanu.

Sertifikācijas eksperti ierosināja izvērtēt prasības, kas iet roku rokā ar esošajiem sertifikācijas standartiem, piemēram, ISO (14001, 14046, 50001), GHG Protocol, Fit For 55 un ES ETS sistēmu, kā arī taksonomijas kritērijiem, kas ir sistēma, pēc kuras finansēšanas un apdrošināšanas iestādes izvērtēs finansējuma piešķiršanu konkrētām nozarēm. To sasaiste ar konkrētā projekta sertifikācijas kritērijiem uzņēmumiem dotu papildu stimulu veikt sertifikāciju  zaļajās industriālajās zonās.

Projekts “NATALIE” tiek ieviests Apvārsnis Eiropa – Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmā 2021. – 2027. gada periodam. Projekta kopējais finansējums ir 16 311 045,25 EUR, no kuriem Programmas līdzfinansējums 15 033 486,25 EUR.

Projekts “Blue Green Bio Lab”  tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2021.-2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 499,399.60 EUR (t.sk. ERAF finansējums 399,519.68 EUR).

Projekts “BIOWIND” tiek realizēts “Interreg Europe programma 2021. – 2027.gadam” programmas ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 1,978,184 EUR (t.sk. 1,570,535.20 EUR ERAF finansējums).

Projekts “Green Industrial Areas” tiek īstenots “Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021-2027” ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 2 845 916,60 EUR (t.sk. ERAF finansējums 2,276,733.28 EUR).

Foto: ZPR