Profesionālās
vidējās izglītības un tālākizglītības iestādes Profesionālās
izglītības likumā turpmāk plāno iedalīt četros tipos, paredz
vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
atbalstītie priekšlikumi.
Parlamentārieši
šodien lēma, ka atbilstoši profesionālās izglītības iestādē
iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
profesionālās izglītības iestādes dalīs tehnikumos, mākslu
izglītības kompetences centros, profesionālajās vidusskolās un
profesionālās tālākizglītības centros.
Plānots,
ka, dibinot profesionālās izglītības iestādi, tās veidu noteiks
dibinātājs.
Komisijas
sēdē atbalstītais priekšlikums nosaka, ka tehnikums ir
profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura atbilstoši
valsts profesionālās izglītības standartam īsteno profesionālās
vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības
programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa
profesionālo kvalifikāciju.
Tehnikums
varēs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas,
kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju
tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno
atbilstošās izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa
profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās
izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās
profesionālās kvalifikācijas ieguvei.
Tehnikuma
darbības mērķi būs noteikti attīstīt un īstenot dibinātāja
noteiktajās nozarēs izglītības programmas, kas nodrošina
tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes
vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt
izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem,
radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības
locekļiem.
Tehnikumiem
sadarbībā ar nozares uzņēmumiem būs pienākums īstenot darba
vidē balstītas mācības, kā arī reģionāli vai nozaru
griezumā īstenot metodisko darbu, nodrošināt citām profesionālās
izglītības iestādēm metodisko atbalstu un pedagogu
tālākizglītību. Vienlaikus tiem nāksies īstenot ārpus formālās
izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences
novērtēšanu un eksamināciju.
Likumā
paredzēts noteikt, ka profesionālās izglītības iestāde būs
atzīstama par tehnikumu, ja tai atbilstoši Ministru kabineta
noteiktajiem kritērijiem būs sasniegts noteikts izglītojamo skaita
rādītājs, būs sasniegti attiecīgi izglītojamo rezultāti
profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma
pārbaudījumos, kā arī, ja tiks sasniegti darba vidē balstītu
mācību un pieaugušo izglītības programmu īstenošanas rādītāji.
Būtiska loma būšot arī absolventu nodarbinātības un izglītības
turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītājiem.
Savukārt
mākslu izglītības kompetences centrs būs profesionālās vidējās
izglītības iestāde, kura izglītības tematiskajā jomā “Mākslas”
un ar to saistītajās jomās atbilstoši valsts profesionālās
izglītības standartam īsteno profesionālās vidējās izglītības
programmas un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod
iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo
kvalifikāciju.
Profesionālās
izglītības likumā plānots noteikt, ka mākslu izglītības
kompetences centrs varēs īstenot arī profesionālās
tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā
līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās
kvalifikācijās, kurās mākslu izglītības kompetences centrs
īsteno atbilstošās izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa
profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās
izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās
profesionālās kvalifikācijas ieguvei.
Vienlaikus
mākslu izglītības kompetences centriem plāno piešķirt tiesības
īstenot arī vispārējās pamatizglītības programmas,
profesionālās ievirzes programmas un profesionālās pilnveides
izglītības programmas.
Šo
profesionālās vidējās izglītības iestāžu darbības mērķi
paredz attīstīt un īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs
izglītības programmas, kas nodrošina mākslu, kultūras un radošo
industriju nozaru attīstības vajadzībām nepieciešamos
speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto
personu radošo talantu izkopšanu un attīstīšanu.
Tāpat
mākslu izglītības kompetences centriem būs jāīsteno metodiskais
darbs izglītības tematiskajā jomā “Mākslas”,
jānodrošina pedagogu tālākizglītība un metodiskais atbalsts
citām profesionālās vidējās izglītības iestādēm un reģiona
profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kā arī sadarbībā
ar mākslu, kultūras un radošo industriju nozares darba devējiem
jānodrošina izglītības programmu īstenošana un prakses iespējas
profesionālās izglītības programmas apguvē.
Lai
kvalificētos šī veida izglītības iestādei, skolām būs
jāatbilst noteiktiem Ministru kabineta kritērijiem.
Savukārt
profesionālā vidusskola būs definēta kā profesionālās vidējās
izglītības iestāde, kura atbilstoši valsts profesionālās
izglītības standartam īsteno profesionālās vidējās izglītības
programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa
profesionālo kvalifikāciju.
Likumā
plānots iestrādāt, ka profesionālā vidusskola ir tiesīga
īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod
iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo
kvalifikāciju.
Šīm
skolām paredzēts noteikt pienākumu īstenot dibinātāja
noteiktajās nozarēs izglītības programmas, kas nodrošina
tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī
veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par
uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem
sabiedrības locekļiem, kā arī sadarbībā ar nozares uzņēmumiem
nodrošināt prakses iespējas profesionālās izglītības
programmas apguvē.
Profesionālās
izglītības iestāde būs atzīstama par profesionālo vidusskolu,
ja tai būs atbilstoši izglītojamo skaita rādītāji, izglītojamo
rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts
noslēguma pārbaudījumos, sadarbības ar darba devējiem rādītāji,
pieaugušo izglītības programmu īstenošanas rādītāji, kā arī
atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam absolventu nodarbinātības
rādītāji.
Visbeidzot
profesionālās tālākizglītības centrs būs profesionālās
izglītības iestāde, kura atbilstoši profesionālās
kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā,
īstenos profesionālās tālākizglītības un profesionālās
pilnveides programmas, kas dos iespēju atbilstoši izglītojamā
iepriekš iegūtajai izglītības pakāpei iegūt attiecīgu
profesionālās kvalifikācijas līmeni.
Šo
izglītības iestāžu darbības mērķis ir atbilstoši darba tirgus
pieprasījumam nodrošināt profesionālās kvalifikācijas ieguvi,
pārkvalifikāciju un kompetences pilnveidi personām ar iepriekšēju
izglītību un darba pieredzi.
Profesionālās
izglītības iestāde būs atzīstama par profesionālo
tālākizglītības centru, ja tai būs pedagogu un ekspertu
kvalifikācijas atbilstība īstenotajām programmām,
materiāltehniskā nodrošinājuma atbilstība īstenotajām
profesionālās izglītības programmām, ja skola sasniegs
atbilstošus izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas
pārbaudījumos, un arī tad, ja izglītības iestāde varēs
sasniegt noteiktus izglītojamo karjeras izaugsmes un sadarbības ar
darba devējiem rādītājus.
Pirms
izmaiņu stāšanās spēkā tās vēl divos lasījumos jāizskata
Saeimā.
Ar
grozījumiem Profesionālās izglītības likumā paredzēts turpināt
un pilnveidot profesionālās izglītības satura reformu, tai skaitā
saistībā ar profesionālām kvalifikācijām Latvijas kvalifikāciju
ietvarstruktūrā.
Likumprojekts
paredz ieviest profesionālās izglītības programmu absolventu
monitoringa datu apstrādi, un izglītojamo apdrošināšanu pret
nelaimes gadījumiem visā profesionālās izglītības programmas
apguves laikā.
Foto:
no arhīva
