Foto no Janas Ķepītes personīgā albuma
Mainīt profesiju ir ne tikai izaicinoši, bet arī drosmīgi, taču, kā tiek apgalvots kādā tautas gudrībā, kas neriskē, tas nevinnē. Šis teiciens pilnībā attiecināms uz Pārlielupes bibliotēkas vadītāju Janu Ķepīti, kura, paklausot sirdsbalsij, pieņēma piedāvāto iespēju un kardināli mainīja savu karjeru. Kā tas izdevās, “Zemgales Ziņas” lūdza Janu dalīties pieredzē, kā arī sniegt ierosmi lasītājiem.
Bērnības sapņa neparastā transformācija
“Bibliotēku vidē nonācu pavisam nejauši, bet šobrīd darbā esmu iekritusi ar sirdi un dvēseli,” tā savu stāstu sāk Pārlielupes bibliotēkas vadītāja Jana Ķepīte. “Nevaru apgalvot, ka dzīvoju tikai darbā, taču bibliotēkā jūtos ļoti labi, tā ir kļuvusi par manu dzīvesveidu.”
Tas nenozīmē, ka Jana Ķepīte nedara neko citu, viņa ir ne vien mamma un vecmāmiņa, bet arī draudzene, cilvēks ar saviem hobijiem un interesi par kultūras notikumiem. Tomēr arī citas savas dzīves lietas Jana, kā pati atzīst, uzlūko ar bibliotekāra skatu.
Jana pēc izglītības ir ekonomiste grāmatvede, taču šajā specialitātē ir strādājusi pavisam nedaudz. “23 gadus nostrādāju Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē. Tas bija atbildīgs un dinamisks darbs ar studentiem. Darbs man ļoti patika, bet dzīve ir mainīga un nekas pastāvīgs mums tajā nav apsolīts. Pēc kūleņa profesionālajā jomā sapratu, ka gribas kaut ko dziļāku.” Tas arī loģiski, jo, kā Jana atzīst, visu savu apzināto mūžu, sākot no bērnības, vēlējusies kļūt par ārsti. “Bibliotekārs, kādam šim speciālistam ir jābūt mūsdienās, kaut kādā ziņā ir salīdzināms ar ārstu. Lai cik neticami tas izklausītos, abas profesijas sasaucas. Starp tām ir velkamas paralēles, tāpēc noticis tā, ka bērnības sapni piepildu tagad.”
Kad plānojusi turpināt darba gaitas, Jana saņēma piedāvājumu strādāt bibliotēkā, taču ne par bibliotekāri. “Tas bija darbs ar dokumentiem. Kad biju kādu laiku pastrādājusi, šķita, ka varu ko vairāk. Man sāka pietrūkt saskarsmes ar cilvēkiem, gribējās apgūt ko jaunu un izpausties radoši.” Tieši tobrīd uzzinājusi, ka Pārlielupes bibliotēkā ir vakanta vadītāja vieta. Daudz nedomājot, viņa izlēma pieteikties. Lai sevi iedrošinātu, Jana to uztvēra kā iespēju, kura atnākusi īstajā laikā. “Neviens negarantēja, ka izdosies, kā arī tobrīd par šo darbu man nebija dziļas izpratnes. Tā es sāku iepazīt vēl nezināmo bibliotēkas pasauli un to nenožēloju nevienu mirkli.”
Visvērtīgākā ir komunikācija ar kolēģiem
Kā ikvienā jaunā darbā, cilvēkam vispirms jāpielāgojas, jāsaprot, kas no viņa tiek gaidīts. Protams, arī Janai Ķepītei šis posms negāja secen, turklāt viņa pavisam drīz secināja, ka, lai labāk izprastu visus bibliotēkā notiekošos procesus, jāiegūst papildu izglītība. “Organizēt droši vien var jebkurš, bet, lai saprastu bibliotēkas būtību un to, kā mums, speciālistiem, jāstrādā ar visām iedzīvotāju grupām, atbilstoši viņu interesēm un vajadzībām, ir nepieciešamas plašas zināšanas.” Lai tās iegūtu, Jana apmeklējusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kompetenču attīstības centru, kur apguvusi programmu “Bibliotēku zinību pamati”. Viņa atzīst, ka kursu laikā pieredzējuši pedagogi, bibliotēku darba praktiķi, profesijā nepieciešamās zināšanas skaidri sasistematizējuši. “Paldies Jelgavas pilsētas bibliotēkas vadībai, ka bija pretimnākoša motivējot un atbalstot. Ātri sapratu, cik svarīgas ir profesionālas zināšanas,” atzīst Jana. “Viens ir tas, ka es ieguvu jaunas zināšanas, bet otrs – komunikācija ar citiem bibliotekāriem, uzzinot, kā viņi strādā, kāda ir viņu pieredze. Saviem pedagogiem gan nodarbībās, kad bija iespējams, gan arī mācību noslēgumā uzsvēru, ka tieši citu kolēģu dalīšanās prasmēs un viņu pieredze bija ārkārtīgi vērtīga.”
Pārlielupes bibliotēkas vadītājas amatā Jana tūlīt būs nostrādājusi trīs gadus. “Savā darbā vēljoprojām mācos un pilnveidojos. Ļoti svarīgi šajā darbā un saskarsmē ar bibliotēkas apmeklētājiem ir palīdzēt saprast un novērtēt bibliotēkas pienesumu. Sāp sirds, ka bibliotekāra profesija sabiedrības vērtējumā nav prestiža. Manuprāt, tā ir interesanta, nozīmīga, radoša un daudzdimensionāla. Profesionālā izaugsme notiek nepārtraukti. Bibliotēku joma pašlaik mainās ļoti strauji. Nupat pieņemtie grozījumi Bibliotēku likumā iezīmē mūsdienīgāku skatījumu uz bibliotēku lomu: tām jābūt atvērtām, pieejamām un sabiedrībai nozīmīgām institūcijām, lai stiprinātu izglītību, kultūru un kopienu dzīvi visā mūsu zemē. Tāpēc jāturas līmenī, balstoties uz pamata standarta, uz tā veidojot mūsdienīgo.”
Varēs uzzināt, ko dara bibliotekārs
Aprīlis Latvijas bibliotekāriem ir īpašs mēnesis, jo tajā norisinās Bibliotēku nedēļa. Šogad tā notiks no 20. līdz 26. aprīlim, un šajā laikā ikviens aicināts apmeklēt bibliotēku kā vietu, kur satiekas zināšanas, radošums, tehnoloģijas un kopiena. “Šobrīd arvien vairāk tiek runāts par latviešu valodas saglabāšanu, lasītprasmes izaicinājumiem un nepieciešamību stiprināt interesi par grāmatām un kvalitatīvu literatūru,” rezumē Pārlielupes bibliotēkas vadītāja, uzsverot, ka Bibliotēku nedēļa ir labs laiks šīm tēmām pievērst sabiedrības uzmanību. “Mūsu mērķis ir atklāt cilvēkiem bibliotēku kā pieejamu, interesantu, grāmatām un aktivitātēm bagātu vietu, vienlaicīgi stiprinot bibliotēkas prestižu.” Ne mazāk svarīgi ir iepazīstināt arī ar ļaudīm, kas strādā bibliotēku nozarē. “Droši vien aprunāsimies ar apmeklētājiem – ko viņiem nozīmē bibliotēka, kāpēc viņi to apmeklē, kas svarīgs slēpjas bibliotēkas plauktos.”
Par to, kas Bibliotēku nedēļā plānots Pārlielupes bibliotēkā, pavisam drīz varēs uzzināt sociālajos tīklos. “Mēs noteikti piedalīsimies akcijā “Viena diena bibliotēkas dzīvē”, kad dokumentēsim fotogrāfijās vai nelielos aprakstos, kāda ir bibliotekāra darba ikdiena.” Noteikti šajā nedēļā uz “grāmatu māju”, kā saka bērni, nāks kāda no Jelgavas pirmsskolas iestādēm. “Pirmsskolas vecuma bērni pie mums ir bieži viesi. Mēs viņus iepazīstinām ar bibliotēku un grāmatām, bet vislielākais prieks ir redzēt, kā viņi paši atrod savu grāmatu un klusāku stūrīti, kur to izpētīt vai palasīt,” pasmaida Jana Ķepīte. “Tās ir īpaši gaišas stundas – ar bērnu čalām, sirsnīgiem jautājumiem un skaļiem prieka, reizēm arī vilšanās pilniem izsaucieniem.”
Bibliotēku nedēļā notiks arī Pārlielupes bibliotēkas senioru klubiņa “Radītprieks” tikšanās. “Klubiņa dalībnieki sanāk divreiz mēnesī. Plānoju, ka šo tikšanos saistīsim ar Bibliotēku nedēļu.” Un tieši Bibliotēku nedēļā Janai ieplānota tikšanās valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiālē “Jelgava”, kur viņa kopā ar kolēģiem dodas reizi mēnesī, lai tās iemītniekiem lasītu priekšā grāmatas. “Arī tas ir bibliotēkas pakalpojums, taču, kas attiecas uz šo nedēļu, protams, savu tikšanos sasaistīšu ar to kopā.”
Kā iedrošināt runāt latviski?
Pārlielupes bibliotēkai piemīt kāda atšķirība jeb izaicinājums, salīdzinot ar citām Jelgavas grāmatu krātuvēm. Tā atrodas Lielupes labajā krastā jeb Pārlielupes apkaimē, kas agrāk tika dēvēta par RAF mikrorajonu, kur ir daudz vairāk mazākumtautību iedzīvotāju, it īpaši krievu valodā runājošo. “Tas mums ir liels izaicinājums. Kad sāku strādāt, šķita, ka ar apmeklētājiem bibliotēkai nebūs problēmu, jo tā atrodas pa vidu Pārlielupes daudzdzīvokļu ēkām, netālu ir bērnudārzs un skola. Tātad dzīvība visapkārt kūsā. Taču, sākot strādāt, saproti, ka tik spoži nemaz nav,” skaidro Jana Ķepīte. “Pārlielupes apkaime ir ļoti daudzveidīga. Te, tāpat kā citās Jelgavas apkaimēs, mīt ģimenes ar bērniem, seniori, jaunieši, taču krievu valodā runājošo un viņu pēcteču jau vēsturiski kopš RAF rūpnīcas darbības laikiem šeit ir vairāk. Tas atstāj nospiedumu, ne vienmēr sliktā nozīmē. Nav viegli pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā savest kopā Pārlielupes kopienu bibliotēkā. Kāda daļa iedzīvotāju iekļaujas. Viņos mīt lasītprieks, vēlme apmeklēt bibliotēku, bet ir arī bailīgāki cilvēki, kas nesaņemas runāt latviski, taču cenšas to darīt.” Nav noslēpums, ka liela bibliotēku apmeklētāju daļa ir seniori. “Saprotams, ka viņiem iemācīties runāt latviski nu jau ir grūti. Lai palīdzētu, 2025. gadā Pārlielupes bibliotēkā sākām organizēt sarunvalodas klubiņu “Es tevi saprotu, atbalstu, runāju”. Tas darbojas reizi mēnesī jau vairāk nekā gadu. “Klubiņa lielākais izaicinājums ir palīdzēt pārvarēt cilvēku bailes sākt runāt latviski. Viņi saprot teikto, zina vārdu nozīmi, taču baidās iesaistīties sarunā. Bieži notiek tā: šie cilvēki atnāk uz bibliotēku un pasaka pāris vārdu, piemēram, “Labdien!”, “Paldies!”, “Uz redzēšanos!”. Es un manas kolēģes kā bibliotekāri ikdienas darbā atrodamies šo cilvēku vidū, varam viņus iedrošināt pateikt kaut vienu teikumu, radot bibliotēkā vidi, kurā pieņem un atbalsta.” Katrai klubiņa tikšanās reizei tiek izvēlēts temats, piemēram, plānots, ka ar video vai multiplikācijas filmu palīdzību apgūsim vai atkārtosim latviešu valodas vārdus, lai noskaidrotu cilvēku zināšanu līmeni, taču klubiņš nav latviešu valodas kursi, klubiņš ir atbalsts.”
Cilvēki alkst tikt saprasti un uzklausīti
Bez bibliotēkas pamatfunkcijām, kas ir Bibliotēku likumā, realitāte mēdz piespēlēt arī citus uzdevumus, ar kuriem Janai Ķepītei un viņas kolēģēm jātiek galā. “Bibliotekāra, tāpat kā ārsta, darbs ir misija. Tieši šobrīd es to ļoti izjūtu. Cilvēki alkst uzklausīšanas, palīdzības un sapratnes. Brīžos, kad vienlaikus bibliotēkā ir vairāk cilvēku, sarunai īsti nav laika, taču nereti notiek tā, ka apmeklētājs atnāk un tu jūti, ka viņš ļoti vēlas parunāt ne tikai par grāmatu, bet arī par sāpīgām lietām,” novērojusi Pārlielupes bibliotēkas vadītāja. “Jo īpaši seniori. Ja izdodas uzķert īsto stīgu, arī jaunieši. Bija gadījums, kad pie mums atnāca meitene. Viņa prasa grāmatu, kaut ko nokopēt un neiet prom. Sēž man pretī kā pie ārsta, un es saprotu, ka kaut kas nav kārtībā. Pamazām sākām sarunāties, un atklājās diezgan traģisks stāsts. Es viņu iedrošināju aiziet uz jauniešu centru “Pakāpiens”, kas atrodas netālu. Piebildu: “Ja tu labāk un ērtāk jūties šeit, nāc, es tev varu piedāvāt kādu brīvprātīgo darbiņu. Tu man vari palīdzēt vai arī pasēdēt un palasīt, un mēs varam parunāties.” Pēc tam, ejot uz “Pakāpienu”, meiteni tur satiku, tas mani iepriecināja!”
Tas ir stāsts par attiecībām un dzīves gudrību, kas nāk ar laiku un bibliotekāra darbā ir īpaši nozīmīga.
“Bibliotēka nav tikai sienas un plaukti – tā ir kā dzīvs krustojums, kur satiekas visdažādākie cilvēki, katrs ar savu pieredzi, skatījumu uz dzīvi un izpratni par apkārt notiekošo. Viņi ne vienmēr domā vienādi un ne vienmēr runā vienā valodā, katram ir savs stāsts. Bibliotekārs šajā krustpunktā ir kā satiksmes regulētājs, kurš palīdz katram atrast savu ceļu. Mūsdienu bibliotekārs ir kā laba grāmata – daudzslāņaina, atvērta un saprotama dažādiem lasītājiem,” sarunas noslēgumā saka Pārlielupes bibliotēkas vadītāja Jana Ķepīte.
UZZIŅA
Līdztekus visiem citiem bibliotēkas pakalpojumiem Pārlielupes bibliotēka Lielupes labajā krastā ir vienīgā vieta, kas piedāvā kopēšanas un printēšanas pakalpojumus. “Tas ir svarīgi, jo, piemēram, ejot pie ārsta, cilvēkam prasa, lai viņam būtu līdzi izraksti,” pauž Jana Ķepīte. Pieejams arī grāmatu vākošanas pakalpojums.
UZZIŅA
Bibliotēku nedēļa Latvijā tiek atzīmēta kopš 1997. gada. Šogad tā norisināsies no 20. līdz 26. aprīlim ar vadmotīvu “Bibliotēkas nākotnei”, akcentējot bibliotēku nozīmi zināšanu, inovāciju un sabiedrības attīstības veicināšanā. Šogad Bibliotēku nedēļai tiek aicinātas pievienoties arī Vācijas bibliotēkas, īstenojot akciju “Viena diena bibliotēkas dzīvē” un papildinot to ar īpašu kopīgu uzdevumu.
Bibliotēku nedēļā jau 14. reizi Latvijā notiks akcija “Viena diena bibliotēkas dzīvē” (#LibdayLV_2026).
Avots: www.biblioteka.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
