Dižkoki ir pilsētas “zaļās plaušas”

Jelgavā aug vairāki ļoti seni koki, par kuriem nepieciešams parūpēties īpaši. Šoreiz stāsts ir par skaistajiem riekstkokiem Raiņa parkā, Hercoga Jēkaba laukumā un skvērā aiz pilsētas kultūras nama, majestātisko melno papeli pie Jāņa Asara ielas, kā arī vēl citiem kokiem, kuru vecums pārsniedz gadsimtu. Ir sācies rudens ar tam raksturīgajiem laikapstākļiem, un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vecākais speciālists kokkopībā Kurts Melnis “Zemgales Ziņām” skaidro, vai senie koki nevarētu ciest no stipra vēja un vētrām.

Rūpējas par stabilizēšanu
Viens no kokiem, kas jau agrāk nonācis kokkopības speciālistu uzmanības centrā, ir melnā papele, kas aug skvērā pie Laika rata blakus Jāņa Asara ielai. “Ir grūti noteikt precīzu šī koka vecumu, taču vairāk nekā simts gadu ir noteikti. 2023. gadā gan šim, gan arī vairākiem seniem pelēkajiem riekstkokiem un vienam Mandžūrijas riekstkokam tika pieprasīts eksperta – koku tehniķa – atzinums. Melnajai papelei apkārtmērs tolaik bija septiņi metri un desmit centimetri, vecums – simt līdz divsimt gadu, vainaga augstums – ap trīsdesmit metriem, bet pēc sakopšanas tā ir aptuveni 25 metrus augsta.” Nozīmības un senuma ziņā neatpaliek arī riekstkoki.

Pēc izvērtēšanas eksperta secinājums bija, ka melnajai papelei nepieciešama vainaga samazināšana, lai koks būtu drošs un varētu turpināt priecēt jelgavniekus. “Vēl papildus tika nomainītas koka stabilizācijas sistēmas. Vienam skeleta zaram, kas aug Lielās ielas virzienā, cauri tika izurbts vītņstienis un tā abos galos ievietoti o veida riņķi, lai to ar saitēm iesietu vainagā. Šo darbību mērķis ir koku atbalstīt, lai lielais zars, kas aug ārā no vainaga, nelūztu,” skaidro K. Melnis. “Tāpat arī vainaga augšdaļā tika uzstādītas koka stabilizēšanas sistēmas.”

Nākamais rindā uz sakopšanu – dižozols
Šogad tika sakopts un stabilizēts diž­ozols pie Svētās Trīsvienības baznīcas torņa. “Kokam stumbrā zarošanās vietā tika konstatētas plaisas. Tajā vietā stumbrs ar vītņstieni tika stabilizēts. Šajā gadījumā mērķis bija neļaut stumbram sadalīties,” skaidro kokkopis. “Jā, stumbrā ir plaisas, kas tur radušās dažādu iemeslu dēļ, bet pēc stabilizēšanas koks var dzīvot vēl ilgi un droši.”

Vēl šogad ir mērķis sakopt seno dižozolu Kameņu ielā, to “Pilsētsaimniecība” ir pieteikusi Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem Eiropas Savienības programmā “No koka uz koku”. Tas ir projekts, kura mērķis ir parūpēties par dabas daudzveidības saglabāšanu, ko sniedz lielu dimensiju koki. “Ozolam iepriekš veikta novērtēšana, un drīzumā tas tiks sakopts.”

Bieži lūst lieli zari, paši koki – retāk
Jelgavnieki regulāri uzdod jautājumu, vai rudens vētru dēļ kāds no šiem senajiem dižkokiem nevarētu nolūzt. Ir saprotama cilvēku raizēšanās, ka vētras laikā koks var izgāzties un nodarīt bojājumus.

“Mēs iespēju robežās apskatām un izvērtējam riskus katram no senajiem kokiem atsevišķi. Lai cik stabils izvērtējuma brīdī konkrētais koks šķistu, tā nav simtprocentīga garantija, ka ļoti stipra vētra kokam nekaitēs, to neizgāzīs,” stāsta K. Melnis. “Nosakot riskus, ņemam vērā gan koka sugu, gan augšanas vidi, gan iespējamos traucējumus sakņu sistēmai, ja tādi ir bijuši, gan paredzamo vēja ietekmi. Svarīgi noskaidrot, vai tas ir vienatnē augošs koks un vai spēj sadzīvot ar infrastruktūru, kas tam atrodas apkārt, kā, piemēram, grāvjiem, kabeļiem, elektrolīnijām, ceļiem, ietvēm. Ja koks aug zaļajā zonā vai pie ceļa, izvērtējuma rezultāts vienā un otrā gadījumā būs atšķirīgs. Tas ir daudzu apstākļu kopums, ko ņemam vērā.”

Kokkopības speciālists arī norāda uz statistikas datiem, ka cilvēkam daudzkārt lielāka iespējamība par to, ka viņam varētu uzkrist lūstošs koks, ir iekļūšana ceļu satiksmes negadījumā, kā arī zars vai koks cilvēkam uzkrīt aptuveni tikpat bieži, cik iesper zibens.

Kokkopis novērojis, ka parasti vētru dēļ lūst zari, taču paši koki – stipri vien retāk. “Manas darbības laikā “Pilsētsaimniecībā” bijuši gadījumi, ka lūstoši zari ir sabojājuši žogu, bet ne reizes nav bijis tā, ka to dēļ cietusi cilvēka veselība.” Ir arī pašu atbildība, proti, vētras laikā bez vajadzības ārā neiet.

Vasarā atdzesē pilsētu
Kā viens no risinājumiem varētu šķist veco koku nociršana, kas pasargātu no iespējamā apdraudējuma, ka vētru laikā tie varētu izgāzties, un to vietā jaunu iestādīšana. K. Melnis pret šādu ideju izturas ļoti skeptiski. “Runājot zinātniskajā terminoloģijā – pilsētvidei koki sniedz ekosistēmas pakalpojumu. Citiem vārdiem, koki ir gan pilsētas “zaļās plaušas”, gan “kondicionēšanas sistēma”. Lielu dimensiju koki atkarībā no sugas prasa piecdesmit, pat simts gadu, lai par tādiem izaugtu. Daudz vairāk mums visiem tik nepieciešamos ekosistēmas pakalpojumus sniedz izauguši koki, nevis jauniestādītie.” Kaut arī varētu šķist, ka neliela izmēra koki un arī pārējā zaļā masa pilsētvidē būtu ērtāka nekā dižkoki, jāatceras, ka bruģis un asfalts pilsētu vasarās uzkarsē, savukārt lielie koki gaisu atdzesē. “Tas ir viens no aspektiem, par kuru mūsdienās pilsētplānošanā daudz tiek runāts.”

Pirms nocirst, nepieciešama atļauja
Dažkārt mēdz gadīties arī situācijas, kad koks kādu iemeslu dēļ traucē, tāpēc iedzīvotāji vēlas to nocirst. “Ja koks, kuru vajag nocirst, diametrā ir sasniedzis vairāk nekā divdesmit centimetru, nepieciešama atļauja. Tāpēc zemesgabala, uz kura koks aug, īpašniekam vai viņa pārstāvim ar iesniegumu jāvēršas Jelgavas valstspilsētas būvvaldē. Saiti ar iesnieguma veidlapu koku ciršanas atļaujai viegli var atrast interneta vietnē,” skaidro K. Melnis. Pēc iesnieguma saņemšanas būvvaldes speciālisti koku, kuru ir plānots nozāģēt, apskata un pieņem lēmumu. Ja zemesgabala īpašnieks vai viņa pārstāvis saņem atbildi, ka koku zāģēt drīkst, viņš to pats organizē tālāk – pats arī nozāģē, nepieciešamības gadījumā piesaistot speciālistus.

Kokkopības speciālists vēlreiz uzsver, ka kokiem, kuru diametrs ir virs divdesmit centimetriem, ciršanas atļauja obligāti nepieciešama. Vienīgais izņēmums – ja koks ir tūlītēji bīstams, piemēram, ir pacēlies tā sakņu kamols un koks apdraud infrastruktūru vai trešās personas mantu. Tādā gadījumā atļauja nav nepieciešama un bīstamais koks nocērtams nekavējoties, taču pirms tam veicot fotofiksāciju. Kad koks ir nozāģēts, to nepārvieto, pirms nav ieradušies būvvaldes speciālisti un apstiprinājuši, ka šis koks patiešām ir bijis bīstams. “Tādi ir noteikumi. Vienīgi, ja cilvēks vēlas nozāģēt augļukoku – kādu ābeli, bumbieri vai citu –, tad gan atļauja nav vajadzīga.”

K. Melnis norāda, ka cilvēkam, kurš savā teritorijā augošus kokus vēlas apkopt, atļauja nav nepieciešama, taču vislabākā prakse būtu pirms tam konsultēties ar arboristu jeb kokkopi. “Tas iesakāms tādēļ, ka ir vairākas nianses, ko cilvēks, kurš nav šīs jomas speciālists, nezinās. Piemēram, vienā piegājienā nevajadzētu nozāģēt vairāk kā divdesmit procentu no koka zaļās masas.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.