Kā jelgavnieki apgaismoja ielas un baudīja ziemas priekus

19. februārī Jelgavas pilsētas bibliotēkā notika sarunu cikla “Novadpētniecības ceturtdienas – tas esot noticis Jelgavā” otrā tikšanās reize. Šoreiz novadpētniecības speciālistes Andras Pootas, kura ir šo pasākumu vadītāja, uzmanības centrā bija divi Sveču mēnesim atbilstoši temati – kā agrākos gadsimtos gada tumšajos mēnešos tika apgaismotas Jelgavas ielas un kā jelgavnieki izbaudījuši ziemas priekus.

Ar velosipēdu bez gaismas braukt nedrīkst
Jaunais sarunu cikls, kurā pirmā tikšanās bibliotēkā notika janvārī, uz Jelgavu un tās apkārtni ļauj paskatīties citām acīm. Pilsētas vēsture ir pietiekami neparasta un dažādiem notikumiem pārbagāta, lai to būtu vērts izzināt smalkāk. Tā ir viena no jomām, ar kuru nodarbojas bibliotēkas novadpētniecības speciāliste. Andrai Pootai tas arī lieliski izdodas, jo viņa, pētot visdažādākos vēstures materiālus – gan grāmatas, gan periodiskos izdevumus –, spēj pamanīt pirmajā acumirklī it kā ne pārāk svarīgus, taču tādus faktus, kas sarunu cikla klausītājiem ilgi aizķersies atmiņā. Piemēram, šajā tikšanās reizē, runājot par apgaismojumu iepriekšējos gadsimtos, Andra Poota bija atradusi faktu, ka jau pirms vairāk nekā simts gadiem ar velosipēdu tumsā bez gaismas braukt nedrīkstēja, citādi varēja saņemt sodu. Vai arī tādu faktu, ka ielās apgaismojumu iededza un nodzēsa speciāla persona, savukārt maksa par apgaismojumu bija atkarīga no lampu skaita. Klausītājiem šie fakti, protams, lika pasmaidīt. Daudz skarbāka, pat līdzjūtību izraisoša gan šķita agrāko paaudžu jelgavnieku – pārsvarā strādnieku – ikdienas pieredze. Cilvēkiem gada tumšo mēnešu darbadienu rītos, lai laikus no nomalēm nokļūtu pilsētas centrā uz darbu, līdzi vajadzēja ņemt kādu gaismas avotu, lai piķa melnajā tumsā redzētu ceļu. Galvenokārt šim nolūkam izmantoja lukturītī ievietotu svecīti.

Ūdenssveces, gāzes laternas un elektrības kvēllampas
Kā apgaismot apkārtni gada vistumšākajā laikā? Tas bija jautājums, kam jelgavnieki pievērsušies jau pirms vairākiem gadsimtiem. Piemēram, ap 1593. gadu bijis noteikums, ka līdz Sveču dienai nepieciešams sagādāt materiālus, lai gar savu māju vai krogu varētu ierīkot pusotru olekti platu, gludu laipu. Savukārt no 1816. gada ir aprēķini, ka par Jelgavas rātsnama, pilsētas un dambju apgaismošanu, par laternām un to uzturēšanu ir jāmaksā 132 rubļi un trešdaļa kapeikas. Vēl 19. gadsimta sākumā bija tāda prakse, ka mājokļa logā, kas atrodas virs nama durvīm, tika novietots speciāls lukturis, kas bija domāts ielas apgaismošanai. Parasti tur dedzināja tā sauktās ūdenssveces, kas gan bija ļoti tumšas. Caur nokvēpušām un taukiem nosmērētām luktura rūtīm šī gaisma kļuva vēl tumšāka. Savukārt pulksten 22 arī šī apgaismošana beigusies un Jelgava iegrimusi pilnīgā tumsā. Šādas atmiņas aprakstījis Džūkstes barons Pēteris Drahenfeiss par savu skolas laiku Jelgavā.

Nākamais nozīmīgākais pavērsiens pilsētas ielu apgaismošanā notika 1851. gada novembrī, kad Jelgavā tika aizdegtas pirmās septiņpadsmit gāzes laternas. Savukārt pēc astoņiem gadiem – 1859. gadā – pilsētā sākās pāreja uz laternu apgaismojumu, un pāris gadu vēlāk jelgavniekiem pat ieviesa īpašu nodokli gāzes apgaismojuma iekārtošanai. Turklāt māju saimniekiem tumšajā laikā bija jārūpējas arī par pagalma apgaismojumu, kam bija nepieciešams atsevišķs lukturis, kas aizdedzams reizē ar ielas lukturiem.

Vislielākais pavērsiens notika 1900. gadā, kad tika veikti izmēģinājumi Ezera ielā, to apgaismojot ar elektrības kvēllampām.

Pirmais elektrību izmanto ģenerālgubernators
Par to, kā Jelgavu elektrificēja, apjomīga publikācija bijusi “Zemgales Ziņu” 1999. gada 25. novembra numurā. Lai mūsu lasītājiem mazliet šo vēstures lappusi atsauktu atmiņā, atgādināsim nedaudz no šajā rakstā pieminētajiem faktiem.

Precīzu gadu, kad Jelgavā tika iedegta pirmā elektrības spuldzīte, pateikt nav iespējams, vien piebilstams, ka tas noticis pārejas no petrolejas lampām uz pilsētas elektrifikāciju rezultātā. Zināms vien tas, ka pagājušā gadsimta 30. gados Jelgavas ielas un pagalmi gada vistumšākajos mēnešos bija tik labi apgaismoti, ka tā pamatoti nodēvēta par visgaišāko pilsētu Latvijā. Ceļš, lai to sasniegtu, nebūt nebija viegls, jo pilsētas domē balsu vairākumu parasti ieguva tā sauktie gāzinieki.

Pirmais, kurš pilsētā tika pie elektriskā apgaismojuma, bija Jelgavas ģenerālgubernators, jo pilī tika ierīkota neliela elektrostacija. Savukārt no rūpniekiem pirmie pie elektrības tika Lankovska un Līkopa konservu fabrika, H. Alunāna un “Štefenhāgens un dēls” tipogrāfijas, Hola linu fabrika, Veinberga kalēju un atslēdznieku fabrika, kā arī Herteļa aptieka.

Atpalikt negribēja arī turīgākie lauksaimnieki. Piemēram, Zaļenieku lauksaimnieki 1915. gadā uzstādīja lokomobili, ar dzensiksnu darbināja nelielu ģeneratoru. Jelgavas apriņķī tā uzskatāma par pirmo elektrostaciju, kuras elektrību izmantoja tikai Zaļās muižas telpu apgaismošanai.

Pašā Jelgavā elektrostacija ar “Görlitzer” turbīnu sāka darboties 1916. gadā Malkas (mūsdienās Elektrības) ielā. 1920. gadā Rūpniecības un Sakņudārza ielā tika ieguldīti pieci kilovoltu kabeļi, ar ko tika noslēgts pilsētas eletrotīkla aplis (1. Vaļņu, Akadēmijas, Rūpniecības, Žagares, Sakņudārza, Lielā, Akadēmijas iela).

Vispirms krēms un sporta apģērbs
Otra sarunu cikla daļa – par jelgavnieku ziemas prieku baudīšanu – klātesošajos izsauca lielākas emocijas. Iespējams, tāpēc, ka šogad februārī daudzi dzīvojuši līdzi mūsu sportistu gaitām XXV ziemas olimpiskajās spēlēs Milānā, Itālijā.

Pētot Jelgavas vēsturi, atklājas, ka pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji jau pirms vairākiem gadsimtiem bija kaislīgi ziemas sporta veidu cienītāji. Pirms pievērsties šim tematam, Andra Poota kā joku savā prezentācijā iekļāva informāciju par to, kas agrāko laiku periodiskajos izdevumos tika ieteikts, lai ziemas priekus varētu izbaudīt ar pilnu krūti. Protams, dāmām tas bijis sejas krēms “Rota” par 56 santīmiem, lai āda mirdzētu, savukārt gan vienam, gan otram dzimumam – speciāli ziemas sporta uzvalki. Kā mūsdienu cilvēks šādā apģērbā varētu kustēties, nav ne jausmas, taču skaidrs ir viens – modes tendences jāievēro arī brīvajā laikā.

Ar slēpēm uz “Jelgavas Davosu”
Viens no senākajiem ziemas sporta veidiem gan Jelgavā, gan Latvijā vispār bija slēpošana. Savukārt īsts slēpošanas bums pilsētā sācies vien 20. gadsimta 20. gados, turklāt tā nav tikai distanču slēpošana, bet arī tramplīnlēkšana. Jelgavā kas līdzīgs tramplīnam atradies Kalna Lediņos jeb Berglediņos – pie Lediņu mājām Vircavas upītes krastā bijis paugurs, kur jelgavnieki devušies slēpot. Gar vienu paugura malu uz upes krasta pusi auguši veci ozoli. Asprātīgākie šo vietu dēvējuši par “Jelgavas Davosu”. Līdz mūsdienām vieta nav saglabājusies, jo 50. gados Kalnu Lediņu pauguru noraka.

Jelgavnieki slēpes varējuši izīrēt par vienu latu uz 24 stundām.

Pagājušā gadsimta 30. gados pilsētā darbojusies “Viestura savienības slēpotāju sekcija”, kas 1933. gada 5. martā pat ir sarīkojusi slēpošanu aiz motocikletiem uz Lielupes ledus. Par to lasāms izdevumā “Jaunais Zemgalietis”, kur norādīts, ka šādas sporta aktivitātes jelgavniekiem gan pagaidām esot maz zināmas, taču ārzemēs tās guvušas lielu popularitāti.

30. gados tika izsludināti pat bezmaksas slēpošanas kursi pilsētas 3. pamatskolas telpās, jo bijis daudz cilvēku, kuri neprata slēpot. Vispirms kursos mācīja, kā slēpes ieziest, un tikai tad sekoja praktiskās nodarbības Kalna Lediņos vai Ruļļu kalnos. Kad tas bija apgūts, kursu noslēgumā vēl vajadzēja ierasties uz daktera Sprogas lekciju par sporta higiēnu.

Visvairāk interesē daiļslidošana
Otrs iecienītākais ziemas sporta veids jelgavniekiem bija slidošana. “Slidošanas trakumu” pilsētā ieviesa viens no mūsdienu daiļslidošanas aizsācējiem Džeksons Heins (1840–1875) ar saviem priekšnesumiem 1866. gadā. Savukārt pirmā jelgavniece daiļslidotāja bija Hildegarde Švarca. Šī dāma 20. un 30. gados bija titulētākā Latvijas daiļslidotāja. Viņas partneris pāru slidojumos bija Eduards Gešels. Abi sportisti deviņas reizes kļuva par Latvijas meistariem un pat piedalījās olimpiādē, tiesa, neiegūstot godalgotu vietu. Tas arī saprotams, jo abi jelgavnieki bijuši darba cilvēki, tātad trenēties varēja tikai vakaros, turklāt bez trenera.

20. gadsimta sākumā liela daļa jelgavnieku labprāt nododas vienkāršiem slidošanas priekiem, turklāt netrūkst ļaužu, kas izmēģina spēkus arī ātrslidošanā. Viens no viņiem – Latvijas armijas virsnieks Alberts Rumba – kļūst par izcilāko ātrslidotāju Jelgavā.

Valša dejošanas sacensības uz ledus
Viena no pirmajām publiskajām Jelgavas slidotavām tika izveidota uz Driksas ap 1910. gadu, taču ar laiku pilsētā darbojas jau trīs slidotavas. 1915. gadā slidotavas pašu vajadzībām ierīkoja arī vietējo skolu audzēkņi. Visās slidotavās tolaik spēlēja mūzika. Savukārt 30. gados tiek atklātas slidotavas, ko ierīkojuši armijas klubi savām vajadzībām, jo karavīri ir ļoti aktīvi sportotāji. Viņi organizē arī dažādas spēles, piemēram, biljardu uz ledus, sacensību skrējienus ar olām karotēs, līču loču skrējienu starp karodziņiem, hokeja ripas sišanu un citas. Ap pulksten sešiem vakarā līdz vēlai tumsai savus priekšnesumus demonstrēja daiļslidotāji. Lai būtu labāka redzamība, slidotavas apgaismoja krāsainu spuldžu virtenes. Jelgavniekiem šie priekšnesumi bija liels notikums, un, lai būtu vēl krāšņāk, notika pat valša dejošanas sacensības uz ledus. Savukārt ik gadu februārī Jelgavas slidotavās rīkoja karnevālus.

Sarunu cikla noslēgumā galvenais secinājums – agrākos laikos jelgavnieki lieliski pratuši sevi izklaidēt un lietderīgi pavadījuši brīvo laiku arī gada vistumšākajos mēnešos. Mūsdienu cilvēki no viņiem varētu ņemt piemēru.

UZZIŅA
Sarunu cikla “Novadpētniecības ceturtdienas – tas esot noticis Jelgavā” nākamā tikšanās plānota 19. martā pulksten 16. Interesenti tiks aicināti klausīties un dalīties stāstos par valodnieku, folkloristu un etnogrāfu Augustu Bīlenšteinu, godinot viņu 200. dzimšanas dienā.
Sarunu ciklam bibliotēkā laipni aicināti pievienoties visi – klausīties, dalīties un kopā iepazīt Jelgavas un novada vēstures stāstus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.