Dārzkopības institūta un Latvijas Universitātes zinātnieki pētīs 2026. gada augu.
Šogad Gada auga godā Latvijas Botāniķu biedrība iecēlusi skaistu un cilvēka veselībai nozīmīgu ogu – lāceni. Šis augs nokļuvis arī Dārzkopības institūta un Latvijas Universitātes (LU) pētnieku uzmanības centrā saistībā ar projektu, kurā tiek pētīti dabas resursi. Vienā no projekta virzieniem zinātnieki pētīs, kā var rekultivētajos kūdras purvos audzēt lācenes un virs tām vēl uzlikt saules paneļus.
“Lācenes mūsu valstī nav rets augs. Tās aug, vajag tikai meklēt! Cilvēki nereti stāsta, ka ir iespējams iznākt no purva vai meža ar groziņiem, kas šo ogu pilni,”
pauž LU pētniece Laura Āboliņa. Viņa ir viena no pētnieku grupas, kas šogad plāno pētīt lācenes
Vajag skābu purva vidi
LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Bioloģijas institūta pētniece Laura Āboliņa, iekams vēstīt par pētniecību, precizē, ka ļoti apjomīgā “PeatTransform” projekta galvenais mērķis ir virzīt kūdras nozari uz klimata neitralitāti, citiem vārdiem, samazināt SEG emisijas. “Jau izsenis viena no izstrādāto purvu rekultivācijas praksēm Latvijā ir audzēt ogas, kas var augt skābā kūdrā,” viņa skaidro. Šādas ogas ir krūmmellenes, dzērvenes, arī brūklenes un citas. “Mūsu komandas pētāmais objekts ir lācenes. Arī tās aug kūdrā, īpaši purvu teritorijās jeb purvu un mežu pārejas zonās, kur ir vismaz daļējs noēnojums.” Saistībā ar minēto projektu tiks testēts, vai lāceņu audzēšana izstrādātā kūdras laukā, kur šobrīd nav citas veģetācijas, tātad citi augi vēl neaug, spēj samazināt SEG emisijas. To varēs secināt, kad lācenes jau būs paaugušās un pārklājušas kūdras lauku. “Šī lieta tiks pētīta kopā ar agrovoltāžu. Tas nozīmē, ka teritorija tiks izmantota dubultā, tātad ne tikai lācenēm, bet arī saules paneļiem. Tas nozīmē – būs dubultais ieguvums,” stāsta LU pētniece.
Projekts “PeatTransform” tika sākts pagājušajā gadā, taču lāceņu pētniecība ir vien maza šī projekta daļa, kas sāksies šogad.
Uzstādīs arī saules paneļus
Lielā projekta “PeatTransform” sadaļu, kas saistīta ar lāceņu pētniecību, palīdz izstrādāt Dārzkopības institūta vadošie pētnieki Edgars Rubauskis un Līga Lepse. “Viņi ir izstrādājuši plānus, kas saistīti ar saules paneļiem jeb agrovoltāžu. Paralēli tam mēs, protams, ceram, ka sagaidīsim arī lāceņu ražu. Ja tā būs, institūta kolēģi pētīs ogu bioķīmisko saturu, jo Dārzkopības institūtā ir tam piemērotas laboratorijas.” Projekta laikā būs svarīgi noskaidrot arī to, kā saules paneļi iedarbojas ne tikai uz lācenēm, bet arī uz citiem kultūraugiem – dzērvenēm un krūmmellenēm.
Bez abiem Dārzkopības institūta vadošajiem pētniekiem šajā projekta sadaļā ir iesaistīti arī citi LU zinātnieki. Projekta koordinators no LU puses ir asociētais profesors Normunds Stivriņš, kurš saistībā ar šo projektu paralēli pētīs arī vairākas citas lietas, ne tikai lācenes. No LU tieši lāceņu pētniecībā piedalīsies arī asociētā profesore Iluta Dauškane, vecākā eksperte Vineta Vērpēja un pētniece Laura Āboliņa.
Darbu pie projekta “PeatTransform” plānots pabeigt 2029. gadā, un patlaban vēl ir grūti noteikt, kad tieši varētu beigties tā virziens, kas saistīts ar lāceņu pētniecību.
UZZIŅA
Projekta nosaukums, kurā pēta arī lācenes, – PeatTransform “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.
UZZIŅA
Lācene (Rubus chamaemorus L.) ir neliels, daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kas samērā bieži sastopams Latvijas augstajos purvos un purvainos priežu mežos, aizaugošu ezeru krastos.
Lācenes nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tādēļ arī to izplatībai nav pievērsta īpaša uzmanība. Tās ir raksturīgas sūnu purviem un purvainiem priežu mežiem. Aug zem priedēm un priedītēm, kopā ar sfagniem, dzērvenēm, andromedām vietās, kur mazāk viršu un vaivariņu.
Dažādos Latvijas apvidos lācenes tiek sauktas arī par šķomenēm vai šķovenēm, mīklenēm, plocenēm, murenēm u. c.
Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par lācenēm portālā dabasdati.lv
Papildināts universitātes suvenīru klāsts
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) regulāri papildina savu suvenīru klāstu. Nupat klāt nākuši vairāki jaunumi – melni hūdiji, T krekli, zīmuļa un pildspalvas komplekti, blociņi ar pildspalvu, piezīmju lapiņu komplekti. Suvenīri pieejami gan latviešu, gan arī angļu valodā.
Foto no LBTU arhīva
Kā “Zemgales Ziņām” pastāstīja LBTU Komunikācijas un mārketinga centra digitālā mārketinga speciāliste Kristiāna Šteimane, augstskolas suvenīru sortiments tiek mainīts un papildināts atkarībā no aktualitātēm un sezonas. “Darbinieku vidū īpaši iecienītas ir bambusa krūzes un ūdens pudeles, savukārt studentiem populāri ir LBTU hūdiji un arī ūdens pudeles,” viņa pauda. Suvenīrus var iegādāties ikviens interesents mācību iestādē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
