FOTO: Lāsma Gaitniece
Jelgavas Pilsētas bibliotēkas darbinieki nedēļas nogalē ikvienu interesentu aicināja uz neparastu aktivitāti visai ģimenei – Pagalma svētkiem. Jau nosaukums atklāj, ka pasākums bija plānots un arī notika Akadēmijas ielas 26 pagalmā. Pagalma svētki ir uzskatāmi par Bibliotēku nedēļas kulmināciju. Bibliotēku nedēļa ik gadu notiek aprīļa otrajā pusē, taču prognozēto slikto laikapstākļu dēļ šogad tos pārcēla uz 17. maija pusdienlaiku.
“Johaidī, lai dzīvo Latvija!”
Pagalma svētkos tika gaidīti gan lieli, gan mazi lasītāji, kā arī ļaudis, kas varbūt vēl nav bibliotēkas apmeklētāju pulciņā, bet ar laiku par tādiem kļūs, tāpēc organizētāji bija padomājuši par dažādu paaudžu cilvēkiem ar atšķirīgām interesēm. Programmā bija gan izzinoši priekšlasījumi, kas veidoti jautrā, humorpilnā stilā, gan dažādas praktiskas nodarbes, kuru galvenā mērķauditorija bija bērni un pusaudži.
Novadpētniecības speciāliste Andra Poota, atklājot Pagalma svētkus, vērsa apmeklētāju uzmanību uz kādu neparastu faktu, proti, Jelgava nav tikai mūsu valsts teātra galvaspilsēta, tai ir svarīga loma arī Latvijas mūzikas, īpaši jau vieglās mūzikas žanra, izveidē. Šeit šūpulis kārts diviem talantīgiem komponistiem, kuriem šogad atzīmējama apaļa jubileja, – Elgai Igenbergai un Ringoldam Orem. “Mūsu Elga Igenberga ir īpaša ar to, ka viņa ir pirmā sieviete komponiste vieglās mūzikas žanrā Latvijā. Cilvēku atmiņā Elga palikusi ne tikai ar savu mūziku, bet arī divu neaizmirstamu teicienu dēļ. Kad kaut kas bija ļoti labi izdevies, komponiste teikusi: “Johaidī, lai dzīvo Latvija!” Piebilstams, ka viņa to atļāvās pašā drūmākajā okupācijas laikā. Savukārt draugu pulkā vai komponistu un citu mūziķu lokā viņa nereti esot izsaukusies: “Vai! Man izbira!” Tas bija jāsaprot tā, ka Elgai bija radusies iedvesma jaunai dziesmai,” stāsta Andra Poota.
Viens no talantīgākajiem Latvijas džezmeņiem
Ne mazāku cieņu pelnījis arī otrs komponists jelgavnieks – Ringolds Ore, kuram šogad atzīmējam 95. dzimšanas dienu. “Viņš piedzima Jelgavas pulksteņmeistara ģimenē. Nākamā komponista tēvs ilgus gadus līdz pat okupācijas laikam bija Jelgavas pils kapeņu gids.” Jau agrā jaunībā pedagogi bija pamanījuši, ka Ringolds ir īpaši apdāvināts, tāpēc uz viņu tika liktas lielas cerības simfoniskās mūzikas jomā. Viņa izvēlētais ceļš gan bija citāds – komponists Latvijā pavēra ceļu džezam. Piebilstams, kas tolaik padomju varas pārstāvji džezu bija definējuši kā nevēlamu mūzikas žanru, gandrīz to aizliedzot pavisam. “Ringolda Ores kompozīcijas un improvizācijas tika novērtētas kā izcilas. Viņš pat bija izkopis spēju šīs džeza kompozīcijas veiksmīgi ievīt pa vidu skaņdarbiem, kuru sākums un beigas padomju funkcionāriem šķita pieņemamas. Turklāt talantīgais jelgavnieks partitūru spējis lasīt bez klavieru izmantošanas, savukārt viņa vadītie mūziķi vairāk esot skatījušies nevis nošu lapās, bet uz Ringolda Ores izteiksmīgo mīmiku un žestiem. Tie pastāstīja daudz vairāk nekā nošu raksts,” atklāj novadpētniecības speciāliste. Ringolds Ore mūžībā devās, būdams vien 37 gadus vecs, kas viņa laikabiedriem bija liels trieciens. Par laimi, abu minēto komponistu sacerētās melodijas koncertos, Dziesmu svētkos, orķestru un individuālo izpildītāju priekšnesumos skan vēl joprojām.
Pēc nelielā priekšlasījuma ikviens Pagalma svētku apmeklētājs tika aicināts izvingroties Antras Vinteres vadītajā Literārajā jogā, kam fonā skanēja gan abu jelgavnieku komponētās melodijas, gan arī lasījumi, ko bija sagatavojuši bibliotēkas darbinieki. Ņemot vērā, ka laikapstākļi nebija īpaši pavasarīgi, izkustēšanās palīdzēja sasildīties.
Vai “poetus laureatus” ir lauru lapu Cēzars?
Iespējams, daudziem jelgavniekiem nav zināms, ka pilsētai ir veltītas vairākas poēmas – slavas dziesmas, no kurām senāko savai Mītavai, kā kādreiz dēvēja Jelgavu, sacerējis Latīņu skolas rektors un Kurzemes un Zemgales hercoga bibliotekārs Kristians Bornmans. Viņa sacerējums tapis pirms 340 gadiem, un tajā ir 900 rindiņu, kurās autors spējis izklāstīt gan pilsētas vēsturi, gan arī raksturot 17. gadsimta beigu vidi un tā laika cilvēkus. Pirmajās 40 poēmas rindiņās Bornmans paudis pateicību gan pilsētas, gan hercogistes virsvadītājiem, jo tolaik tāds bija stils, savukārt pārējās apcerēta Mītava un tās iedzīvotāji.
Ir skaidrs, ka rets būs interesents, kurš šo sacerējumu vēlētos izlasīt, tāpēc Pagalma svētkos “pagalma akadēmiķes” Andra Poota un Veronika Papaurele sniedza nelielu ieskatu, par ko poēmā “Jelgava” tiek vēstīts. Īpašu jautrību radīja abu priekšlasījumā iesaistīto dāmu komentāri, kas sekoja poēmas citātiem. Tas ir pat loģiski, jo 340 gados līdz nepazīšanai ir mainījusies ne tikai pilsētvide, bet arī jelgavnieku uzskati. Lai būtu jautrāk, vienā no pirmajiem komentāriem “pagalma akadēmiķe” pēc latīņu valodas parauga sacerējuma autoru nodēvēja par “poetus laureatus”, savukārt otra to pārveidoja par “lauru lapu Cēzaru”. Ej nu saproti, kā ir pareizi!
Lai pēc tik svarīgas informācijas uzņemšanas Pagalma svētku dalībnieki mazliet atpūstos un kļūtu vēl jautrāki, Ozolnieku jauniešu teātra studija bija sagatavojusi jauku priekšnesumu – ludziņu “Kauslīgās princeses”, kuru iestudējusi jaunā režisore Alīna Bartkeviča.
Kas ir kalkūni, kapūni un dūviņu bērni?
Ļaudis lasa ne tikai intelektuālas grāmatas, bet arī izdevumus, kuru pielietojums ir praktisks, citiem vārdiem, tie palīdz mājas solī. Lai namamātei atvieglotu dzīvi, nereti noder pavārgrāmatas. Latvijā tiek veidotas pavārgrāmatu kolekcijas, viena no tām ir Glūdas pagasta Bramberģes bibliotēkas vadītājas un Bramberģes muižas saimnieces Ilzes Pavlovičas rīcībā. Viņa daļu kolekcijas bija atvedusi uz Jelgavu, lai pastāstītu par tām Pagalma svētku apmeklētājiem. “Zemgales Ziņām” Bramberģes bibliotēkas vadītāja atklāj: “Pavārgrāmatas sāku kolekcionēt nejauši, tolaik pat nezinot faktu, ka Bramberģē reiz saimniekojusi Hermīne Zālīte jeb Minjona. Viņa sarakstījusi mājturības grāmatu, kas divos apjomīgos sējumos iznāca 1901. un 1902. gadā. Viņa ir viena no pirmajām, kas pievērsās uzturvērtībām.” Piebilstams, ka īpaši iecienīta kļuva Minjonas pavārgrāmatas daļa, kas piedzīvoja vairākus atkārtotus un papildinātus izdevumus. Arī mūsdienās šajā pavārgrāmatā lasāmās receptes ir iespējams izmantot.
Vislielāko interesi un arī visvairāk smaidu raisīja vissenākās pavārgrāmatas lapošana un neparastāko citātu lasīšana. Kocēnu pašvaldība šo ļoti seno pavārgrāmatu 2020. gadā izdeva atkārtoti, taču saglabājot tā laika rakstību. Izdevumā lasāms, kā gatavojama zilce (galerts) no sivēniem, pupijete (rulete) no teļa gaļas, pastēte no kalkūniem (tītariem), kapūnu (kastrētu gaiļu) gaļa, zupe no dūviņu bērniem (jaunajiem baložiem), viena klāra (svaiga) spēka zupe jeb gaļas sula ar šādu piebildi: “Šo zupi pie daudz lietām vari brūķēt.” Vai zinājāt faktu, ka senākos laikos esot notikusi kafijas un tējas viltošana? Savukārt 1930. gada pavārgrāmatā iespējams atrast veselu nodaļu par barības līdzekļu cenām.
Savā priekšlasījumā “Vai šķīvis saistīts ar lasīšanu” Ilze Pavloviča klātesošo uzmanību vērsa arī uz dažādos laikos lietotiem terminiem, tajā skaitā ēdienu nosaukumiem, kā arī pavārgrāmatu veidiem. Ir iespējams atsevišķi izdalīt rakstnieku pavārgrāmatas, kur receptes piedāvā šīs jomas ļaudis, pastāv arī slavenību un bērnu pavārgrāmatas.
Vai vairs nelasīsim grāmatas?
Pagalma svētku noslēgumā tā apmeklētājus uzrunāja dabiskas redzes konsultante Māra Kuksa, kura pastāstīja par galvenajiem iemesliem, kāpēc rodas neskaidra redze un kā mēs katrs pats varam uzlabot savu redzi. “Vai tagad atteiksimies no grāmatu lasīšanas? Protams, ne,” pauda lektore, piebilstot, ka ir dažādi pavisam viegli izpildāmi ieteikumi, lai mēs pasaudzētu redzi, nebojājot to. Kā jau ikvienā darbā, arī lasot ir jāievēro mērenība un ik pēc 20 minūtēm acis nepieciešams atpūtināt.
Savukārt “Mākslu rūme” jeb telpa, kur satiekas dažādas mākslas, kas arī atrodas tajā pašā bibliotēkas pagalmā, aicināja iepazīt vietējo amatnieku un mākslinieku darbus un piedāvāja dažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem.
Visu Pagalma svētku laiku ikviens apmeklētājs varēja ielūkoties arī īpašajā plauktiņā “Lasītājs lasītājam”, kur iespējams atrast sev interesējošu grāmatu un ņemt līdzi uz mājām, lai izlasītu, kā arī ievietot izdevumus, kas pašam vairs nav vajadzīgi. Šis plauktiņš allaž raisa cilvēku interesi.
Pagalma svētki noritēja un noslēdzās jaukā, pacilātā atmosfērā par spīti vēsajam laikam.
UZZIŅA
No Kristiana Bornmana poēmas “Slavas dziesma Jelgavai”
Kam gan vēl drošāk Jelgavu es uzticētu,
Tik jūsu labvēlībā es tai kalpot spētu.
Kā upe jūrā meklē savu būtību
Tā Jelgava rod jūsos savu avotu.
Bet es jums nesu savu ziedojumu pirmo,
par Jelgavu jums dziedot – savu mīļo, sirmo.
Un pasniedzu šo velti šajā papīrā
Par visu citu palikdams vēl parādā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2026”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
