“Zemgales Ziņu” 28. maija numurā publikācijā “Vieta nervu dziedināšanai un dvēseles atpūtināšanai” stāstījām par mazdārziņiem Jelgavā. Kādi tie ir citviet, raksta kolēģi no citu reģionu laikrakstiem.
Arī lauku novados mazdārziņi daudziem ir ne tikai vieta dārzeņu audzēšanai, bet arī atpūtas un līdzsvara telpa ārpus pilsētas steigas, tur cilvēki izjūt gadalaiku ritējumu, strādā zemi un gūst gandarījumu no pašu izaudzētās ražas.
Latvijā par mazdārziņu jeb oficiāli – sakņu (ģimenes) dārzu – apsaimniekošanu, piešķiršanu un nomas līgumiem atbild pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā zeme atrodas. Lielāko pilsētu pašvaldībās galvenā struktūrvienība, kas nodarbojas ar zemes nomas līgumu slēgšanu un brīvo zemes gabalu uzskaiti, ir Īpašuma departaments vai Nekustamā īpašuma pārvalde. Citur arī izpilddirekcijas vai pagastu pārvaldes. Mazākās apdzīvotās vietās vai konkrētās pilsētu apkaimēs tieši vietējā izpilddirekcija vai pagasta pārvalde risina praktiskos jautājumus un sniedz informāciju par brīvajiem dārziņiem.
Brauc pēc miera
Laikraksts “Ziemeļlatvija” viesojies dārzkopības un vasarnīcu kooperatīvā “Bērzezers”, kas ir iecienīta atpūtas un dārzkopības teritorija Valkas pagastā.
Pie afišu staba var lasīt arī šādu sludinājumu: “Interesē īpašums labā vai apmierinošā stāvoklī, ar elektrības pieslēgumu. Svarīgi, lai mājiņa būtu pietiekami plaša un apdzīvojama vasaras sezonā. Izskatīšu dažādus variantus ‒ gan ar remontu, gan bez. Vēlamā cena ‒ līdz 10 000 eiro.” Kā stāsta vietējie, lielākā daļa šeit ir privātīpašumi. Apmēram 20 % ir pašvaldības mazdārziņi, kurus kāds nomā un apsaimnieko.
“Man galvenais ir miers,” saka Ilga, kura ikdienā dzīvo privātmājā Valgā, bet pensijas gados brīvo laiku izvēlas pavadīt nelielā vasarnīcā dabas tuvumā. Vasarnīca ģimenei šeit esot jau vismaz 45 gadus. Sākotnēji zeme nebija izpirkta, bet nu jau ir īpašumā. Gadus vēlāk radusies doma, ka varētu apsaimniekot lielāku platību, tādēļ viņa no pašvaldības iznomā blakus vēl divus zemes gabalus, kopā par abiem gadā samaksājot nedaudz virs 160 eiro. “Rēķinu nomaksāju februārī un uz gadu par to aizmirstu. Par šiem zemes gabaliem nopietni cīnījos – pašvaldībā bija izsole. Es nevarētu dzīvot vietā, kur blakus ir daudz kaimiņu. Man ir ļoti svarīgi, lai, atbraucot uz šejieni, tiešām varu baudīt atpūtu un mieru. Man galvenais, lai tuvumā nav skaļu cilvēku, lai visu dienu nav jāklausās kaimiņu izvēlētā mūzika.”
Ilgas dārzā ir augstās dobes, kurās aug salāti, loki, puķes un dažādi dārzeņi.
Daniela Karazieja kopj mazdārziņu Grundzālē. Lūk, kādas pārdomas viņa atklāj “Ziemeļlatvijai”: “Man mazdārziņš ir vieta, kur atpūsties vakaros pēc darba un emocionāli atiet no visa dienas laikā piedzīvotā un reizēm pārdzīvotā. Man tas ir par sajūtu, ka pasaulē vēl ir kaut kas patiesi īsts, lēns un vienkāršs. Mazdārziņš arī daudz māca. Tu iesēj sēklu un nevari sagaidīt, kad ēdīsi tomātu, kā arī pieņemt to, ka reizēm tā sēkla var neizdīgt. Kā ar visu dzīvē, visam ir savs ritms. Protams, savam mazdārziņam ir arī taustāmi plusi – ir skaisti ziedi, ko ielikt vāzē, un garšīgs tomāts, ko uzlikt uz pašceptas maizes, bet, manuprāt, tas ir mazākais, ko dārzs var cilvēkam dot. Tā ir vieta, kur atkal sajust sevi, sadzirdēt savas domas un neapjukt šajā pasaulē. Vasarā latvietim ir divi prieki – savs pirmais tomāts un kad kaimiņš to pamana.”
Valkas novada pašvaldība par pieejamajiem zemes gabaliem rīko nomas tiesību izsoles. Zemes gabaliem bez ēkām sākotnējā nomas maksa parasti sākas no 28 eiro gadā, savukārt, ja uz zemes gabala atrodas mazēka ‒ instrumentu noliktava, šķūnītis, konteiners un tamlīdzīgi –, tad cena ir no 45 eiro gadā. Ja izsolē piedalās vairāki pretendenti, nosolītā nomas maksa mēdz būt arī būtiski augstāka.
Nomā arī no privātīpašniekiem
Ne visi dārziņi pilsētu tuvumā atrodas uz pašvaldības zemes. Piemēram, Aizkrauklē dārzkopības kooperatīva “Tulpes” pārziņā ir septiņi hektāri zemes, kas pieder privātīpašniekam. Dārziņa lietotājs izmanto konkrētu gabaliņu, maksā nomas maksu un biedra naudu. Kooperatīva pārstāve Daina Ērgle laikrakstam “Staburags” stāsta, ka tas reizēm rada pārpratumus. “Tu vari pārdot augļu kokus, būdu, to, ko esi iestādījis vai uzcēlis, bet zemi tu nevari pārdot, jo tā nepieder tev.” Reizēm cilvēki gadiem kopj vienu un to pašu vietu, pierod pie tās, uzskata to par savu, un cilvēciskā sajūta nonāk pretrunā ar dokumentiem.
Kooperatīvā “Tulpes” esot vairāk nekā simt dārziņu lietotāju. Gabaliņi nav vienāda lieluma, tāpēc arī maksa katram atšķiras. Sistēma ir šāda: kooperatīvam ir līgums ar zemes īpašnieku, bet katram dārziņa lietotājam vēl savs līgums ar kooperatīvu. Kooperatīvs kārto kopējās saistības ar zemes īpašnieku. Daina atceras, ka agrāk viss bijis daudz nesakārtotāks. Daudz kas balstījies uz pierakstiem burtnīcās, ieradumu un savstarpēju uzticēšanos. Šobrīd gan situācija esot saasinājusies, jo ir nomnieki, kuri nav veikuši maksājumus vairākus gadus, iekrājies dažus tūkstošus eiro liels parāds. Jāskaidro, kas kuram jāmaksā, kam ir tiesības uz konkrēto gabalu un kā sakārtot attiecības ar īpašnieku.
Jaunā paaudze skatās citādi
“Pilsētas tuvumā vēl joprojām ir cilvēki, kuri pēc darba brauc ravēt dobes vai pļaut zāli, taču kopējā aina vairs nav tāda kā agrāk,” laikrakstam “Staburags” atzīst Aizkraukles novada pašvaldības Īpašumu nodaļas pārstāve Sarmīte Stepiņa. “Intereses nav,” viņa saka pavisam tieši. Pašvaldībā šogad pieņemti vien daži jauni lēmumi par dārziņu nomu. Lielākoties vai nu cilvēki pagarina esošos līgumus, vai kāds cits pārņem vietu no iepriekšējā lietotāja. Lielas intereses neesot.
Jaunā paaudze uz mazdārziņiem skatoties citādi nekā agrāk – vairāk grib to kā atpūtas vietu. Daļai iedzīvotāju jau ir savas mājas vai vasarnīcas. Citiem ir īpašumi laukos. Tāpēc tradicionālais sakņu dārzs ar kartupeļu vagām un konservēšanas sezonu vairs nešķiet tik nepieciešams, kā tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem.
Zemes nomas maksa nav liela. Pilsētas teritorijā sakņu dārziem tā ir 1,5 % no kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā septiņi eiro gadā. Papildus jāmaksā PVN un nekustamā īpašuma nodoklis. Kopā summa parasti sasniedz 10–12 eiro gadā.
Dažviet var vasarnīcu būvēt
Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis laikrakstam “Dzirkstele” stāsta, ka atbilstoši Gulbenes novada saistošajiem noteikumiem Spārītes mazdārziņi atrodas savrupmāju apbūves teritorijā. Viens no galvenajiem atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem ir vasarnīcu apbūve. Tātad šajā vietā drīkst celt vasarnīcas un dārza mājas. Būtisks faktors, kas jāņem vērā pirms būvniecības, ir zemes īpašuma statuss. Ja nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā uz privātpersonas vārda, būvniecību iespējams veikt likumīgi, ievērojot būvniecības procesu un spēkā esošos normatīvos aktus. Būvniecība ir pieļaujama arī gadījumos, ja personai uz attiecīgo zemes vienību ir nodibināta un zemesgrāmatā reģistrēta apbūves tiesība.
“Situācija Spārītes mazdārziņu teritorijā ir ļoti dažāda – daļa būvju ir uzbūvētas un reģistrētas likumīgi, savukārt daļai konstatējamas patvaļīgas būvniecības pazīmes. Katrs gadījums vērtējams individuāli, ņemot vērā konkrētās būves tiesisko statusu, būvniecības dokumentāciju un zemes lietošanas tiesisko pamatu,” stāsta J. Ziemelis.
Ir arī problēmas
Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” raksta arī par problēmām, ar kādām nākas saskarties dārziņos. Piemēram, 2024. gadā lielākā daļa no Alūksnes biedrības “Sīļi 1” 152 biedriem ierīkojuši individuālus elektroenerģijas pieslēgumus, taču kooperatīvs joprojām ir saistīts ar fiksētas jaudas līgumu ar enerģijas piegādātāju “Enefit”.
“Mēs maksājam par jaudu, kuru vairs nepatērējam. Līgums tika slēgts laikā, kad lietotāju bija vairāk, bet tagad esam spiesti maksāt tūkstošiem eiro lielas summas par neko,” norāda grāmatvede Ilva Bluķe. Tādēļ izveidojusies situācija, ka pēc noslēgtā līguma biedrība par piegādāto elektroenerģiju ir parādā vairāk nekā 9000 eiro. Pašlaik notiek komunikācija ar elektroenerģijas uzņēmumu par problēmas risināšanu vai vēršanos tiesā. Tikpat sāpīgs jautājums ir turpmākā ūdens apgāde. Valde informēja, ka aizvadītajā gadā ūdenssūkņa avāriju novēršana un uzturēšana izmaksājusi 1847 eiro. Par laimi, kāda domubiedru grupa uzņēmusies dibināt jaunu biedrību “Putnu dārzi”, lai nodrošinātu ezera ūdeni dārzu laistīšanai.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze” “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
