Strādniekam maksāja vairāk nekā inženierim
“Automašīnas mani ir interesējušas vienmēr. Tūlīt pēc armijas sāku mācīties tā saucamajā nulles kursā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, lai tālāk tiktu uzņemts Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. Līdztekus strādāju ugunsdzēsējos. Alga bija 80, stipendija – 40 rubļu, varēja dzīvot. Tad apprecējos, 1973. gadā piedzima meita, un vajadzēja zem kājām stingrāku pamatu. Kā tad tu uzturēsi ģimeni ar tā laika inženiera aldziņu – 120 rubļiem mēnesī! Viens paziņa ieteica nākt uz RAF, ko tolaik būvēja Jelgavā,” par savām dzīves izvēlēm stāsta Aldis Zakss.
Rūpnīcā alga meistariem un speciālistiem bija 250–300 rubļu mēnesī. Studijās augstskolā Aldis pārgāja uz neklātieni, tomēr drīz tas vairs nebija savienojams ar ģimenes rūpēm un darbu autorūpnīcā. Viņš atceras, ka 1975. gadā jaunbūvētajā rūpnīcā vēl nebija konveijera. Mikroautobusus uz vieglās automašīnas “Volga” bāzes izgatavoja Rīgā. Taču ātri vien ražošana pārcēlās uz Jelgavu, kur 1976. gadā no konveijera jau sāka nākt pasaulē jaunais mikroautobusa modelis, kas tāds palika visus beidzamos divdesmit RAF pastāvēšanas gadus.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties ZZ.lv abonementu:
"ZZ.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē ZZ.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā ZZ.lv kontā.
Reklāma