Aicina pārskatīt augstskolu vadītāju algas

Vēl top Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča septembra sākumā rosinātie likuma grozījumi, kas paredz uz diviem gadiem iesaldēt algas valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Izglītības un zinātnes ministrija aicina iesaldēt algas arī valsts dibināto augstskolu vadītājiem.

Mācībspēkiem ir algas pieaugums
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rektore Irina Arhipova, atbildot uz “Zemgales Ziņu” jautājumiem par atalgojumu augstskolā, raksta: “Runājot par atalgojumu, LBTU pirmā un galvenā prioritāte ir akadēmiskā personāla un darbinieku atalgojums. Līdz ar to no 1. septembra atbilstoši LBTU Padomes lēmumam būtiski ir paaugstinātas akadēmiskā personāla atalgojuma likmes. Lēmuma mērķis ir panākt, lai atalgojums universitātē būtu konkurētspējīgs un ļautu noturēt augstas kvalitātes personālu, kā arī motivētu jaunos speciālistus izvēlēties akadēmisko karjeru.”

Rektore uzsver, ka šis algu kāpums neskāra universitātes vadības atalgojumu, kas netika paaugstināts un saglabāts iepriekšējā līmenī. Universitātes vadības – LBTU Padomes, rektora un prorektoru – atalgojuma kopējo ietvaru nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Turklāt LBTU Padomes locekļu atalgojums noteikts Izglītības un zinātnes ministrijas noslēgtajā līgumā ar LBTU. Savukārt rektora atalgojumu saskaņā ar Augstskolu likumu nosaka LBTU Padome.

Padomnieku konventā nemaksāja
LBTU rektors no 1992. līdz 2002. gadam Voldemārs Strīķis uzsver, ka valstī būtu jāstiprina politiskā griba beidzot izveidot vienotu valsts atalgojuma sistēmu, kurā lielākā alga un reizē arī atbildība pienākas valsts vadītājiem – premjerministram un prezidentam. Valsts uzņēmumu un arī valsts augstskolu vadītājiem, viņaprāt, vajadzētu maksāt attiecīgi mazāk. “Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs būtu labu darbu izdarījis, ja viņš uzņēmumos, kuros ir valsts kapitāla daļas, būtu rosinājis ne tikai iesaldēt vadītāju algas, bet vispār atcelt uzņēmumu padomes. Manuprāt, par uzņēmuma attīstību atbild tā vadītājs, valde un nevis padome. Mūsdienās uzņēmumu padomju locekļi saņem lielu atalgojumu un tajā pašā laikā par šo uzņēmumu neatbild, daži ir pat vairākās padomēs,” teic V. Strīķis.

Viņaprāt, līdzīgi ir ar augstskolu padomēm. “Arī LBTU ir padome ar desmit locekļiem, un to vada ļoti cienījamā ekspremjere Laimdota Straujuma. Taču es uzskatu, ka, atjaunojot valsti, augstskolai tika izveidoti koleģiālās pārvaldes instrumenti – LBTU Konvents un Senāts. No nozaru lietpratējiem mēs savulaik izveidojām arī Padomnieku konventu. Tas darbojās sabiedriskā kārtā.”

LU rektors gatavs sākt ar sevi
Saskaņā ar valsts medija lsm.lv publicēto lielo augstskolu vadītāji saņem no 11 līdz pat aptuveni 14 tūkstošiem eiro mēnesī jeb apmēram 110–150 tūkstošus eiro gadā. Valsts ieņēmumu dienesta publicētās amatpersonu ienākumu deklarācijas liecina, ka 2023. gadā LBTU rektore Irina Pilvere par darbu augstskolā saņēma 125 tūkstošus eiro (rektora alga 83 tūkstoši eiro), tagadējā rektore, tolaik zinātņu prorektore, Irina Arhipova – 77 tūkstošus eiro, bet LBTU Padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma – 25 tūkstošus eiro.

Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” pagājušajā nedēļā vaicāja vairāku augstskolu vadītājiem, vai viņi neplāno solidarizēties ar savu personālu un sabiedrību, kas saņem ievērojami mazāku atalgojumu. Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš, kura mēnešalga ir 13 350 eiro mēnesī, teica: “Par manu algu ir padomes lēmums, un es esmu gatavs sākt ar sevi. Jebkurā gadījumā arī neuzstāju uz savas algas palielināšanu nekādā veidā. Esmu gatavs, lai tā arī paliek. Mana alga nav noteicošais faktors šobrīd.”

Arī LU Padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, kura mēnešalga šajā amatā ir 2700 eiro, atgādināja, ka algu apmēru strikti nosaka Ministru kabineta noteikumi. “Alga ir tik liela, cik saņem vidējais akadēmiskais personāls Latvijas Universitātē, piemērojot koeficientu 1,5,” sacīja M. Auziņš. Atbildot uz “Panorāmas” jautājumu, vai viņš būtu gatavs solidarizēties un savu algu iesaldēt, M. Auziņš atzina, ka “cilvēciski, protams, noteikti”, taču algas padomei nenoteic augstskola, bet gan valdība, Izglītības un zinātnes ministrija.

Apkopojot augstskolu mājaslapās publicētos datus, secināms, ka studējošo skaits LBTU šajā mācību gadā ir ap četriem tūkstošiem, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē vairāk nekā 12 tūkstoši, bet Latvijas Universitātē – virs 15 tūkstošiem. Studentu skaits Latvijas augstskolās tiks precizēts līdz 1. oktobrim.
— Gaitis Grūtups

Pašvaldība remontēs lietusūdens kolektorus

Pēc vētras un plūdiem, kas Jelgavu un tās apkārtni postīja jūlija beigās un pirmajās augusta dienās, pilsētā, laukos un mežos vēl aizvien ir aktuāla dabas stihijas seku novēršana. Šīs nedēļas lietavu plūdi Eiropas vidienē atgādina par to, ka līdzīga stihija var atkārtoties, turklāt nav prognozējams – kad.

Paceļ Pulkveža Oskara Kalpaka ielu
Pagājušajā nedēļā Jelgavas centrā slēdza Pulkveža Oskara Kalpaka ielas posmu pie Ozolskvēra, jo braucamajā daļā, zem kuras ir kanalizācijas tīkli, pēc plūdiem parādījās iesēdumi. Dažu dienu laikā būvnieki, veicot rakšanas darbus, ielas līmeni pacēla. Savukārt pie skulptūras “Jelgavas students”, kā arī citviet Jāņa Čakstes bulvārī Driksas krastā lietavu straumes izskaloja gājēju celiņu. Arī tur izskalojumu sekas ir sākts novērst.

Intervijā Latvijas Radio Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods atklāj, ka līdz oktobra beigām pašvaldība ārpakalpojumā veiks visu lietus kanalizācijas sūkņu staciju pārbaudi. Dabas stihijas laikā ir jau konstatēts, ka stacijām vajadzīga neatkarīga un plūdu gadījumā droša elektrības padeve. Pašvaldība arī plāno pārbūvēt trīs no septiņiem lietus kanalizācijas notekūdeņu kolektoriem, kas dabas stihijas pārbaudi pienācīgi neizturēja. Pašvaldība vēlas panākt, lai spēcīgu lietavu gadījumā ūdens spētu aiztecēt uz citiem, mazāk piepildītiem kolektoriem.

“Negalvošu, ka tie varēs tādu apjomu novērst, bet tas samazinās ietekmi. Jo vai no 20 hektāriem lielas teritorijas nonāk vienā kolektorā, vai 15 hektāri uz konkrēto cauruļvadu un diametru. Tas jau citu apjomu var izturēt,” teica J. Strods.

Naudu darbiem pašvaldība cer saņemt no valsts atbalsta programmas. Kopā ar plānošanu kolektoru pārbūve varot aizņemt ne mazāk kā divarpus gadus.

Saņem brīdinājumu telefonā
Biedrības “Jelgavas attīstībai” vadītājs ūdenssaimniecības inženieris Jānis Āboliņš izceļ VUGD, kas ātri novāca vētras gāztos kokus. Viņš piebilst, ka varēja novērot, kā atbildīgi privātmāju saimnieki, negaidot palīdzību, paši, cik iespējams, bija sagatavojušies un rosījās, lai novērstu dabas stihijas skādi. “Meteorologi par dabas stihiju brīdināja. Tomēr Jelgavā daudzus tā pārsteidza. Pagājušajā nedēļā man gadījās būt darba komandējumā Polijas dienvidrietumos, Vroclavas apkārtnē. Vēl tikai sīki līņāja, kad mobilajā telefonā ar Latvijas pieslēgumu abi ar kolēģi saņēmām vairākkārtējus brīdinājumus par to, ka tiek pro­gnozēti lietavu plūdi. Tādēļ apdraudētajā vietā lieki neuzkavējāmies,” stāsta J. Āboliņš. Latvijā ne nacionālā, ne reģionālā līmenī ārkārtējo situāciju apziņošanas sistēmā mobilo telefonu operatori nav iekļauti. Domājot par lietavu plūdiem nākotnē, J. Āboliņš teic, ka pilsētas parkos nāktos izrakt dīķus un ievelkas, kas ekstremālās situācijās uzņemtu lietavu ūdeņus. Asfaltētās un bruģētās virsmas taču lietus ūdeņus neuzņem.

Pašvaldībā tiek lēsts, ka dabas stihijas nodarītie postījumi Jelgavā ir 13 miljoni eiro apmērā.
— Gaitis Grūtups

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.