• LIELĀKAJAI DAĻAI kungu dalība šādā projektā bija jauna pieredze. FOTO: DANA RODENKIRHENA

Līdz 1. augustam Bauskas novada Iecavas dienas centrā “Iecavnīca” apskatāma Danas un Džūlijas Rodenkirhenu fotogrāfiju izstāde “DOMA gaismas pierakstos”, kas tapusi sadarbībā ar Iecavas vīru senioru domubiedru grupu “Doma”.

Iecavniece Dana Rodenkirhena ir pazīstama fotomāksliniece, kura īstenojusi projektus Bauskas novadā, kā arī ārpus tā, sadarbojoties ar dažādiem cilvēkiem un iestādēm.

Dienas centrs “Iecavnīca” Iecavas pilsētā un pagastā veic nozīmīgu darbu sociālajā jomā un sabiedrības integrācijā, strādājot gan ar senioriem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas šurp atbraukuši kara dēļ. Senioru dāmas darbojas grupā un deju kopā “Kamenes”, savukārt kungi ik nedēļu tiekas klubiņā “Doma”, lai sarunātos, domātu un uzturētu možu garu.

Ekspozīcijas “DOMA gaismas pierakstos” tapšanas laikā Danas fotostudijā norisinājušās arī garas sarunas par kungu dzīvi un pieredzēto – tad radusies atziņa, cik reti projektā iesaistītie seniori atradušies kameras priekšā, lielākā daļa dalībnieku nekad nav bijuši pat pie profesionāla fotogrāfa. Katrs no kungiem uz fotografēšanos ieradās ar savu iecienītāko kreklu vai cepuri no studiju laikiem vai kādu citu sev nozīmīgu lietu. Šādi projektā tapusi svarīga laika liecība gaismas pierakstā, kuru saglabāt sev par prieku, ierāmēt, nosūtīt bērniem un rādīt draugiem.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Saimniecības attīstībā investē trīs miljonus eiro

Aizkraukles novada Bebru pagastā atklāts zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” jaunais graudu pirmapstrādes, žāvēšanas un uzglabāšanas komplekss, kā arī spēkbarības liellopiem sagatavošanas komplekss. Abos projektos kopā investīcijas ir aptuveni trīs miljoni eiro.

“Vecsiljāņu” īpašnieks Juris Sprukulis stāsta, ka par pilna cikla saimniecību kļuvuši pamazām. Tas nozīmē, ka augsnes mēslošanu, apstrādi, lopbarības, kā arī piena un siera ražošanu veic pašu spēkiem un resursiem, kā arī izmanto ražošanas atkritumus. No tiem biogāzes stacijā iegūst kurināmo – biometānu. Minētā dabasgāzes alternatīva šajās dienās pirmo reizi nonākusi gāzes pārvades un uzglabāšanas operatora SIA “Conexus Baltic Grid” tīklā. Tas ir uzņēmums, kas pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un dabasgāzes pārvades sistēmu. Lai biogāzi attīrītu līdz dabasgāzes kvalitātei, “Vecsiljāņu” īpašnieks iegādājies iekārtu, kas veic filtrāciju. Gāzes transportēšanai zemnieku saimniecība izbūvējusi 4,5 kilometrus garu cauruļvadu. Lai Bebru pagastā saražoto gāzi ielaistu kopējā tīklā, vajadzēja izpildīt prasības un saņemt Starptautiskās ilgtspējas un oglekļa sertifikātu (ISCC – International Sustainability and Carbon Certification). Stāstot par “Vecsiljāņiem” kā pilna cikla saimniecību, Juris Sprukulis atklāj, ka ar gāzes ražošanu vien cikls nenoslēdzas. Tās ražošanas procesā rodas atlikums – sausais un šķidrais digestāts. Šķidro digestātu izmanto aramzemes mēslošanai. Līdz ar to saimniecībā maksimāli maz iepērk minerālmēslus. Tā kā daļa digestāta paliek pāri, sauso frakciju nākotnē, iespējams, jau nākamajā sezonā, varēs pārdot citiem lauksaimniekiem.

— Laikraksts “Staburags”

Iekļūst Gada labākās būves konkursa finālā

Dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopējā atpūtas zona Pedeles upes krastā ir viens no 41 Latvijas objekta, kas iekļuvis skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” finālā, nominācijā “Ainavas būve”.

Valkā šis vides objekta atjaunošanas projekts vairāku miljonu eiro vērtībā īstenots, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam un novada pašvaldības līdzfinansējumam. Pēdējo divu gadu laikā šis ir jau otrais Valkas pilsētā atjaunotais objekts, kas pēc žūrijas vērtējuma iekļuvis Latvijā profesionāļu atzītas skates finālā. Pedeles dabas taka atrodas Valkas un Valgas pilsētā abos upes krastos pie Latvijas–Igaunijas robežas.

Valgas pusē takas kopējais garums abos virzienos ir apmēram pieci kilometri. Valkas pusē viena krasta takas garums ir 350 metri. Atjaunojot šo vietējam tūrismam svarīgo objektu, ir izveidoti pastaigu celiņi, soliņi atpūtai un lapene.

No Putraskalna lapenes paveras ainava uz Pedeles upi divās valstīs, kā arī skats uz Valku un Valgu.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Kļūst par viedo ciemu

Latvijas lauku kopienu un viedo ciemu vasaras foruma “Kopienu Persilāde 2024” laikā notika atpazīstamības zīmes “Viedais ciems 2024” apbalvošanas ceremonija. Tika paziņoti astoņi atpazīstamības zīmes ieguvēji – to vidū arī Smiltenes novada Launkalne.

Smiltenes novada pašvaldībā uzsver, ka tas ir apliecinājums vietējās kopienas spēkam, unikalitātei, viedumam un spējai attīstīties. “Tikām uzaicināti uz forumu. Tas, ka šajā reizē saņēmām arī atpazīstamības zīmi, mums bija ļoti patīkams pārsteigums. Tas ir apliecinājums, ka esam uz pareizā ceļa, ka varam būt kopiena ar ilgtermiņa redzējumu pagasta attīstībai,” atzīst Brantu un Launkalnes pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Liene Gūtmane. Viņa atklāj, ka, lai saņemtu “Viedā ciema” statusu, izvirzītajiem ciemiem ir jāatbilst virknei kritēriju.

Viedie ciemi ir lauku apvidu kopienas, kas izmanto radošus risinājumus, lai uzlabotu savu noturību, balstoties uz vietējām stiprajām pusēm un iespējām.

Godināšanas pasākums notika Augšdaugavas novada Bebrenē. Atpazīstamības zīmes “Viedais ciems 2024” ieguva Alsunga, Ance, Dekšāres, Jaunlutriņi, Launkalne, Līksna, Meņģele un Pelēči.

Šobrīd Latvijā ir 32 vietas, kas ieguvušas atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mākslas plenērs veltīts muzeja jubilejai

Saistībā ar Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi” 35 gadu jubileju biedrība “Kalnaziedu godi” rīkoja plenēru. Tajā pulcējās Aizkraukles novada mākslinieki ar mērķi darbos iemūžināt “Kalna Ziedu” kompleksu.

Plenēra dalībnieku darbos tiks atainots “Kalna Ziedu” kultūrvēsturiskais komplekss. “Darbs rezultēsies ar izstādi valsts svētkos 18. novembrī,” pauž biedrības un muzeja vadītāja Dzintra Cepure. “Izstādīsim ne tikai jaunos darbus, bet arī tos, kas ir muzeja krājumā.” “Kalna Ziedu” komplekss dažādos laikos ir ticis attēlots daudzās fotogrāfijās un gleznās. Laikam ritot, ainava mainās. Līdz ar to plenēra galvenais uzdevums ir gūt mūsdienu mākslinieku skatījumu uz šīm ainavām. Nākamajos plenēros varētu atainot pilsētas vai citu novada vietu kultūrvēsturiskos objektus.

Plenērs pulcējis māksliniekus Ilzi Možeiku, Armandu Kanaviņu, Ludvigu Bērziņu, Aldi Dobenbergu, Inesi Dembovsku, Līgu Turjansku, kā arī viņas draudzenes tekstilmākslinieces Signi Žeļezņaku un Kristīni Šicu no Rīgas. Līga, Signe un Kristīne darbosies tekstila jomā. Tā kā mūsdienās attālinātais darbs kļuvis par ikdienu, arī plenērs var norisināties šādā formātā. Attālināti strādā mākslinieki Taiga Kalvišķe un Pēteris Postažs.

— Laikraksts “Staburags”

Pēc skolēniem brauc arī uz kaimiņu novadiem

Gulbenes novada pašvaldība izsludinājusi iepirkumu skolēnu speciālajiem pārvadājumiem divos nākamajos mācību gados, piedāvājot transporta pakalpojumus 18 noteiktos maršrutos, lai bērni varētu nokļūt Gulbenes novada vispārizglītojošajās skolās uz mācību stundām un pēc tam atgriezties mājās.

Lai skolēnus nogādātu skolās, Gulbenes novada pašvaldības norīkotais autotransports jau otro gadu izbrauks arī ārpus administratīvās teritorijas. Uz Lejasciema pamatskolu skolēni tiks vesti no Ilzenes pagasta Alūksnes novadā, uz Rankas pamatskolu – no Variņu pagasta Smiltenes novadā un no Smiltenes, uz Tirzas pamatskolu – no Cesvaines un Madonas novada.

Skolēnu speciālo autobusu maršrutu pagarināšana ārpus Gulbenes novada ir saistīta ar papildu izmaksām. “Papildu izdevumi tie, protams, ir. Bērnu ir daudz. Vajadzība pēc papildu maršrutiem radusies, lai stiprinātu mūsu skolas,” saka pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts. “Tā tas ir aizsācies. Daļa bērnu izvēlas mūsu novada skolas, un mēs braucam viņiem pakaļ,” viņš skaidro. Skolēnu nokļūšanai mācību iestādē maksimāli tiek izmantoti sabiedriskie autobusi. “Ja nepieciešams, iespēju robežās veicam arī grozījumus sabiedrisko autobusu maršrutos. Tur, kur to nav iespējams izdarīt vai autobuss nekursē, vai arī laika ziņā nevar iekļauties, tiek organizēti skolēnu speciālie pārvadājumu maršruti,” konkretizē K. Dauksts. Pagājušajā mācību gadā skolēnu pārvadājumus speciālajos maršrutos veica pašvaldības kapitālsabiedrība “Gulbenes autobuss”. Līgumcena bija 316 000 eiro bez PVN.

— Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.