Drustu luterāņu baznīcā ar VIII vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” koncertu atklātas restaurētās ērģeles.

Kā stāsta Drustu draudzes priekšniece Ieva Lejmalniece, atklātas 1901. gadā būvētās un nupat atjaunotās ērģeļmeistara Emīla Martina ērģeles. To prospekts ir viens no diviem līdz šim zināmajiem saglabātajiem ērģeļbūvētāja Johana Buherta ērģeļu prospektiem. Pats instruments – tradicionāli un laikmetam atbilstoši būvētas pneimatiskās traktūras ērģeles ar “Aug. Laukhuff ” fabrikā izgatavotām metāla stabulēm. Tā minēts Latvijas ērģeļu katalogā.

I. Lejmalniece atklāj, ka vēsturisko ērģeļu restaurācijas darbus veica SIA “Ērģeļu darbnīcas” meistars Alvis Melbārdis. Finansiālie līdzekļi ērģeļu atjaunošanai gūti, piedaloties projektu konkursos, kā arī no ziedojumiem baznīcai. “Lai atjaunotu vēsturiskās ērģeles, mums izdevās piesaistīt finansiālos līdzekļus no dažādiem avotiem, tostarp no Nākotnes atbalsta fonda, Smiltenes novada pašvaldības. Bija arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas finansiālā palīdzība dievnama atjaunošanai, daļa līdzekļu – arī no Drustu draudzes ziedojumiem,” pamato draudzes priekšniece.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Kokneses pilsētai savs karogs

Koknese, kas pirms pāris gadiem ieguva pilsētas statusu, nolēmusi izveidot savu karogu. Ģerbonis tai ir, bet jau ilgāku laiku gaisā virmoja ideja, ka vajadzīgs arī karogs.

“Kokneses Tūrisma informācijas centrā koknesieši bija izteikuši vēlmi iegādāties pilsētas karogu. Cilvēki svētku reizēs vēlētos pie mājām to svinīgi pacelt, tā ka doma gaisā virmojusi jau labu laiku. Pagājušajā gadā Valsts heraldikas komisijā tika oficiāli apstiprināts Kokneses pilsētas ģerbonis,” stāsta Aizkraukles novada Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite, un, tuvojoties pilsētas svētkiem, ideja par karogu tika aktualizēta. “Sazinājāmies ar Kokneses ģerboņa izstrādātāju Edgaru Simu. Viņš bija ļoti atsaucīgs un piekrita izstrādāt karoga skiču variantus. Ar apvienības pārvaldi izvēlējāmies piecus variantus, kurus nodevām publiskai balsošanai, un koknesieši izdarīja savu izvēli. Jaunie karogi būs iegādājami Kokneses Tūrisma informācijas centrā. Būs pieejami gan masta, gan kātiem paredzēti karogi,” saka A. Šmite.

Kokneses pilsētas karogu iecerēts izmantot valsts, pilsētas svētkos, viesu apmeklējuma laikā un citos svarīgos notikumos. “Koknese ir Hanzas savienības pilsēta, un mēs bieži dodamies ārpus Latvijas, kur pārstāvam savu pilsētu. Karogā var redzēt, ka Koknese ir sena pilsēta, tajā attēlota mūsu simbolika, un mēs būsim lepni Koknesi pārstāvēt ārpus Latvijas robežām ar savu karogu,” teic A. Šmite. Tāpat arī koknesieši karogu var pacelt sev nozīmīgos svētkos.

— Laikraksts “Staburags”

Iecavas upē tīra gultni, uzlabojot peldvietu

Iecavas atpūtas vietā “Dambis”, izmantojot pašvaldībai piederošo amfībiju “Truxor”, no sanesumiem, dūņām un meldriem tīrīta Iecavas upes gultne, informēja Iecavas apvienības pārvaldē.

Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers iepriekš atzīmēja, ka Iecavas apvienības teritorijā oficiālu peldvietu nav, bet ir atpūtas vieta “Dambis” ar pieeju Iecavas upei. Peldvieta atrodas aizstraumē, un katru gadu pavasara palu laikā tur uzkrājas dūņu nogulsnes. Pērn to bijis ļoti daudz, šogad mazāk, bet kopšanas darbi tāpat bija nepieciešami. Pēc gultnes tīrīšanas tagad piekrastes ūdens ir daudz dzidrāks un pelde patīkamāka.

Iecavas apvienības pārvaldē atklāja, ka jau drīz apmeklētāju ērtībām atpūtas vietā tiks uzstādīti arī jauni galdi un soli. Pirms sezonas tika veikta tirgus izpēte un noslēgts līgums par jaunu dzelzsbetona solu iegādi par kopējo summu 2850 eiro (ar PVN), jo pagājušajā gadā savu laiku nokalpojušie galdi un soli tika demontēti.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Veidos tikai vienu iedzīvotāju padomi

Vairākos Latvijas novados jau pieņemts pašvaldības nolikums par iedzīvotāju padomju izveidošanu, tās jau pulcējušās pirmajās sapulcēs. Alūksnes novadā domes deputāti jūnijā vēl tikai apsprieda jautājumu par nolikuma izdošanu un, lai arī deputātu un iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā ir krasi atšķirīgi, jūnija pēdējā domes sēdē izstrādāto nolikuma projektu pieņēma. Tas paredz, ka novadā jāizveido viena iedzīvotāju padome vismaz deviņu cilvēku sastāvā, kuri sarunās ar novada pašvaldību pārstāvētu visus novada pagastus un Alūksnes pilsētu.

Pašvaldības centrālā administrācija, strādājot darba grupās, nonākusi pie secinājuma, ka efektīvākais modelis ir veidot vienu iedzīvotāju padomi, nosakot par tās darbības teritoriju visu novadu ar vismaz deviņiem pārstāvjiem. Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka pašvaldība savā darbā Alūksnes novadu uztver kā vienotu organismu. “Kādam no padomes locekļiem pārstāvot divus vai trīs pagastus, būs pārstāvēti arī iedzīvotāji mazāk aktīvajos pagastos,” uzsver pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle.

Viņa norāda, ka iedzīvotāju padomes izveidošana neizslēdz pārējās pagastu un pilsētas iedzīvotāju aktivitātes, tāpat arī iedzīvotāju, domubiedru grupu sapulces, aptaujas, tikšanās un kopienu svētkus. “Padomes loceklis būs saikne starp teritoriālās vienības iedzīvotājiem un pašvaldību,” skaidro A. Egle.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Top dokumentāla filma par Donātu Veikšānu un orķestri

• DIRIĢENTS kopā ar ilggadējo orķestranti Laumu Ozolu, kas ir filmas autore. Režisore 15 gadus muzicēja Gulbenes mūzikas skolas orķestrī, tāpēc uzticēties skolotājam ir viegli. Foto – Dmitrijs Šuļžics.

Žurnāliste Lauma Ozola, kura jau sevi pieteikusi dokumentālajā kino, tagad veido filmu par ilggadēju Gulbenes Mūzikas skolas pedagogu, pūtēju orķestra diriģentu Donātu Veikšānu.

“Filma ir mana dāvana. Zvanīju skolotājam dzimšanas dienā, kad viņam palika 75 gadi, un apsveicu, sakot, ka vēlos uzdāvināt dokumentālo filmu. Filmas ideja ir mana, arī orķestra salidojums ir mana iniciatīva, pati arī meklēju sponsorus. Filma būs par Veikšāna mūzikas mūžu, par gadiem, kuri pavadīti diriģējot,” uzsver Lauma. Viņas kā režisores un filmas autores galvenais uzdevums ir izstāstīt skolotāja vērienīgo mūzikas mūžu, parādot viņa personību un plašo sirdi. “Vēlos, lai šī ir filma, kuru vēlamies noskatīties atkal un atkal, sanākot visiem kopā arī pēc gadiem divdesmit. Diriģents savā karjerā ir paveicis nenovērtējamu darbu, izskolojot pūtēju plejādi un ne tikai. Pa šiem gadiem mūzikas skolas orķestris, ko viņš tolaik vadīja, ierakstīja trīs kompaktdiskus, kas ir atskaite par ieguldīto darbu mēģinājumos. Tie ir bijuši neskaitāmi koncerti mājās, kā arī ārpus Latvijas. Skolotājs mūs veda pasaulē.

Nemaz nerunājot par konkursiem, skatēm, no kurām Gulbenes Mūzikas skolas pūtēju orķestris vairākas reizes pārbrauca ar augstākajiem punktiem, aiz sevis atstājot mūzikas vidusskolu orķestrus. Turklāt skolotājs daudziem ir bijis arī kā tēvs, kas, manuprāt, komentārus vairs neprasa,” stāsta režisore.

— Laikraksts “Dzirkstele”

Vāc ziedojumus Gaujienas draudzes nama uzturēšanai

Lai saglabātu Gaujienas draudzes namu, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Gaujienas draudze uzsākusi ziedojumu vākšanu. Tie nepieciešami, lai ēkā esošo apkures malkas katlu pārveidotu par granulu apkures katlu, tādējādi krietni samazinot tēriņus, kas katru gadu aiziet, pērkot malku.

Kā stāsta Gaujienas draudzes priekšniece Klinta Bernarte, šobrīd saziedots ap 400 eiro, taču tas ir krietni par maz. Lai mērķi īstenotu, nepieciešami trīs tūkstoši eiro.

Draudzes nams kalpoja vietējai sabiedrībai kā Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas ēka, un namu apsaimniekoja vietējā pašvaldība. Skolai atstājot draudzes nama telpas, ēka nonāca tiešā Gaujienas draudzes aprūpē, kas notika ļoti strauji un brīdī, kad draudzei nebija pietiekami daudz finansiālo līdzekļu, lai šo namu spētu uzturēt, tāpēc draudzes valde pieņēmusi lēmumu atvienot draudzes namu no pagasta centrālās apkures, uzstādot namā malkas apkures katlu.

K. Bernarte atklāj, ka šobrīd ēkā dzīvo ģimene ar diviem bērniem un viens vīrietis. Ja neizdosies rast risinājumu draudzes nama labiekārtošanai, tad sliktākā scenārija gadījumā viņiem nāksies meklēt jaunas mājas.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.

Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. #SIF_MAF_2024