REĢIONU ZIŅAS: Foreļu makšķerēšana preiliešiem dod cerību startēt pasaules čempionātā

Noslēdzies Latvijas čempionāts spiningošanā no krasta, un šajā cīņā par strauta foreļu lomiem un balvām sudraba godalgas izcīnīja Preiļu komandas “Golden Catch” sportisti. Nu preiliešiem ir cerība saņemt ceļazīmi uz nākamā gada pasaules čempionātu.

Šīs komandas pārstāvis Andris Kukors pauda prieku “Vietējai Latgales Avīzei”, ka kopā ar komandas biedriem Andi Freivaldu, Reini Bičevski un Raimondu Kinertu pirmajā posmā izdevās būt līderiem, bet divu posmu kopsummā kļūt par vicečempioniem. Turklāt individuālajā vērtējumā A. Freivalds šajā rudens posmā ierindojās otrajā vietā, bet A. Kukors noslēdza labāko sešnieku.

Par čempioniem kļuva komandas “Kurbads” sportisti, bet bronzas medaļu izcīnīja “MK Salmo” kvartets.
Interesanti, ka sportisti sacentās strauta foreļu ķeršanā, kuras paši dalībnieki ielaida upē pirms čempionāta.

Sigulda atkārtoti iegūst Mīlētākās pilsētas titulu

Noslēdzies “Baltic Brand Forum and Awards 2024” pētījums, kurā noskaidroti mīlētākie zīmoli Latvijā un Baltijā. Šī gada laureātu vidū Sigulda izcīnījusi līdera pozīciju pilsētu reitingā un ieguvusi Mīlētākās pilsētas titulu jau piekto reizi.

“Brand Capital” 2024. gada pētījumā Sigulda atzīta par mīlētāko pilsētu Baltijā Latvijas iedzīvotāju vērtējumā ar 36%. Otrajā pozīcijā palika Tallina (35,5%), trešajā – Liepāja (32,6%), ceturtajā – Rīga (32,3%) un piektajā – Ventspils (31,1%). Ar zīmolu un saukli “Sigulda aizrauj” pilsēta piesaistījusi Latvijas iedzīvotāju simpātijas, apliecinot savu pievilcību kā tūrisma, kultūras un dzīvesstila galamērķis.

Pētījuma finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījumu “Brand Capital”, ko veica viens no lielākajiem tirgus izpētes datu vācējiem Eiropā – kompānija “Norstat”. Šogad pētījumā piedalījās vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Viņi atbildēja uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tā ļaujot izzināt patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Pirmo reizi Latvijā mīlētākās pilsētas titulu Sigulda ieguva 2018. gadā un līderpozīciju saglabāja līdz 2021. gadam. 2022. gadā Sigulda piekāpās Ventspilij, bet pērn šo novērtējumu atdeva Tallinai.

Zosēnos būvē jaunu tiltu pār Gauju

Cēsu novada Zosēnu pagastā kopš maija būvē jaunu tiltu pār Gauju uz vietējā autoceļa Drustu stacija–Zosēni. Šomēnes iebetonēts tilta laidums un pabeigti konstrukciju betonēšanas darbi. Darbu turpinājumā jauno laidumu spriegos, izbūvēs izolāciju un asfaltbetona segumu gan uz tilta, gan tā pieejās apmēram 20 metru uz katru pusi. Tilta brauktuve būs septiņus metrus plata, ar divām satiksmes joslām. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu braukšanas komfortu starp Melnbāržu ciemu un Gaujas tiltu, 200 metru posmā starp tiltu un Melnbāržiem jau izlīdzināts segums un veikta divkārtu virsmas apstrāde. Zosēnu pusē pie tilta ceļam atjauno grants segumu.

Būvdarbus veic SIA “Baltijas būve” par līgumcenu 786 050,49 eiro (ar PVN). Projektu finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt šā gada beigās.

“Valmiermuižas alus” izveido ilgtspējīgu piebūvi pudeļu mazgāšanai

Rūpēs par apkārtējo vidi, Valmiermuižas alus darītava turpmāk uzņemsies pilnu atbildību par depozīta sistēmā atgriežamo stikla pudeļu mazgāšanu. Investējot 700 000 eiro, vēsturiskajā muižas ansamblī līdz šī gada beigām plānots pabeigt ilgtspējīgas piebūves celtniecību un pudeļu mazgāšanas iekārtas uzstādīšanu. Tiek lēsts, ka katrai pudelei tas dos iespēju atgriezties apritē vēl 10 reižu.

Jau pērn “Valmiermuižas alus” veica būtiskus pilnveidojumus ilgtspējas jomā: depozīta sistēma ļāvusi atkārtoti izmantot 80% no visām puslitra tilpuma alus pudelēm. Līdz šim “Valmiermuižas alus” pudeļu mazgāšanu nodrošināja citas darītavas, kurām šādas specializētas iekārtas jau ir, bet nu Valmiermuižā darbu sāks sava pudeļu mazgāšanas iekārta. Kopējo ūdens patēriņu gan tas nepalielinās: pagājušajā gadā, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Turklāt pudeļu mazgāšanai izmantoto ūdeni var atkārtoti lietot arī kastu mazgāšanai.

Projektā ieguldīti “Valmiermuižas alus” līdzekļi un “Swedbank” aizdevums.

Līvāni konkurē ar Ventspili

Latvijā pirmo reizi noteikts zinātniski pamatots pašvaldību aprites ekonomikas indekss, un Latgales reģionā līderis ir Līvānu novads.

Pašvaldību aprites ekonomikas indeksa pētnieki uzsver, ka šogad Latvijā ir divi līderi – Līvānu novads un Ventspils pilsēta. Šo līderību eksperti pamatoja ar resursu pārvaldību (tās ir jaunas darbavietas, mājokļu un transporta pieejamība utt.), iedzīvotāju iesaisti mērķu sasniegšanā, ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību un prasmīgu saimniekošanu, tāpat pašvaldībai ir sapratne, ka apritīgums nozīmē arī ilgtspēju.

Līvānu novada pašvaldības mājaslapā www.livani.lv uzsvērts, ka līderi saņēmuši vairāk nekā 500 punktu, pārējās Latvijas pašvaldības novērtētas ar 349 līdz 499 punktiem un iedalītas ekspertos, praktiķos, apzinīgajos un nogaidošajos.

Pašvaldību aprites ekonomikas indeksu noteica Latvijas zinātnieku grupa – vairāk nekā 20 pētnieku –, aptaujājot iedzīvotājus un pašvaldības.

Pušas Tautas nama ēkas siena apgleznota ar senās muižas attēlu

Realizēta Rēzeknes novada jaunatnes iniciatīvu konkursā atbalstītā iecere Pušas pagasta jauniešu un ģimeņu brīvā laika pavadīšanas centra “Ķirbīši” projektā “Ar otas pieskārienu”.

“Tagad Pušas centrā rotājas jauns sienas gleznojums, kas attēlo vienu no nozīmīgākajām vēstures lappusēm – Pušas muižu, kas kādreiz piederēja Šadursku dzimtai, kā arī tās ģerboni. Īpaša pateicība māksliniecēm Viktorijai Grappai un Jūlijai Šilovai par iedvesmojošo darbu un jauniešiem, kuri aktīvi piedalījās sienas apgleznošanā. Sirsnīgs paldies projekta koordinatorei Santai Paplavskai un Ingai Čekšai-Ratniecei par nenovērtējamo atbalstu projekta īstenošanā. Liels paldies arī Maltas apvienības pārvaldes vadītājam Edgaram Blinovam, Pušas pagasta konsultatīvajai padomei, pagasta komunālās saimniecības pārzinim Viktoram Afanasjevam un lietvedei kasierei Veronikai Paplavskai par nozīmīgo atbalstu un sadarbību. Jūsu iesaiste bija būtiska projekta realizēšanā! Rēzeknes novads ir bagātinājies ar vēl vienu skaistu vietu!” norāda Zaiga Lāce un MAP projektu vadītāja Inga Čekša-Ratniece.

Šī iniciatīva ne tikai uzlaboja ēkas vizuālo izskatu, bet arī aktīvi veicināja jauniešu iesaistīšanos, radošumu un vietējās vēstures izpēti, jo projekts paredzēja jauniešu grupas neformālās apmācības, kurās viņi guva inovatīvas zināšanas un prasmes sienu apgleznošanā. Projekta mērķis bija sekmēt jauniešos neformālās izglītības popularizēšanu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, līdztekus veicinot atbildību komandas darbā un socializēšanos. Konkursā tika piesaistīts finansējums 600 eiro apmērā.

Alūksnes novadā veiks latvāņu izplatības monitoringu

No 25. septembra līdz 15. novembrim Alūksnes novada pašvaldības darbinieki veiks latvāņu izplatības monitoringu – apsekos ar Sosnov­ska latvāni invadētās teritorijas fizisko un juridisko personu īpašumos. Pašvaldība aicina iedzīvotājus, šajā laikā satiekot savos īpašumos pašvaldības darbiniekus veicam savus darba pienākumus, izturēties ar sapratni.

2021. gada janvārī ir apstiprināts Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskais plāns 2021.–2025. gadam Alūksnes novadā. Plāns satur informāciju par tiem īpašumiem novadā, kuros konstatēti latvāņi, un veicamajiem pasākumiem invazīvā auga apkarošanai.

Ja zemes gabals ir iekļauts Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskajā plānā un iepriekšējā gadā tajā ir veikti šī auga izplatības ierobežošanas pasākumi, ko apliecina pašvaldības darbinieku veiktais monitorings, pašvaldība var piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 50% apmērā par to zemes vienības platību, kurā invazīvā auga izplatība konstatēta. Tomēr jāņem vērā – ja monitoringa laikā zemes gabalā konstatē latvāņa augu ar izveidojušos ziedkopu, tiek uzskatīts, ka latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi nav veikti.

Jāatgādina, ka par latvāņa izplatības ierobežošanu ir atbildīgs attiecīgā zemes gabala īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Augu aizsardzības likums nosaka, ka par invazīvo augu sugu izplatības vai vairošanās pieļaušanu, to ierobežošanas pasākumu neveikšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.