REĢIONU ZIŅAS: Irina Romaņenko ceturto reizi iegūst “Gada trenera” titulu

7. septembrī Latvijas Basketbola savienība organizēja Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) pirmssezonas semināru treneriem, kurā tika godināti izcilākie treneri par viņu sasniegumiem un ieguldījumu sportā. Īpašu atzinību izpelnījās Daugavpils Sporta skolas trenere Irina Romaņenko, kura jau ceturto reizi saņēma prestižo “Gada trenera” titulu.

Neraugoties uz spēcīgo konkurenci, Irina jau trešo gadu pēc kārtas ieguva šo balvu, ko pasniedza LJBL direktors Elvis Mičulis. I. Romaņenko tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām jaunatnes basketbola trenerēm Latvijā. Viņas darbs sekmē vietējo talantu attīstību, kā arī nodrošina lieliskus sasniegumus gan individuālajā, gan komandas līmenī.

Latvijas Basketbola savienības pārstāvji uzsvēra Irinas nozīmīgo ieguldījumu Daugavpils Sporta skolas komandas un jauno talantu izaugsmē, norādot, ka viņas loma Latvijas basketbola nākotnē ir būtiska. Treneres spēja motivēt un vadīt audzēkņus uz augstiem rezultātiem bija galvenais atkārtotas atzinības iemesls.

Papildus darbam ar jaunatnes komandām I. Romaņenko šosezon trenēs arī Daugavpils sieviešu komandu Baltijas Sieviešu basketbola līgā. Oktobrī sāksies jaunā sezona, un kopā ar otru treneri Jūliju Fedorenko viņa aktīvi gatavo komandu izaicinājumiem gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Padurē krāšņi aizvadīta “Jautrā mašīntalka”

Apvienojot senās tradīcijas, kultūru un sirsnīgu kopābūšanu, Padurē krāšņi aizvadīts pasākums “Jautrā mašīntalka”, vēsta Kuldīgas novada pašvaldība.

Aizvadītajā sestdienā ikvienam bija iespēja iepazīt senos amatus un izmēģināt roku dažādās meistarklasēs, bet gadatirgū varēja iegādāties mājražotāju un amatnieku darinājumus. Muzikālā ceļojumā aicināja Padures pagasta vokāli instrumentālais ansamblis “Harmonija”, savukārt Sigita Pļaviņa un Māris Kupčs piedāvāja sirsnīgu koncertprogrammu. Vēl varēja smieties un just līdzi varoņiem Turlavas amatierteātra izrādē “Kā tikt pie mazbērniem”, bet pašiem mazākajiem apmeklētājiem bija sarūpētas piepūšamās atrakcijas, lielformāta spēles un rotaļas.

Pasākuma kulminācija bija vēsturiskās kuļmašīnas “Imanta” iedarbināšana, bet vakara izskaņā ikvienam bija ļauts izdejoties pie grupas “Zaļā galma kapela” mūzikas.

Šo dienu padurniekiem vēl īpašāku padarīja mākslas zinātniece Alise Volanska, iepazīstinot klātesošos ar savu grāmatu “Padures mozaīka – vēsture uz paša ādas”. Šī grāmata piedāvā unikālu skatījumu uz Padures pagasta vēsturi, tajā ir apkopoti cilvēku atmiņu stāsti no muižu laikiem līdz pat mūsdienām.

Izdota sestā grāmata par Kārsavas pusi

Augusta vidū Kārsavas pilsētas bibliotēkā notika novadpētnieka, publicista un pedagoga Nikolaja Nikuļina (1934–2022) grāmatas “Kārsava, Malnava…” atvēršanas svētki. Diemžēl – bez paša autora piedalīšanās, bet ar netveramu viņa klātbūtni pasākuma dalībnieku atmiņās, kas raisījās, klausoties N. Nikuļina biogrāfiju un grāmatas fragmentu lasījumus, raksta Kārsavas kultūrvēstures centra vadītāja Inta Jurča.

Kārsavas pusē dzimušā novadpētnieka darbi vienmēr ir bijuši īpaši gaidīti, jo tajos redzama “dzīvā” vēsture simts gadu laika nogrieznī senās fotogrāfijās, māju un ielu aprakstos, dzimtu un cilvēku stāstos. Iepriekš izdotas piecas grāmatas, taču bija palikuši vēl nepublicēti stāsti. Sadarbībā ar Kārsavas pilsētas bibliotēkas vadītāju Aiju Paršovu, kura tulkoja rakstus no krievu uz latviešu valodu, rediģēja un papildināja ar foto ilustrācijām, tapa grāmata “Kārsava, Malnava…”, kas aptver daudzas kādreiz nozīmīgas un ievērojamas vietas Pudinavas, Stiglavas, Nesteru, Ruskulovas, Salnavas, Mežvidu, Novoselku un citos apkaimes ciemos, kā arī, protams, Kārsavā un Malnavā.

Par godu grāmatas “Kārsava, Malnava…” izdošanai un atzīmējot novadpētnieka, publicista un pedagoga N. Nikuļina 90 gadu jubileju, Kārsavas kultūrvēstures centrā “Līču mājas” tika izveidota izstāde ar autora savāktajiem materiāliem un fotogrāfijām. Tā apskatāma visu septembri.

Atjaunots 24 metrus garš Durbes pils apkārtmūra posms

Noslēgušies Durbes pils apkārtmūra 24 metru gara posma konservācijas darbi, kas izmaksāja 24 156 eiro, informē Tukuma muzejs.

Ir atjaunots laikazoba degradētais posms, kas atrodas starp kalpu māju un saimniecības ēku. Šī apkārtmūra posmu veido piecas arkas, kas laika gaitā bija daļēji sabrukušas un bīstamas sabiedrībai. Pateicoties Tukuma novada pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam, apkārtmūris atguvis kādreizējo vizuālo veidolu, būtiski paaugstinot visa ansambļa autentiskuma pakāpi, uzsver muzeja darbinieki.

Restaurācijas gaitā nostiprināta piecu arku pamatne – iztīrītas un pāršuvotas erodējušās šuves, pārmūrēta mūra nestabilā daļa, izmantojot vēsturiskos ķieģeļus, atjaunota arku konstrukcija. Pēc mūra arkādes atjaunošanas iebūvēts vēsturiskajam spraišļojumam analogs koka spraišļojums un mūra augšdaļa pārsegta ar atgūtu māla dakstiņu jumtiņu. Restaurācijā izmantota kaļķa java un vēsturiskie ķieģeļi, kā arī pēc Tukuma pils torņa jumta nomaiņas iegūtie dakstiņi.

Preiļos audzēs jaunputnus un dējējvistas

23. septembrī Preiļu iedzīvotāji varēs iesaistīties par ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskajā apspriešanā, ko rīko SIA “Preiļu putni” ar mērķi Preiļos audzēt jaunputnus un dējējvistas.

Šajā ziņojumā uzsvērts, ka uzņēmums pirmos putnus vēlas ievietot nākamgad un gada laikā plānots no diennakti veciem cāļiem, kurus uz Preiļiem nogādās specializētā transportā, izaudzēt 1,623 miljonus jaunputnu jeb jaunvistu, to vecums būs 16–20 nedēļas. Pēc tam jaunputnus vedīs uz SIA “Alūksnes putnu ferma”. Tāpat šajā putnu fermā uzturēsies 30 tūkstoši dējējvistu, kas ražos olas – 9,3 miljonus gadā. Interesanti, ka dējējvistām būs atvēlētas divas novietnes ar “ziemas dārzu” un pastaigu laukumu (aploku), kura kopējā platība būs 9,4 hektāri un kur vistas varēs ganīties no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim.

Putnu novietnes apgādās ar ūdeni no uzņēmuma ierīkotā dziļurbuma un siltumu, ko uzņēmums ražos ar sašķidrināto naftas gāzi vai šķeldu. Ražošanas notekūdeņus attīrīs ar putnu fermā uzstādītajām priekšattīrīšanas iekārtām un tālāk ar SIA “Preiļu saimnieks” notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Putnu mēslus savāks reizi vienā līdz trīs dienās un uzreiz izvedīs no fermas teritorijas uz mēslu novietni – atsevišķu ēku pie Rietumu ielas.

Putnu novietnes aprīkos ar gaisa izplūdes ventilatoriem. Ziņojumā teikts, ka smakas nepārsniegs valstī noteikto lielumu un tās varētu sajust 50 stundas gadā tie iedzīvotāji, kuri dzīvo posmā no Cēsu ielas līdz Brīvības ielai, un līdz 500 stundām gadā gājēji un velotāji Rietumu ielā.

Iebraukšana kompleksā un izbraukšana no tā notiks no Rietumu ielas.

Ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana sāksies pulksten 17 Preiļu kultūras namā.

Liepājā gatavojas rudens restorānu nedēļai

Rudens sezonas Liepājas restorānu nedēļa norisināsies desmit dienas, aptverot divas nedēļu nogales – no 11. līdz 20. oktobrim – un tajā piedalīsies 20 ēdināšanas uzņēmumi, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Liepājā sākusies aktīvā kultūras sezona, un, lai piedāvātu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem plašākas iespējas izbaudīt pilsētas viesmīlību, rudenī turpinās gada sākumā iesāktā tradīcija. Ikvienam būs iespēja no jauna iepazīt ēdināšanas uzņēmumu daudzveidību, jaunas garšas un ēdienu variācijas, kas līdz šim nav bijušas ikdienas piedāvājumā.

Liepājas restorānu nedēļā solījuši piedalīties 20 pilsētas restorāni un kafejnīcas.

Taps Teodoram Spādem veltīts mākslas darbs

Lai Ventspils pilsētvidi bagātinātu ar Teodora Spādes personības iedvesmotu monumentālās mākslas darbu, Ventspils atkārtoti organizē atklātu metu konkursu, vēstīts pašvaldības mājaslapā.

Pirmajā metu konkursā, kas norisinājās 2023. gadā, tika saņemti pieci profesionāli izstrādāti piedāvājumi, tomēr konkursa žūrija lēma 1. vietu nevienam no konkursa dalībniekiem nepiešķirt. Lai atrastu veiksmīgāko meta ideju, atkārtoti izsludināts atklāts konkurss, aicinot profesionālus māksliniekus, dizainerus, arhitektus un ainavu arhitektus radīt laikmetīgu un mākslinieciski augstvērtīgu monumentālās mākslas darba ideju, kas atklāj T. Spādes personību un profesionālo darbību. Monumentu paredzēts novietot Ostas ielas promenādes sākuma posmā, kur šogad pabeigti ielas pārbūves darbi.

T. Spāde ir Ventspils zvejnieka dēls, kurš kļuva par pirmo latviešu tautības admirāli. Starpkaru periodā viņš komandēja Latvijas Jūras spēku eskadru un iedvesmoja sabiedrību ar savu plašo vērienu un inteliģenci.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.