REĢIONU ZIŅAS: Izdota Valkas pilsētas teātrim veltīta pastmarka

Gatavojoties Valkas pilsētas teātra 155 gadu jubilejai, Valkas pilsētas teātrim sadarbojoties ar “Latvijas Pastu”, izlaista piemiņas pastmarka – gan ar ierobežotu tirāžu. Tādas pastmarkas būs tikai 20.

Teātra ilggadējais režisors un daudzu interesantu ieceru īstenotājs Aivars Ikšelis stāsta, ka 1871. gada 10. maijā Valkā pirmo reizi latviešu valodā tika izrādīta teātra izrāde, kas būtībā ir latviešu teātra aizsākums Valkas pilsētā.

Valkas pilsētas teātra pastmarkas tapušas ar Valkas novada kultūras pārvaldes vides un reklāmas dizaina speciālistes Madaras Birčas izveidotu dizainu. Uz pastmarkas fonā redzams Maskavas ielas sākums Valkā (tagad – Kesk iela kaimiņpilsētā Valgā). Uz pastmarkas attēlotā ēka dziļumā, labajā malā – Valkas Viesīgās biedrības sarīkojumu zāle (mūsdienās nav saglabājusies). Izmantots foto, kas uzņemts ap 1906. gadu. Savukārt pastmarkas priekšplānā redzams Valsts heraldikas komisijas apstiprinātais Valkas pilsētas teātra ģerbonis un paskaidrojošais teksts.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

BMX sportistu cerības piepildās

BMX riteņbraukšanas trasē Gulbenē notiek pārbūve, kuru veic SIA “Rubate”. Šo pašvaldības projektu realizācijai virzīja novada Sporta pārvalde, un, to realizējot, radīsies iespēja Gulbenē organizēt Latvijas čempionāta un Latvijas kausa izcīņas sacensības BMX riteņbraukšanā.

“Šobrīd sacensību trases starta vietā tiek uzstādīti veidņi betona konstrukcijām, kas nepieciešamas, lai to sakārtotu atbilstoši visiem standartiem. Darbus plānots pabeigt līdz vasaras vidum, taču jāskatās, kādi būs laika apstākļi. Bērniem kaut kur ir jātrenējas, bet rekonstrukcijas laikā tas nav iespējams. Plānā mums ir daļēja trases pārbūve, kur runa ir par pirmo divu virāžu sakārtošanu, kā arī starta kalna savešanu kārtībā atbilstoši mūsdienu prasībām. Tas nepieciešams tāpēc, lai nākotnē varētu organizēt arī Latvijas kausu, jo tas šobrīd nav iespējams. Šobrīd mēs varējām organizēt tikai iekšējas vai atklātas sacensības, taču mērķi mums ir lielāki. Organizējot nopietnas sacensības, pienesums ir visai pilsētai. Neskaitot treniņus, kādi noteikti būs, uz šādām sacensībām ierodas ap 400 cilvēkiem,” saka projekta un Gulbenes novada Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers.

Lai gan iepriekšējos gados biedrība “Gulbenes Velo fans” ļoti daudz izdarījusi trases sakārtošanā, ar saviem līdzekļiem viņiem šādā mērogā darbi nav paveicami, tāpēc iesaistījās pašvaldība. Latvijas Riteņbraukšanas federācija deva norādes, kādi darbi būtu veicami, un tika izstrādāts tehniskais projekts, kurš tagad tiek realizēts.
— Laikraksts “Dzirkstele”

Piedāvā apgūt loka šaušanu

Iestājoties siltākam laikam, cilvēkus arvien vairāk saista aktīvās atpūtas iespējas pie dabas. Tie, kuri vēlas pamēģināt ko jaunu, var doties uz aizraujošām un izglītojošām nodarbībām loka šaušanā. Tāda iespēja ir Zvārtavas pagastā.

Atpūtas vietu ierīkojis Matīss Siliņš. Viņš izveidojis šautuvi atpūtas vietā “Mežrozītes”, kas atrodas nomaļā un mierpilnā vietā – Gaujas krastos pie Igaunijas robežas. “Tāda mini šautuve man šeit jau bijusi iepriekš, bet šogad šautuves teritorija, kur uzstādīti mērķi, ir daudz plašāka un ērtāka apmeklētājiem, tūristiem, kuri atraduši ceļu uz Zvārtavas pagastu, Gaujas krastiem,” stāsta M. Siliņš, kurš pats ar loka šaušanu nodarbojas vismaz piecpadsmit gadus.

Nodarbības paredzētas iesācējiem, kuri vēlas iepazīties ar šo sporta veidu.

“Savā laikā esmu piedalījies gan Kārķu Meža dienās, gan Lielajā labdarības robežtirgū, tur piedāvājot šaušanu ar loku. Par to vienmēr ir interese, cilvēki stāv rindā, lai pamēģinātu turēt rokās loku. Tā, protams, ir tikai un vienīgi izklaide. Iemācīties šaut ar loku dažu minūšu laikā ir nereāli, jo, lai trāpītu mērķī, ir daudz dažādu nianšu, kuras tik īsā laikā grūti apgūt. Lai gan es stāstu, kā jānostājas, kā jātur loks, kur jātēmē, tas vienalga ir sasteigts process, ja cilvēks zina, ka viņam aiz muguras stāv citi, kas gaida rindā. Līdz ar to par loka šaušanu var rasties ne tas pareizākais priekšstats. Tieši tāpēc esmu nonācis pie idejas, ka varētu piedāvāt iespēju apgūt loka šaušanu jebkuram interesentam. Nepiespiestā, atbilstošā vidē rezultāti un patikšana būs pavisam cita,” uzsver M. Siliņš un piebilst, ka uz nodarbībām tiek aicināti pusaudži un pieaugušie.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mēmeles krastā pilskalnā atklāts dolomīta nogruvums

Bauskas pilskalna Mēmeles kreisā krasta nogāzē konstatēts dolomīta nogruvums, kas atrodas apmēram 35 metrus no pilsdrupām uz rietumiem, neapdraudot ēkas.

“Mēmeles un Mūsas krastos pie Bauskas pils ir vērojams dolomīta klints atsegums, kas ir dabas piemineklis, un tā dabiskā erozija arī izraisīja nogruvumu. Klints apakšējā daļa ir sašķēlusies. Tai izdrūpot, rodas monolītās daļas pārkare, kas ar laiku no pašsvara nolūst un izraisa nogruvumu. Pret pils pamatiem šīs pārkares ir aizbetonētas,” skaidro Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis.

Viņš prognozē, ka šādas ainas abu upju krastos būs vērojamas arī turpmāk. Bauskas pils muzeja rīcībā ir “Pārskats par ģeotehnisko izpēti Bauskas pilskalnā un tā ziemeļu nogāzē uz Mēmeles upes pusi”. M. Skanis apliecina, ka Bauskas pils muzeja teritorija ir droša.

Šobrīd bīstamā nogāze ir norobežota, par notikuma vietas sakopšanu un nostiprināšanas nepieciešamību tiks lemts kopā ar nozares speciālistiem un pašvaldību.

Bauskas novada pašvaldības Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs atklāja, ka vieta ir apsekota, bet slēdziena par rīcību šajā gadījumā pagaidām nav. Vairāki eksperti no SIA “Vidzemes Būvnieks”, SIA “Meliorprojekts”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) un pašvaldības 3. aprīlī apsekoja nogruvuma vietu, taps arī slēdziens.

“Protams, situācija ir bīstama. Šobrīd vēl nav zināms, kurā vietā tiks atjaunotas koka barjeras, kas norobežoja nogāzi. Rosināsim, lai eksperti novērtē dolomīta atsegumu arī Mūsas krastā. Ļoti sarežģīti apstākļi – dabas parks “Bauska” un turklāt kultūrvēsturisks piemineklis. Vienkāršākais variants būtu šo daļu nobrucināt, uzlikt gabionus, lai neskalo krastu, un darbs būtu padarīts, taču te jāvērtē augu un dzīvnieku valsts, kā arī citi aspekti,” skaidro M. Veinbergs, piebilstot, ka darbība sekos vien pēc ekspertu atzinuma saņemšanas.

Pirms vairākiem gadiem spēcīgu lietavu dēļ dolomīta nogruvums radās Mūsas labā krasta nogāzē. Toreiz Dabas aizsardzības pārvaldes eksperta ziņojumā tika norādīts, ka vienkāršākais un efektīvākais risinājums atsegumu stabilitātes atjaunošanai ir šo daļēji atdalījušos bloku mākslīgi drošā veidā nobrucināt. Bloka nobrucināšana imitētu un paātrinātu dabisku nogruvumu, kas šā vai tā konkrētajā vietā būtu noticis, un atjaunotu atseguma stabilitāti. Tāpat eksperts ieteica, ka turpmāk reizi vai divas gadā veicams teritorijas atsegumu monitorings, vizuāli novērtējot esošās atšķelšanās plaisas un iespējamu jaunu parādīšanos.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.