Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

REĢIONU ZIŅAS: Jelgavā plūdus mazinās ar kolektoru jaudu palielināšanu

Lielupes ūdens līmeņa celšanās kritiskā robeža pie Jelgavas ir 2,6 metri virs jūras līmeņa. Palu un lietavu laikā tas regulāri tiek pārsniegts.
Foto no “Zemgales Ziņu” arhīva

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tuvākajos gados lietus ūdens apsaimniekošanas projektos ieguldīs vairāk nekā 11 miljonus eiro.

Pavasara palu un ilgstošu lietavu laikā Jelgavā ūdens līmenis vidēji ik gadu sasniedz 2,56 metrus virs jūras līmeņa un 34% pilsētas teritorijas ir pakļauti augstam applūšanas riskam. Šo risku dēļ tuvākajos gados lietus ūdens apsaimniekošanas projektos tiks ieguldīti vairāk nekā 11 miljoni eiro, ziņo Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Šis ir pirmais ES plānošanas periods, kad pašvaldības varēs piesaistīt finansējumu lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu rekonstrukcijai, skaidro pašvaldībā. Jelgavai kā viszemākajai apdzīvotajai pilsētai Latvijā tas ir īpaši būtiski, jo ik gadu plūdu un lietavu rezultātā apdraudēta ir vismaz trešdaļa pilsētas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Varēs dubultot lietus ūdens novadi
Tiklīdz tika paziņots par iespēju pašvaldībām iesniegt projektus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piesaistei, pašvaldība uzreiz ir gatava startēt ar trīs projektiem. To mērķis ir vismaz dubultot lietus ūdens novadi trīs kritiskākajos pilsētas rajonos: ap Jāņa ielas kolektoru 20 hektāru platībā pilsētas centrā – Jāņa, Pasta, Mātera un tām piegulošajās ielās; Savienības ielas kolektora zonā no Rūpniecības ielas līdz Savienības ielai; Tērvetes ielas rajonā, iekļaujot arī Svētes upes gultnes pārtīrīšanu, krastu erozijas novēršanu un caurplūdes atjaunošanu. Visu trīs projektu kopējās izmaksas plānotas ap 11 miljoniem eiro. Savukārt nākamais projekts tiktu realizēts Miķelsona lietus ūdens kolektora pārbūve.

Sešreiz vairāk, nekā var novadīt
Šobrīd Jelgavas lietus kanalizācijas sistēmas spēj novadīt lietusgāzes, ja tās nepārsniedz 32 mililitrus diennaktī. Un šis rādītājs ir pat lielāks par normu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi un Latvijas būvnormatīvs par kanalizācijas būvēm. Taču ekstremālajās lietavās jūlija beigās Jelgavā nolija pat sešas reizes vairāk. Valstī esošie lietus kanalizācijas tīkli nav paredzēti straujām klimata pārmaiņām un ekstremāliem nokrišņiem. Nākotnē paredzot vēl straujākas klimata pārmaiņas, jārēķinās, ka ekstremāli nokrišņi būs biežāki, tāpēc pašvaldība uzskata, ka valstī ir jāaktualizē būvnormatīvu dati, kas regulē lietus ūdens kanalizācijas sistēmu būvniecību. Šobrīd visi trīs pašvaldības izstrādātie projekti paredz vismaz dubultot lietus ūdens novadi no konkrētajām teritorijām. Taču arī šādā gadījumā ekstremālu plūdu vai lietavu gadījumā tie pilnībā neizslēgs teritoriju applūšanu uz kādu laiku, tomēr tas būtiski samazinās riskus.

Projekta pieteikumus iesniegšanai izstrādā pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas departaments kopā ar pašvaldības iestādi “Pilsētsaimniecība”.
— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mēmeles krastā Skaistkalnē pirmo reizi kurināts un līdz ar to atklāts keramikas ceplis

CEPĻA ATVĒRŠANA Skaistkalnē (pie cepļa no labās – keramiķe Dace Balckare). Fonā paveras skats uz Mēmeli.
Foto: Valdis Akmentiņš

Skaistkalnes mālotāju pulciņa “Skanda” vadītāja keramiķe Dace Balckare “Bauskas Dzīvei” stāsta, ka ideju par cepļa izveidi Skaistkalnē radījusi aktīvā māla priekšmetu veidošana, bet dedzināšanai tie bija jāved uz Kurmenes cepli, kas bijis apgrūtinoši galvenokārt sliktā ceļa dēļ. Tā izlēmuši, ka ceplis nepieciešams arī Skaistkalnē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Keramiķe D. Balckare kopā ar mālotājiem Bauskas novada pašvaldības konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi” iesniedza projektu “Keramikas mākslas skulptūras izveide Kurmenes muižas skulptūru parkam un melnās keramikas cepļa izveide Skaistkalnē”, kas apstiprināts šī gada maijā. Projekta līdzfinansējumu nodrošināja mālošanas un aušanas pulciņa dalībnieki, pārdodot vietējos tirdziņos gan savus māla, gan austos darbus un ienākumus ziedojot cepļa izveidei Skaistkalnē.

Cepļa atklāšanas uzrunā skaistkalniete Laima Indriķe atklāja, ka pirmā iecere veidot mālotāju pulciņu radusies pēc Lauku atbalsta dienesta projektu kontroles vizītes Skaistkalnē, kad jautājuši, kāpēc neraksta projektus interešu izglītības mācībām. Tā nu L. Indriķe uzrakstījusi pirmo projektu, un saņemts atbalsts gan mezglošanas, gan keramikas pulciņam. Par pasniedzēju ieteikta keramiķe D. Balckare, kura darbojās ar mālotājiem Kurmenē, kā arī organizēja mālošanas plenērus.

Pašlaik dažādi māla darinājumi – trauki, svečturi, rotaslietas, dekori – top gan Skaistkalnes, gan Kurmenes mālotāju pulciņā. Nodarbības notiek katru nedēļu – pirmdienās Kurmenē un trešdienās Skaistkalnē. Reizi divos mēnešos kurina keramikas cepli, lai darbi neiekrātos un visus varētu apdedzināt. Lielāks keramiķu pasākums nedēļas garumā notiek augusta beigās Kurmenē. Šogad plenērs “Samālosim Kurmenē” aizvadīts jau piekto gadu. Tajā sabrauc mālot gan vietējie, gan tālāki viesi. Daudzi plenēra dalībnieki padarījuši keramiku ne tikai par hobiju, bet arī par pamatnodarbošanos.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzlabo saziņu ar poliklīnikas reģistratūru

Lai uzlabotu iedzīvotāju saziņu ar Aizkraukles poliklīnikas reģistratūru, Aizkraukles slimnīcas vadība veikusi reģistratūras zvanu analīzi un ieviesusi vairākus jauninājumus.

Secināts, ka visintensīvāk iedzīvotāji zvana nedēļas pirmajās darba dienās – pirmdienās, otrdienās. Savukārt, sākot ar trešdienu, ienākošo zvanu no iedzīvotājiem ir mazāk. Skaitliski liels zvanu skaits mēdz būt pēc svētku dienām. Analizējot datus par ienākošo zvanu skaitu pa stundām reģistratūras darba laikā, secināts, ka visaktīvāk iedzīvotāji reģistratūrai zvana ap pulksten 10 un 11. Salīdzinoši aktīvi zvani tiek saņemti visā laika periodā no pulksten 9 līdz pulksten 15. Vismazāk to ir pēc pulksten 15.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai saziņa ar medicīnas iestādi būtu pieejamāka, nodalīti tālruņi reģistratūrai, rehabilitācijai (fizioterapeits, audiologopēds, uztura speciālists) un psihiatrijai. Aizkraukles poliklīnikas reģistratūrā strādā četri darbinieki. Ieviešot pārmaiņas, pārdalīti pienākumi. Reģistratūras darbinieki apkalpo pacientus, pieņem zvanus, konsultē, pieņem apmaksu un dara visu, kas saistīts ar pacientu plūsmas regulāciju poliklīnikā.

“Daļēji jūtam pozitīvu ieviesto jauninājumu efektu. Taču joprojām saglabājas “pīķa stundas”, kad nedēļas sākumā medicīnas iestādi cenšas sazvanīt ļoti daudz cilvēku, bet sūdzību skaits par sazvanīšanas iespējām ir krities. Tomēr tādas joprojām ir, tādēļ aicinām izmantot elektroniskā pieraksta iespēju. Diemžēl visi pakalpojumi gan tur nav redzami – pie dažiem speciālistiem pieraksts ir pilns līdz gada beigām,” skaidro Rinalds Muciņš, SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs.

Speciālistu nepieejamību vairo neizmantotās ārsta vizītes. Lai paplašinātu iespēju informēt par neierašanos uz pieteikto vizīti, izveidots reģistratūras e-pasts: registratura@amc.lv. Aizkraukles poliklīnikas darbinieki pirms vizītes pacientiem sūta atgādinājumu īsziņas veidā par plānoto pierakstu, tā datumu un laiku – sūtot atbildes īsziņu, pacients var apstiprināt vai noraidīt vizīti. Šo kārtību drīzumā plānots mainīt. “Īsziņu atgādinājumi īsti nedarbojas, cerams, vēl šogad pagūsim ieviest robotzvanus. Cilvēks saņems atgādinājumu par pierakstu pie ārsta zvana veidā, attiecīgi vajadzēs nospiest ciparu 1 vai 2, lai informētu par ierašanos vai pretēji – atceltu to. Neinformēšana par neierašanos pie medicīnas speciālista ir aktuāla problēma. Nereti cilvēks atrod iespēju medicīnas pakalpojumu ātrāk saņemt citā iestādē, bet pie mums neatsakās. Tādējādi kāds cits zaudē iespēju tikt pie speciālista. Fragmentāri esam skatījušies neizmantoto pierakstu statistiku, tie ir aptuveni četri līdz pieci procenti pacientu, kas neatsaka un neatnāk,” saka R. Muciņš.
— Laikraksts “Staburags”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.