REĢIONU ZIŅAS: Labais paraugs pilsētvides sakopšanā Latvijā ir Kuldīga

Dobeles centrā pretī piecsimt gadu vecajai baznīcai stāv pamests grausts ar vecu šīfera jumtu un izdauzītiem logiem. Pārsimt metru tālāk, Viestura ielā 5, vēl aizvien tiek izmantota nolupusi biroju ēka, kas, šķiet, nav remontēta kopš uzbūvēšanas padomju laikos. Neglītu, taču izmantojamu ēku netrūkst arī Jelgavā, kur pilsētas centrā visvairāk izceļas četrstāvu daudzdzīvokļu nams Lielajā ielā 20. Salīdzinot Latvijas pilsētas, labi izskatās Kuldīgā, kuras Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā tapušais centrs ir iekļauts Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un kur vecās celtnes nedrīkst nojaukt.

Naudu ēku sakārtošanai, nevis lepniem auto
Runājot par vidi degradējošajām ēkām Jelgavā, domnieks Uldis Dūmiņš spriež, ka droši vien tad, kad valstspilsētas budžetā parādīsies kādi brīvi līdzekļi, vajadzētu izvērst programmu ēku sakārtošanai pilsētas centrālajās ielās. Viņaprāt, šāda programma varētu būt līdzīga tai, kāda ir iekšpagalmu sakārtošanai. Arhitekts Vents Grietēns uzskata, ka pašvaldībai vairāk līdzekļu ir jāatvēl nevis reprezentatīviem auto, bet gan nodokļu, komunālo pakalpojumu maksas atlaidēm un citiem atbalsta mehānismiem, kas motivētu namu īpašniekus rūpēties par savu īpašumu. “Pašlaik pārāk liela kārts likta uz to, ka ir liels skaits entuziastu, kuriem brīvais laiks ļauj izglītoties un tad izglītot citus savas mājas dzīvokļu īpašniekus, lai pierādītu ēku atjaunošanas finansiālu izdevīgumu, kā arī pēcāk sakārtot inženiertehniskos jautājumus un finanses,” piebilst arhitekts. Viņaprāt, sevišķi ēkām pilsētu centrā un ūdentilpju malās, kur ēku īpašniekiem ir iespējas nopelnīt vairāk, kur ir augstākas īpašumu īres tirgus cenas, būtu iespēja atlikt daļu peļņas īpašuma sakārtošanai.

Šīfera jumtus vides dienests nebrāķē
Jelgavas pašvaldības pārstāve Līga Klismeta teic, ka pašvaldībā nav noteikti kritēriji, kādas ēkas ir vidi degradējošas. Piemēram, attiecībā uz šīfera jumtiem Valsts vides dienests norāda: ja azbesta lokšņu jumta segums ir ekspluatācijā derīgs, tas var kalpot arī turpmāk. Tomēr, veicot ēkas renovāciju, azbesta lokšņu segumu maina pret mūsdienīgākiem materiāliem.

Saistošie noteikumi “Nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana Jelgavas valstspilsētas administratīvajā teritorijā” paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā tiek apliktas vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves. Būvvalde piemērojusi paaugstināto nodokļa likmi ēkām, kas ir cilvēku drošību apdraudošas.

Dobeles novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Eva Namsone stāsta, ka pašvaldībā ir izveidota Vidi degradējošu būvju komisija, kuras pārziņā ir šādus objektus apzināt un izvērtēt atbilstoši pilsētvides un ainaviskās vērtības prasībām. Pamatojoties uz apsekošanas rezultātiem, komisija kopā ar ēku īpašniekiem meklē risinājumu un uzdod tiem veikt sakārtošanas, konservēšanas vai nojaukšanas pasākumus. Ja sadarbība neveidojas, ēka tiek klasificēta kā vidi degradējoša un tai ar nākamo mēnesi piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Būvvaldes vadītāja atzīmē, ka ar ēku Viestura ielā 5 ir sarežģītāk, jo tas ir kopīpašums. Turklāt šai ēkai ir jau piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. “Paralēli tam norisinās patvaļīgas būvniecības seku likvidēšanas un fasādes sakārtošanas darbs,” raksta E. Namniece.

Turpretī ēka Tirgus laukumā 2 līdz šim nebija iekļauta tā saucamajā graustu sarakstā. Šai ēkai tika pasūtīta tehniskā apsekošana un tehniskā izpēte, jo bija doma tajā ierīkot biroju un īslaicīgās apmešanās telpas. Nesen ēka pārdota citam īpašniekam – ārzemniekam.

Vidi degradējošu būvju komisija cieši sadarbojas arī ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un aicina īpašniekus pieteikties un saņemt atbalstu kultūrvēsturisku ēku saglabāšanā. Arī pašvaldībā ir iespējams saņemt līdzfinansējuma iespējas – daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai (tai skaitā arī būvprojekta izstrādei), īpašuma pieslēgšanai centrālajai kanalizācijai un ūdensapgādes sistēmai.

Svinīgā solī gar graustiem
Dobelniece dzejniece Inese Zandere ar gandarījumu atzīmē, ka viņas acu priekšā atdzima Dobeles pils, atkopās kultūras nams, radās koncertzāle “Zinta”, tika iekārtota Bērzes upes leja, viņas skola ieguva dabaszinību ēku, tika salabots tilts un daudzviet aizstiepās veloceliņi. Bērniem radās jaunas rotaļu un sportošanas vietas. “Tas viss, nav šaubu, ir ļoti liels darbs ar iepriecinošiem rezultātiem. Tikai nelaime tāda, ka, starp šiem labumiem pārvietojoties, visu laiku jāatduras pret graustiem,” pukojas rakstniece un min atmodas laikā atjaunoto Atbrīvošanas pieminekļa apkārtni: “Mēs svinīgi ejam uz pieminekli gar pamesto vācu skolas ēku ar cauro jumtu.” Savukārt no pils, raugoties pāri upei, redz gleznainu divstāvu māju, kas drīz varētu sabrukt. No Viestura ielas ejot uz Tirgus laukumu ar strūklakām, no Viestura ielas “glūn” nožēlojama nepabeigtā būve, bet pilsētas centrā ir neapdzīvotas mājas ar aizsistiem logiem. No bibliotēkas puķu balkoniem blakus rēgojas tukšais kinoteātris. “Es zinu, ka daļa no tā ir privātīpašumi, un pašvaldībai nav brīvu roku, lai ar tiem rīkotos. Bet nav arī tā, ka neko nevarētu darīt, un šķiet, ka tas būtu apzināti jāizvirza par svarīgu mērķi, citādi medus mucā ir krietni par daudz darvas karošu,” raksta I. Zandere.

Kuldīgā “mehānisms strādā”
“Negribu teikt, ka ar graustiem un neglītiem namiem viss ir atrisināts. Tas ir nebeidzams darbs, bet mehānisms mums ir,” “Ziņām” raksta Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektors Rimants Soliņš. Kuldīgas būvvaldes vadītāja Jana Jākabsone skaidro, ka ar pilsētvidi degradējošo ēku īpašniekiem veikts sistemātisks darbs. Vispirms ar viņiem strādā būvinspektors un citi lietpratēji, lai motivētu pašus rast iespēju, kā uzlabot sava īpašuma izskatu. Iespējams, iegūstot līdzfinansējumu no valsts vai pašvaldības. Ja tomēr ēkas īpašniekus neizdodas motivēt uz sadarbību, tad jau ar administratīvu lēmumu tiek noteikts, kas jādara būves sakopšanā, kā arī nosprausti termiņi, kad darbam jābūt paveiktam. Ja darbs nav laikā izdarīts, jāmaksā sods. Vajadzības gadījumā to var arī atkārtot. J. Jākobsone piebilst, ka vidi degradējošām būvēm pašvaldība piemēro arī palielinātu nekustamā īpašuma nodokli, ko tad maksā visi ēkas īpašnieki.

J. Jākobsones pieredzē ir daži gadījumi, kad Kuldīgas vecpilsētā pašvaldība par saviem līdzekļiem ir veikusi ēkas saglābšanai nepieciešamos darbus un tad tiesas ceļā piedzinusi no īpašnieka vai īpašniekiem samaksu par paveikto. Jāpiebilst, ka Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītājas J. Jākobsones sarežģīto darbu valsts ir novērtējusi ar Triju Zvaigžņu ordeni.
— Gaitis Grūtups

Bauskā būvēs jaunu siera ražotni

Rūpnīcas “Baltic Dairy Board” teritorijā “Vilvi group” vadība un iesaistītās personas ar simboliskas kapsulas iemūrēšanu atklāja jaunas siera ražotnes būvniecību Bauskā. Kopējās investīcijas plānotas 50 miljonu eiro apmērā.

Mūsdienās “Vilvi Group” ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs. “Vilvi group” ietilpst uzņēmumi no Lietuvas “Vilkyškių pieninė”, “Modest”, “Kelmės pieninė”, “Kelmės pienas”, “Pieno logistika” un Latvijas “Baltic Dairy Board”. “Vilvi Group” galvenie eksporta tirgi ir Eiropas Savienības valstis un Āzija. Uzņēmuma tīrā peļņa 2023. gadā bija 14,6 miljoni eiro jeb par 15 procentiem lielāka nekā 2022. gadā, kad tīrā peļņa bija 12,7 miljoni eiro.

“Šis ir ambiciozs “Vilvi Group” darbības vēstures posms. Pateicamies Bauskas novada pašvaldībai par sadarbību, valdībai – par veicināšanu investēt Latvijā, bankai “Citadele” par sadarbību un “Baltic Dairy Board” komandai par spēju integrēties un pieņemt jaunus izaicinājumus,” pasākumā pauda Gintars Bertašjus, “Vilvi Group” ģenerāldirektors.

Jaunās rūpnīcas platība plānota 8000 kvadrātmetru, iecerēta automatizēta un robotizēta mūsdienīga siera ražotne, kas dos vairāk nekā simts darba vietas. Plānots, ka rūpnīcā dienā pārstrādās vairāk nekā 500 tonnu piena un saražos aptuveni 50 tonnu siera. Darbus veiks Latvijas būvnieks “Mapri Būve”.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis norādīja, ka tās būs lielākās investīcijas Bauskas pilsētā šajā gadsimtā.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Ļaunprātīgiem nemaksātājiem atslēgs karsto ūdeni

No 1. septembra SIA “Aizkraukles siltums” sadarbībā ar SIA “Lauma A” sāks atslēgt karstā ūdens piegādi tiem Aizkraukles iedzīvotājiem, kuriem līdz tam laikam būs izveidojies ilgstošs parāds.

SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Edgars Bricis pastāstīja, ka kopējā aizkraukliešu parādu summa par apkuri un karsto ūdeni ir 388 000 eiro. “Esam noslēguši līgumu ar SIA “Conventus”, kas ir parādu piedziņas kompānija, un šogad tā mums palīdzējusi atgūt ap 70 000 eiro. Daļēji tas ir kompānijas nopelns, daļēji arī tas, ka mazinājušies tarifi un iedzīvotājiem ir vieglāk norēķināties. Tas ir divu iepriekšējo dārgo gadu rezultāts. Pastiprinātā mūsu uzraudzībā ir apmēram 150 parādnieku, lielākoties Aizkrauklē.”

Lielākā problēma ir saistībā ar pašvaldības dzīvokļiem, kurus pašvaldība ir izīrējusi. Viņiem ir īres līgums, līdz ar to pret īpašumu nevar vērsties tiesā. Varam vērsties tikai pret personu, ko arī dara. Apkuri atslēgt nevar, lai neizjauktu kopējo sistēmu, bet silto ūdeni var. Tāpēc arī pašvaldībā tika pieņemts šāds lēmums. Daļa to, kuri nojauš, ka viņiem draud karstā ūdens atslēgšana, jau cenšas parādu atmaksāt.

Cik lielam jābūt parādam, lai karstā ūdens piegādes pakalpojumu pārtrauktu? Lai lemtu par karstā ūdens atslēgšanu, parādam jābūt lielākam par 500 eiro. Bet katrs gadījums ir individuāls. “Skatāmies, kā parāds veidojies – vai tas radies pēkšņi, vai pēdējais pusgads nav maksāts. Ja nav maksāts ilgstoši un cilvēks nav slēdzis vienošanos, tad tā jau ir ļaunprātīga nemaksāšana. Karsto ūdeni mēs reāli varam atslēgt. Tas mazina dzīves kvalitāti un liek domāt arī par pārējām lietām. Parādnieki par elektrību maksā, par sakariem maksā. Lietām, kas atņemamas, spēj atrast naudu. Karstais ūdens arī ir atņemama lieta,” saka E. Bricis.
— Laikraksts “Staburags”

Īsumā

Saņem Kārļa Ulmaņa stipendiju

1. septembrī bijušā Latvijas valsts Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa dzimtas mājās “Pikšas” tika atzīmēta viņa 147. gadadiena un sveikti Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) stipendiāti, kuri 2024./2025. studiju gadā saņems K. Ulmaņa vārdā nosaukto stipendiju. Viņu vidū arī jelgavnieks Atis Laksis, kurš studē Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē, informē LBTU.

A. Laksis no 2021. gada strādā zemnieku saimniecībā “Lauri”, un par viņu tās vadītājs Lauris Nebars saka: “Atis izrāda augstu centību un interesi saimniecības darbībā. Viņš nebaidās no uzticētajiem darbiem, turklāt bieži mani pārsteidza ar savu ievērību un čaklumu. Manī nav šaubu, ka Atis nākotnē būs izcils sociologs.” Savukārt fakultātes studējošo pašpārvaldes vadītāja Maija Runce rekomendācijas vēstulē par viņu papildina: “Atis vienmēr ir gatavs uzņemties atbildību un izkāpt no savas komforta zonas, kā arī ir pierādījis, ka ir neatlaidīgs, prot ātri adaptēties un apgūt jaunas prasmes.”

Savā pieteikumā A. Laksis raksta: “Iepriekšējo semestri es beidzu ar vidējo svērto atzīmi studiju kursos 9,33 balles un izstrādāju darbu par vēlēšanu sistēmām, ko plānoju prezentēt LBTU zinātniskajā konferencē. Kā Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes studējošo pašpārvaldes biedrs esmu pieteicies vadīt gan fakultātes gada balvas pasākumu, gan “Uzņēmēja DNS – ilgtspējīga nākotne sākas jau šodien”. Stipendijas izsniegtos finansiālos līdzekļus izmantošu kā stabilu ienākumu avotu, lai nodrošinātu sevi 2. kursā, īpaši tad, kad būs jāraksta studiju projekts.”

Šajā studiju gadā K. Ulmaņa stipendiju saņems četri universitātes studenti: Dārta Berķe no studiju programmas “Lauksaimniecība”, A. Laksis un Kristiāna Šteimane no studiju programmas “Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija”, kā arī Miks Blažuks no programmas “Mežinženieris”.

Ierasti visi stipendiāti studiju gada sākumā tiekas “Pikšās”, lai saņemtu stipendijas apliecības, taču K. Šteimane un M. Blažuks to saņems citā laikā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”.