REĢIONU ZIŅAS: Meklēs būvprojekta izstrādātāju Dreņģeru sētas restaurācijai

Bauskas novada domes sēdē deputāti lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu būvprojektam “Dreņģeru iebraucamās sētas pārbūve un re­staurācija Plūdoņa ielā 26a Bauskā”. Būvprojekta izstrādi plānots pabeigt 2025. gadā.

Jau jūlijā komiteju sēdēs par lēmumprojektu informēja Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Finanšu komitejas sēdē 18. jūlijā viņa pastāstīja, ka Dreņģeru iebraucamā sēta ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ietilpst valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī “Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs”, saturot divus vietējas nozīmes mākslas pieminekļus – “Portāls” un “Durvju komplekts”. Senākais ēkas korpuss gar Plūdoņa ielu celts 1787.–1788. gadā. Ēka ir saglabājusi savu vēsturisko apjomu, daļēji – plānojumu, konstrukcijas, vēsturiskās apdares detaļas un būvgaldniecības izstrādājumus. Lai turpinātu ēkas atjaunošanu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošanas un restaurācijas būvprojekta minimālā stadijā izstrādei ir piešķīrusi finanšu līdzekļus no valsts budžeta 14 000 eiro apmērā saskaņā ar 2024. gada 15. martā apstiprināto “Kultūras pieminekļu konservācijas un re­staurācijas programmu 2024. gadam”.

Bauskas novada pašvaldība izsludināja būvprojekta izstrādes iepirkumu, un tajā pieteicās divi pretendenti. Finanšu komitejas sēdē deputāts Guntis Kalniņš sacīja, ka neviens no tiem neatbilst nolikuma prasībām, to arī apstiprināja domes sēdē 25. jūlijā. “Iepirkums noslēdzies bez rezultāta. Tomēr jāvirzās uz priekšu. Lēmumprojektā iekļautas augstākās piedāvātās cenas, lai varētu iesniegt projektu. Atgriezīsimies pie grozījumiem, kad būs noslēdzies iepirkums,” pauda Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks.

Paredzēts, ka Dreņģeru iebraucamās sētas atjaunošanas un re­staurācijas būvprojekta minimālā stadijā izstrādes darbi veicami līdz 2024. gada 1. decembrim un būvprojekta izstrāde turpināsies 2025. gadā. Provizoriskās projektēšanas izmaksas iezīmētas 91 824,48 eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli, kur valsts finansējums ir 14 tūkstoši eiro un Bauskas novada pašvaldības līdzfinansējums 77 824,48 eiro. No šīs summas 2024. gadā plānots izlietot 1615,05 eiro, atlikušo nepieciešamo līdzfinansējumu 76 209,43 apmērā paredzot 2025. gada budžetā.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Visproblemātiskākajam ceļam Latvijā beidzot remonts

Ir uzsākti ceļa Tirza–Galgauska remontdarbi. Rit jau trešais garantijas termiņa gads, un šajā periodā par ceļa stāvokli ir atbildīgs būvuzņēmējs SIA “8 CBR”, kas arī veic ceļa remontu.

VSIA “Latvijas valsts ceļi” “Dzirkstele” noskaidroja, ka ir panākta vienošanās starp “Latvijas valsts ceļiem” un SIA “8 CBR” par šī posma sakārtošanu. Rudenī būs trīs gadi, kopš šim ceļam tika veikts remonts, un garantijas termiņš jau gāja uz beigām. Būvuzņēmējs sa­frēzēs esošo segumu, noveltņos un veiks dubulto virsmas apstrādi ar šķembiņām. Tas, cik ilgā laikā remonts tiks paveikts, atkarīgs no uzņēmēja darba organizēšanas, bet tas ir jāizdara līdz 15. augustam.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka ceļam Ozoli–Liezēre–Tirza–Stāķi posmā no 37,315. līdz 41,671. kilometram, kur tika veikta divkārtu virsmas apstrāde, jau pirmajā pavasarī parādījās milzīgas bedres un tika konstatēts, ka ceļa segums gandrīz sabrucis. Bedres palaikam tika lāpītas un pielīdzinātas, bet tas situāciju neatrisināja. Pārvietošanās aptuveni četru kilometru garumā līdz šim laikam ir bijis izaicinājums autovadītājiem.

VSIA “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājs Juris Priednieks neslēpa, ka šis ir visā Latvijā visproblemātiskākais ceļš ar dubultās virsmas apstrādi.

Kopumā autoceļa Ozoli–Liezēre–Tirza–Stāķi būvdarbu līgumcena bija 2,1 miljons eiro ar PVN. Finansējums bija no valdības papildus piešķirtajiem 100 miljoniem eiro no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Laikraksts “Dzirkstele”

Norāda uz sarežģīto budžetu un atkāpjas

Jūlija izskaņā, piedaloties 14 pašvaldības domes deputātiem, notika Smiltenes novada pašvaldības domes ārkārtas sēde, kurā novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība) paziņoja par atkāpšanos no amata. Lai gan viņš norāda, ka lēmums par atkāpšanos ir izsvērts un pārdomāts, tā iemesls bija divi deputātu balsojumā noraidīti lēmumprojekti no trīs.

Ārkārtas domes sēdē trīs no četriem izskatāmiem jautājumiem bija par nekustamo īpašumu atsavināšanu un izsoles cenas noteikšanu. Divos atsavināšanas lēmumos domes priekšsēdētājs nesaņēma klātesošo deputātu vairākuma atbalstu un lēmumi netika pieņemti, informē Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Santa Sinka. Priekšsēdētājs to uztvēra kā neuzticības balsojumu, par to arī paziņojot sēdes noslēgumā, iesniedzot paziņojumu par atkāpšanos no Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata.

“Lēmums par atkāpšanos no Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata ir izsvērts un pārdomāts. Šis nav viegls gads nevienai no Latvijas pašvaldībām. Jau sākot plānot 2024. gada pašvaldības budžetu, mēs saskārāmies ar problēmām – nepietiekamām finansēm. Viena gada laikā pašvaldībai nācās meklēt papildu finansējumu, lai segtu pieaugošās izmaksas: minimālās algas un pedagogu atalgojuma palielināšana, kredītprocenti, kā arī jauna sociālā pakalpojuma ieviešana. Saņēmām mazāku finansējumu no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Neraugoties uz minētajiem apstākļiem, mums tomēr izdevās izveidot sabalansētu pašvaldības budžetu, paredzot noteiktu ieņēmumu apmēru arī no nekustamo īpašumu atsavināšanas. Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos budžeta ieņēmumi ir pildījušies nedaudz labāk, kā sākotnēji bija plānots. Tomēr ieņēmumi no nekustamo īpašumu atsavināšanas nav izpildījuši plānu, sasniedzot tikai 12% no kopējā gada plāna. Diemžēl vairums no pašvaldības izsludinātajām izsolēm ir noslēgušās bez rezultāta, kas radīja lielu spriedzi uz budžetu. Lai pildītu šo budžeta pozīciju, mans priekšlikums ir virzīties uz vērtīgāku īpašumu atsavināšanu Smiltenes novadā, tā rezultātā tika sagatavoti trīs lēmumprojekti. Diemžēl 25. jūlijā notikušajā domes ārkārtas sēdē divi no trīs lēmumprojektiem tika noraidīti. To es uztvēru kā deputātu vairākuma neuzticības izteikšanu domes priekšsēdētājam,” norāda E. Avotiņš.

“Alūksnes un Malienas Ziņas”

Treneris aicina atbalstīt jaunos ukraiņu basketbolistus

Latvijā leģendārais basketbola treneris Pēteris Višņēvičs sociālajos tīklos ievietotā emocionālā video vēstījumā aicina savus bijušos audzēkņus un citus labvēļus ziedot.lv atbalstīt ukraiņu jauniešus, lai viņi varētu turpināt treniņus Valkā.

Trešo gadu par savām jaunajām, pagaidu mājām 26 ukraiņu basketbolisti sauc Valku un Valkas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolu. Jaunieši Valkā dzīvo kopmītnēs, viņiem ir minimāls pabalsts, bet ar to nepietiek. Jaunieši aktīvi sporto, aug, viņiem nepieciešams papildu ēdiens, apģērbs, sporta apavi, medicīniskā palīdzība, transporta izdevumi, lai nokļūtu uz sacensībām.

“Izveidotajā basketbola komandā pieciem spēlētājiem ir 19 gadi, pārējie ir vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Es nevaru viņus izdzīt no zāles. Līdz ar to esmu nolēmis ziedot vēl vienu gadu tiešām interesantas komandas sagatavošanā, lai viņi konkurētu ar Latvijas komandām. Arī konkurence ir darbs Latvijas basketbola labā,” uzskata treneris.

Līdz ceturtdienai, 1. augustam, www.ziedot.lv šim mērķim bija saziedots 1460 eiro.

Savā uzrunā treneris P. Višņēvičs vēršas pie visiem saviem audzēkņiem no vairākām Latvijā pazīstamām basketbola komandām, piemēram, basketbola kluba “Gulbenes buki” un sieviešu komandas “Aventis”.

Pašlaik visgrūtāk ir tiem ukraiņu jauniešiem, kuri attālināti studē kādā no Ukrainas augstskolām. Tiesības uz bezmaksas dzīvošanu valsts paredzējusi tiem, kuri studē Latvijas augstskolās, bet Valkā pārsvarā ir puiši, kuri attālināti mācās Ukrainas augstākās izglītības iestādēs. Viņiem pašiem ir jāmaksā par dzīvošanu. Treniņi aizņem daudz laika, un puišiem nav iespēju atrast algotu darbu un strādāt, tāpēc iespējas segt dzīvošanas izdevumus ir niecīgas.

Lai ukraiņu basketbolisti varētu nodarboties ar basketbolu un piedalīties dažādās sacensībās, iespējams ziedot labdarības organizācijā “Ziedot.lv”, atrodot projekta ziedošanas vietni “Valkas novads Ukrainas bērniem”.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas” Publikācijas tapušas, “Zemgales Ziņām” sadarbojoties ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”