REĢIONU ZIŅAS: Pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei

Pabeigti būvdarbi Vidzemes šosejas (A2) posmā no Melturiem līdz Rīdzenei (77,24.–88,10. km). Tie bija vieni no apjomīgākajiem valsts ceļu tīklā pēdējo divu gadu laikā. 

Visā posmā pārbūvēta ceļa segas konstrukcija, izveidojot salizturīgo slāni, šķembu pamatu un asfaltbetona segumu trīs kārtās. Vairākās vietās norakta vājas nestspējas grunts, kas aizstāta ar uzbēruma grunti. Posmā arī sakārtota ūdens atvade no ceļa – izrakti grāvji, atjaunotas un pārbūvētas 58 caurtekas. Ar augu zemi vai ģeosintētiskiem materiāliem un šķembām nostiprinātas nogāzes. Atjaunotas autobusu pieturvietas un stāvlaukuma segums pie Melturu kafejnīcas, kā arī visā posmā uzstādīts jauns ceļu aprīkojums, ieklāti horizontālie apzīmējumi.

A2 ceļa 82,10. kilometrā atjaunota 1859. gadā uzbūvētā Lejasgrāvja caurteka, saglabājot tās vēsturisko veidolu. Uz Vidzemes šosejas tagad ir pārbūvētas visas trīs vēsturiskās caurtekas, kas tapušas 19. gadsimta vidū reizē ar autoceļu Rīga–Pleskava. Tās bija veidotas kā ķieģeļu mūra velves ar kaltu granīta bloku balstiem, un visām ir saglabāts vēsturiskais veidols.

Būvdarbus veica piegādātāju apvienība “ACBR-SB” par līgumcenu 15 607 090 eiro (ar PVN). Būvuzraudzību nodrošināja SIA “Būvju profesionālā uzraudzība”. Pārbūves projekta autors – SIA “Projekts EAE”.

Preiļu novadā atjauno pašvaldības dzīvokļus

Dzīvokļos ar malkas apkuri uzmūrētas jaunas krāsnis un plītis, vēl citos dzīvokļos tiks atjaunoti siltumapgādes pieslēgumi katlumājām. Šie darbi iekļauti pašvaldības dzīvokļu atjaunošanas projektā, ko īsteno Preiļu novada pašvaldība par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, valsts un saviem budžeta līdzekļiem, informē projekta vadītāja Ingūna Barkeviča pašvaldības interneta vietnē www.preili.lv.

Jaunas krāsnis un plītis uzmūrētas četros dzīvokļos Preiļos, Bašķos un Rimicānos, un šos darbus veica iepirkumā uzvarējušais uzņēmums “Siltas krāsnis”. Tāpat iepirkumā noskaidros uzņēmēju, kas atjaunos siltumapgādi un tās pieslēgumu lokālajām vai centrālajām katlumājām Stabulniekos un Pelēčos.

Šajā projektā līdz 2026. gada 31. jūlijam pavisam atjaunos 11 pašvaldības dzīvokļus, un būvdarbu kopējās izmaksas ir 472 167 eiro, tai skaitā 363 388 eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsts. Projekta mērķis ir par 20% samazināt rindu pašvaldības dzīvojamās platības reģistrā.

Dome lēmusi ierobežot spēļu zāļu darbību Daugavpilī

31. oktobrī Daugavpils valstspilsētas dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka vietas un teritorijas, kur pilsētā nebūs atļauts organizēt azartspēles.

Noteikumi paredz, ka azartspēļu zāles nevar atrasties tuvāk par 150 metriem no ēkām, kurās atrodas pašvaldības, izglītības iestādes, baznīcas, kredītiestādes, pasta nodaļas, sociālo pakalpojumu centri, dienesta viesnīcas, sporta izglītības iestādes, un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Pilsētas mērs Andrejs Elksniņš skaidro, ka šie noteikumi nozīmē visu deviņu pašreizējo spēļu zāļu slēgšanu, jo tās atrodas netālu no šīm ierobežotajām teritorijām. Slēgšana notiks nākamo piecu gadu laikā, kas saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu dod uzņēmējiem laiku, lai pielāgotos un rastu citus biznesa risinājumus.

Nākotnē azartspēles Daugavpilī būs atļautas tikai trīs, četru vai piec­zvaigžņu viesnīcās vai atsevišķās sabiedriskajās ēkās, kuru platība ir vismaz 1000 kvadrātmetru un pilnībā paredzēta spēļu zāles funkcijām. Obligāta būs sabiedriskā apspriešana, un, ja iedzīvotāji iebildīs pret azartspēļu organizēšanu, uzņēmējiem nāksies meklēt citas telpas.

Šo noteikumu pieņemšanu atbalstīja daudzi vietējie iedzīvotāji un organizācijas, norādot uz sabiedriskā miera traucējumiem pie spēļu zālēm. Pret noteikumiem iestājās dažas azartspēļu organizācijas, Latvijas Spēļu biznesa asociācija, kā arī daži iedzīvotāji un azartspēļu zāļu darbinieki, kuri uzsvēra, ka vēlas saglabāt drošas un kvalitatīvas izklaides vietas pilsētā.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks informējis ziņu aģentūru LETA, ka Daugavpils azartspēļu uzņēmēji plāno pārsūdzēt domes lēmumu par deviņu spēļu zāļu slēgšanu administratīvajā tiesā. Pārsūdzība tiks iesniegta, kad dome pieņems oficiālus lēmumus par izsniegto azartspēļu atļauju atcelšanu un kad Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija lems par attiecīgo vietu licenču anulēšanu.

A. Vērzemnieks norādīja, ka Satversmes tiesa var lemt par Daugavpils domes saistošo noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem un azartspēļu uzņēmēji apsver iespēju iesniegt pieteikumus šajā instancē.

A. Vērzemnieks arī uzsvēra, ka šī lēmuma rezultātā varētu tikt zaudētas gandrīz 100 darbvietas, kā arī samazināsies pašvaldības nodokļu ieņēmumi par aptuveni 285 054 eiro gadā. Tāpat lēmums radītu ievērojamu ietekmi uz valsts budžetu, kopējiem zaudējumiem pēc deviņu spēļu zāļu slēgšanas Daugavpilī sasniedzot ap 4,13 miljoniem eiro gadā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.

Notiesā bijušo Līgatnes novada domes priekšsēdētāju

Stājies spēkā notiesājošs spriedums bijušajam Līgatnes novada domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Augstākā tiesa (AT) atstāja negrozītu Vidzemes apgabaltiesas notiesājošo spriedumu. Iepazinusies ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību, AT atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Apsūdzētais sodīts ar 180 sabiedriskā darba stundām. Viņam atņemtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz vienu gadu. Par to iesniedza kasācijas sūdzību apsūdzētā aizstāvis.

Saskaņā ar apsūdzību A. Šteins 2016.–2021. gadā, būdams Līgatnes novada domes priekšsēdētājs un 2021.–2022. gadā, kad bija Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks, tīši un prettiesiski savām personīgajām vajadzībām pastāvīgi izmantoja Līgatnes novada domes īpašumā esošo kvadriciklu, kas iegādāts kādā projektā. Tādējādi viņš, būdams valsts amatpersona, izšķērdēja Līgatnes novada domes un Cēsu novada pašvaldības finanšu līdzekļus un izmantoja pašvaldības mantu. Pašvaldības mantas samazinājumu radījis kvadricikla nolietojums, servisa pakalpojumu, tehniskās apkopes un degvielas izmaksas.

Līvānu uzņēmuma ražotnes interjeram piešķirta prestiža balva

Līvānu uzņēmuma SIA “Light Guide Optics International” medicīnisko izstrādājumu ražošanas telpu dizains novērtēts ar “Red Dot Design Award 2024” balvu.

Balvu pasniegšanas ceremonija notika 1. novembrī Berlīnes koncertzālē Vācijā, un šo balvu saņēma uzņēmuma vadītājs Daumants Pfafrods, dizaina autori Latvijas dizaina biroja “H2E” pārstāvji Ingūna Elere un Mārtiņš Vītols un arhitektu biroja “Mindaro Arch” pārstāve Antra Saknīte.

Latvijas dizaina biroja “H2E” pārstāve Veronika Viļuma informēja presi, ka Līvānu uzņēmuma interjera dizaina koncepcijas pamatā ir funkcijas, krāsas un gaismas mijiedarbība. Gaisma simbolizē dzīvību un cerību, ko veselības aprūpē sniedz ražotnes darba rezultāts. Krāsa iezīmē telpu funkcijas un palīdz tajās orientēties, ienes uzmundrinājumu, vitalitāti un enerģiju ikdienas darbā, kas no komandas prasa izcilas fokusēšanās spējas. Ražošanas procesiem jārit maksimāli tīrā, ārējās vides, putekļu, mikrobu, temperatūras un mitruma svārstību neietekmētā telpā jeb tīrtelpā. Tāpēc ir ievērots “baltais standarts” – baltas telpas ar gludām, viegli tīrāmām virsmām. Uzņēmuma telpas izceļas ar, dizaineru vārdiem, telpu “vitaminizēšanu” jeb efektīgu ģeometriju un košām krāsām.

Pirms tam oktobrī Līvānu uzņēmuma “Light Guide Optics International” un minēto sadarbības partneru dizains saņēma arī prestižā konkursa “Architecture MasterPrize” atzinību interjera dizaina kategorijā.

Atjaunos skatu torni pie Dienvidu mola

Ventspils dome pieņēmusi lēmumu atbalstīt projektu “Skatu torņa atjaunošana pie Dienvidu mola stāvlaukuma Ventspilī”, atjaunojot 2003. gadā uzbūvēto skatu torni, informēja pašvaldībā.

No metāla konstrukcijas veidotā skatu torņa augstums ir 12,50 metru, un tā augšējā stāvā atrodas skatu platforma.

Lai īstenotu minēto ieceri, plānots piesaistīt Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 120 692 eiro.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.