REĢIONU ZIŅAS: Rundāles pils 288. gadadienu atzīmēs ar grāmatas atvēršanu

Atzīmējot 288. gadadienu kopš Rundāles pils pamatakmens ielikšanas, 24. maijā tiks atvērts zinātnisks izdevums “Gaismas ķērājas”, kas vēsta par Rundāles pils muzeja kolekcijā esošajām vēsturiskajām stikla lustrām, informē Ilze Kusiņa, Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste.

Lustras, īpaši vēsturiskās stikla lustras, ir specifiska un maz izzināta tēma, kurai kaut nedaudz pievērsušies vien daži mākslas vēsturnieki ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Salīdzinoši skopo informāciju par vēsturiskajām stikla lustrām nu papildinās Kristīnes Budžes sarakstītā un Rundāles pils muzeja izdotā grāmata.

• RUNDĀLES PILS apbūves ansamblis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
  FOTO: RUNDALE.NET

Muzeja stikla zaru lustru kolekcija veidojās no pētniecisko ekspedīciju laikā Latvijas baznīcu bēniņos uzietiem lustru fragmentiem. Visbiežāk izdevās atrast zaru vai piekaru fragmentus, atsevišķas balsta un zaru pamatņu detaļas. Pateicoties restauratores vecmeistares Maijas Banķieres vairāku gadu desmitu ilgajam darbam, kā arī iesaistot citus muzeja kolēģus – restauratorus, krājuma speciālistus, pētniekus –, lustru fragmenti atkal pārtapa par baroka un klasicisma gaismekļiem.

“Maijas darbs pie lustru restaurācijas aizsākās tālajā 1973. gadā un ilga līdz pat 2018. gadam, kad muzeja telpās tika piekārta pēdējā atjaunotā lustra. Restauratore vecmeistare Maija Banķiere bija iecerējusi uzrakstīt grāmatu par šo tēmu, taču plāns neīstenojās. Neilgi pirms Maijas došanās pensijā Rundāles pils muzeja stikla lustru pētniecību un grāmatas rakstīšanu pārņēma bijusī muzeja kolēģe Kristīne Budže, kuras pētījumos iegūto informāciju nu varēsim iepazīt zinātniskā izdevumā,” pastāsta I. Kusiņa.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Zemas cenas īres nama nebūs

Uzņēmums “Drunka” no Aizkraukles novada Skrīveriem informējis, ka nerealizēs projektus par zemas cenas īres dzīvokļus celtniecību. Projekts, ko pagājušajā gadā apstiprināja arī Aizkraukles novada domē, bija pirmais šāda veida projekts Aizkraukles novadā.

Uzņēmējs Uldis Dronka teic – tapa zināms, ka valsts no savas puses neatmaksās PVN. Tas savukārt nozīmē, ka projekts, kurš tobrīd tika lēsts ap pusotru miljonu eiro, sadārdzinās par 20% jeb 300 tūkstošiem eiro. Līdz ar to ne tik labvēlīgi bija aizdevuma procenti. U. Dronka norāda, ka, projektu uzsākot, šīs izmaksas nebija izceltas, par tām uzzinājis krietni vēlāk.

Dzīvokļu trūkums reģionos ir viena no problēmām, kādēļ nav iespējams piesaistīt speciālistus, piemēram, ģimenes ārstus. Lai to risinātu, Pašvaldību likumā iekļauts punkts par dzīvojamā fonda veicināšanu. Jau 2022. gadā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par dzīvojamo īres māju būvniecību. Tie paredz arī atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kuriem pašvaldība uzticēs sniegt šo pakalpojumu, – īres dzīvokļu būvniecību un tālāku nodošanu to īrniekiem.

— Laikraksts “Staburags”

Pansionātos nonāk arvien jaunāki cilvēki ar smagām veselības problēmām

Pēdējā laikā vērojama tendence, ka sociālās aprūpes centrā nonāk gados arvien jaunāki iemītnieki un ar sarežģītāku veselības stāvokli.

Piemēram, sociālās aprūpes centrā “Jaungulbenes Alejas” pašlaik ir 95 cilvēki. Lielākā daļa ir ar funkcionāliem traucējumiem, veselības ziņā ir arvien smagāki iemītnieki, un jaunākajai klientei ir 51 gads. Sociālās aprūpes centra “Siltais” un tā struktūrvienības “Dzērves” vadītāja Inese Lesiņa stāsta, ka aprūpes centros ir daudz iemītnieku, kuriem noteikts trešais un ceturtais aprūpes līmenis.

“Veselības stāvoklis šiem cilvēkiem ir smags. Kādreiz aprūpes centros nonāca cilvēki, kuriem bija kaut kādas problēmas ar mājokli vai nevarēja vieni dzīvot, tagad tādas tendences nav. Šobrīd sociālās aprūpes centros ir tiešām klienti ar trešo un ceturto aprūpes līmeni, un tie ir cilvēki ar veselības problēmām, garīgās veselības problēmām. Mums gandrīz katrs iemītnieks ir aprūpējams. Visā centrā varbūt ir divi cilvēki, kuri var tikt galā ar sevi. Aprūpes centri ir pilni. Pa kādai brīvai vietai ir, bet, lai ilgstoši būtu brīvas vietas, tā nav. Uz kādu mazu brītiņu ir, bet tā tiek ātri aizpildīta,” saka I. Lesiņa.

Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs stāsta, ka pieprasījums pēc vietas sociālās aprūpes centros ir ļoti liels. “Cilvēki tur nokļūst ar dažādām saslimstības pakāpēm, ir dažādas dzīves situācijas, kad vajadzīga aprūpe. Ne tikai mūsu sociālās aprūpes centri, bet arī visi, kas ir apkārt mūsu novadam, ir pārpildīti. Mums ir rinda, lai tiktu sociālās aprūpes centrā, tāpēc nākas nedaudz pagaidīt,” stāsta J. Antaņevičs.

— Laikraksts “Dzirkstele”

Vasarā skolēniem Jelgavas novadā nodrošinās 190 darba vietas

Jelgavas novada pašvaldība tāpat kā citus gadus sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru jauniešiem sniedz iespēju vasaras brīvlaikā gūt savu pirmo darba pieredzi un nopelnīt. Skolēnu nodarbinātībā iesaistījušās vairākas Jelgavas novada pašvaldības iestādes, kopumā nodrošinot darba vietas 190 jauniešiem.

Šovasar novada skolēni gūs amata prasmes dažādās pašvaldības iestādēs: izglītības iestādēs nodrošinātas 108 darba vietas, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centros un aktivitāšu centros – 25, bibliotēkās, kultūras un tautas namos – 16, pašvaldības Centrālās administrācijas kancelejā, Informācijas tehnoloģiju nodaļā, Tūrisma un uzņēmējdarbības nodaļā un pagastu pārvaldēs – 41 darba vieta.

Skolēnu nodarbinātībā iesaistījušās ne vien pašvaldības iestādes, bet arī novada uzņēmumi.

Skolēni vasarā strādās no 1. jūnija līdz 31. augustam, un vasaras darbos var piedalīties jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

“Šāds pasākums palīdz jauniešiem būt atbildīgākiem, iegūt tik vērtīgo darba pieredzi un zināšanas par konkrētām profesijām, kas ļaus pieņemt atbildīgākus lēmumus nākotnē,” pauž Jelgavas novada pašvaldības Projektu nodaļas projektu vadītāja Inese Skromane.

Vakanto darba vietu saraksts skolēnu vasaras darbam ir pieejams Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē.

Kopējās 2024. gadā plānotās nodarbinātības pasākuma izmaksas ir 196 000 eiro, tai skaitā Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums ir 82 000 eiro un Jelgavas novada pašvaldības finansējums – 114 000 eiro.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Mazpulki kopā ar ukraiņu ģimenēm sēs un stādīs

• BRĪVPRĀTĪGAIS Pāvels Čornijs projektam atvedis īpašas puķu sēklas – saulespuķes no Ukrainas. Par puķu un dārzeņu sēklām priecājas arī jaunie mazpulcēni Viktorija un Romāns Gončarovi, mazpulku vadītāja Sandra Buliņa un ukrainiete Anna Donec.
  FOTO: DIĀNA LOZKO

Alūksnes novada mazpulki ar novadā patvērumu radušām ukraiņu ģimenēm šogad iesaistīsies kopīgā augļu un dārzeņu audzēšanā un konservēšanā, kas būs laba pieredze un ievērojams atbalsts saimes galdam visiem projektā iesaistītajiem.

Tas būs iespējams, jo atbalstīts nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” projekts “Augļu un dārzeņu audzēšana, konservēšana Alūksnes novada mazpulcēnu un ukraiņu ģimenēs” Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā “Pats savam saimes galdam”. Nodibinājuma vadītāja Dzintra Zvejniece stāsta, ka programmas mērķis ir dot iespēju grūtībās nonākušiem cilvēkiem pašu rokām veikt dārzkopības darbus pārtikas sagādāšanai savas saimes galdam.

Maijā projekts jau rit pilnā sparā, veikti pirmie pirkumi – sēklas, stādi, dārza inventārs. “Iegādājāmies dažādas dārzeņu sēklas, sīksīpoliņus, kūdru, plēves siltumnīcas, dārza ķerras, lāpstas, kapļus. Šomēnes papildināsim ģimenes dārzu stādījumus ar ābelītēm, plūmēm, bumbierēm, ķiršiem. Savukārt tomātu, paprikas un baklažānu stādiņi ceļos uz projektā iesaistīto ukraiņu ģimeņu siltumnīcām,” stāsta Alūksnes un Strautiņu mazpulku vadītāja Sandra Buliņa.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Darbu novērtē ar lielu stipendiju

Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties pedagoga profesiju, Latvijas zāļu ražotājs “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem pasniedz stipendijas. SIA “Centrālā laboratorija” stipendiju 3000 eiro apmērā saņēmusi arī Smiltenes vidusskolas bioloģijas skolotāja un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studente Tīna Deina Kukurīte.

“Pozitīvais aspekts ir gandarījums par to, ka skolotājs var kaut ko panākt, sevišķi, ja skolēniem ir tāds – “ā, es beidzot sapratu!”. Negatīvais aspekts, un domāju, tam piekristu lielākā daļa skolotāju, ir nesakārtotā sistēma izglītībā, kad daudz kas ir atstāts uz skolotāja pleciem. Ir liela neziņa. Vispārīgās vadlīnijas vismaz bioloģijā ir, ko šajā mācību priekšmetā sniegt, bet daudzi valsts ieteiktie materiāli ir angliski. Skolā es nevaru pasniegt materiālus angļu valodā. Ņemot tos no “Skola 2030” dotajām vadlīnijām, tāpat skolotājam vajag pašam tos pielabot, pakomentēt vai pat pilnīgi no jauna veidot. Lielākoties viss, ko dodu skolēniem, ir manis pašas izstrādātie materiāli,” stāsta T. D. Kukurīte.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. #SIF_MAF2024