REĢIONU ZIŅAS: Sācies balsojums par Mēru dižozolu Eiropā

Par “Eiropas Gada koku Latvijā 2024” iedzīvotāju balsojumā tika atzīts Mēru dižozols Smiltenes novada Bilskas pagastā, un tas pārstāvēs Latviju konkursā “Eiropas Gada koks” visas Eiropas mērogā.

Balsojums konkursā “Eiropas Gada koks” ilgs līdz 24. februārim interneta vietnē www.treeoftheyear.org/vote.

Mēru dižozolu Latvijas konkursam “Eiropas Gada koks” pieteica Smiltenes Novadpētniecības muzejs, kas atrodas Mēru muižā. Varenais koks aug netālu no šīs muižas ēkas.

Tagad muzejs aicina ikvienu izmantot iespēju un nobalsot par Mēru dižozolu kā par visas Eiropas gada koku. “Ar Mēru dižozola palīdzību varam ne tikai popularizēt Eiropā Latvijas skaisto dabu un stipros kokus, bet arī vairot zināšanas par Smiltenes pilsētu un novada bagātībām arī ārpus Latvijas,” uzsver Vita Blate, muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Pēc līdzšinējiem datiem, Mēru dižozols tiek uzskatīts par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš savā grāmatā “Koki mājas nepamet” tam veltījis atsevišķu stāstu ar nosaukumu “Viskuplākais”.

Pēc publiski pieejamās informācijas, 2024. gada pavasarī konkursā “Eiropas Gada koks” balsojumā uzvarējis dižskābardis, kas aug Polijas pilsētā Ņemčā un izceļas ar biezu neierastas formas stumbru, izretinātiem zariem un violetām lapām. 2. vietu ieguva dižskābardis no Francijas pilsētas Normandijas, 3. vietu – olīvkoks no Sardīnijas Itālijā. Latvijas pārstāvis – Kaņepju dižozols, kas aug Jērcēnu pagastā, – ierindojās 9. vietā.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Svinīgā pasākumā atklāj telpas

Vairāk nekā gadu pēc nama nodošanas ekspluatācijā tika vērtas tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta vietas “Rundāles avoti” durvis.

Vēl pirms 35 gadiem tur bijusi pienotava, kur tā laika mazie uzņēmēji – piensaimnieki – realizēja savu produkciju, kura tālāk nonāca “Bauskas piena” kombinātā. Nomainoties politekonomiskajai situācijai, ēka vairs nevienam nebija vajadzīga un ilgi stāvēja neapsaimniekota. Rundāles pašvaldībai bija kauns par šādu nolaistu māju, kuru nākas redzēt tik daudziem Rundāles pili apmeklējošiem tūristiem. Tikai 2011. gadā, izmantojot pirmpirkuma tiesības, pienotava nonāca pašvaldības īpašumā. Tika meklētas iespējas, kā to tālāk izmantot. Galvenā doma tobrīd bijusi par to, lai ēku atjaunotu. Gadi gājuši, startēts dažādos projektos, un rezultātā notikusi atgriešanās pie uzņēmējdarbības, radot vietu, kur uzņēmēji varēs tikties un kur viņiem būs pieejami dažādi pakalpojumi. Arī divas blakusesošās ēkas esot izprojektētas uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanai – ēdināšanai, izmitināšanai.

Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Kristīne Dzidruma atzīmēja, ka jau pasākuma dienā ēkā pulcējušies vairāku jaunu biznesu pārstāvji, un pauda cerību, ka arī turpmāk šeit dzims uzņēmējdarbības idejas. Sarīkojumā tika sveikti 2024. gada pašvaldības konkursa “Īsteno savu ideju Bauskas novadā” līdzfinansējuma saņēmēji – astoņi ļoti atšķirīgu jomu uzņēmumi, kas pārstāv zobārstniecību, saldumu, sveču, bērnu rotaļlietu ražošanu.

“Rundāles avotu” interjers ir askētisks, izmantotas koka detaļas, krāsojums ieturēts gaišos toņos. Pirmajā stāvā pie ieejas pašlaik iekārtotas divas darba vietas Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centram. Centra darbinieki jau uzsākuši darbu šajā ēkā. Kad sāksies aktīvā tūrisma sezona, centra darba vietas plānots izvietot otrajā stāvā, pirmo atstājot TIC darbiniekiem. Pirmajā stāvā ierīkota arī neliela virtuves zona, kur var sagatavoties pasākumiem, degustācijām. Tur ir arī vēl viena neliela biroja telpa. Daļu pirmā stāva plānots atvēlēt mājražotāju un amatnieku zonai. Tai iegādāti bāra galdi, speciāli produktu izvietošanas stendi.

Savukārt otrajā stāvā ir atvērts plānojums – tur paredzēts organizēt dažādus pasākumus, tikšanās, apmācības. K. Dzidruma atklāj, ka jau plānotas pirmās kompetenču paaugstināšanas mācības darbam ar programmu “Canva”. Pašlaik vēl tiek izstrādāts cenrādis telpu iznomāšanai, tas būs zināms martā. Tad ikviens uzņēmums, kurš vēlēsies, varēs telpās rīkot savus pasākumus.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mākslas festivālam “Divi Jūliji” naudas nav

Starptautiskais mākslas festivāls un konference “Divi Jūliji” 2025. un 2026. gadā nenotiks – šādu paziņojumu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs 31. janvārī ievietojis savā profila vietnē “Facebook”.

Turpat arī publiskots pašvaldības izpilddirektores Antras Sprudzānes 2024. gada 4. jūnija rīkojums, kurā teikts, ka nebūs pašvaldības finansējuma starptautiskā mākslas festivāla “Divi Jūliji” rīkošanai 2025. un 2026. gadā. Tas – sakarā ar pašvaldības budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas nepieciešamību. Tas nav A. Sprudzānes vienpersonisks, bet gan pašvaldībā izveidotas darba grupas lēmums.

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika “Dzirkstelei” saka: “Pašvaldības finansējuma “Diviem Jūlijiem” nebūs, taču muzejs var mēģināt piesaistīt finansējumu pasākuma rīkošanai ar projektu palīdzību.”

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais “Dzirkstelei” teic, ka muzejs oficiālo informāciju sociālajos tīklos ir izplatījis tāpēc, ka jau saņem ieinteresēto cilvēku jautājumus par festivālu “Divi Jūliji”. Publicēta tāda informācija, kura nepieļauj faktu interpretāciju. V. Dārgais arī piebilst, ka muzejs festivāla rīkošanai vienmēr līdz šim ir piesaistījis finansējumu ar dažādu projektu palīdzību, taču ne visām pasākuma sadaļām esot iespējams šādā veidā saņemt finanšu atbalstu.

Starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji” Gulbenē sarīkots septiņas reizes: pirmoreiz 2018. gadā, bet pēdējo reizi – 2024. gadā. Festivāla laikā vienmēr notiek zinātniskā konference, izstādes, radošās darbnīcas, koncerti, mākslas un amatniecības tirgus. Festivāla dienās tiek apdzīvota Vecgulbenes muižas apbūves teritorija, kur ir arī muzeja mājvieta.

G. Švika laikrakstam skaidro, ka šogad novadā paredzēts uzsvaru likt uz tirzmalieša mākslinieka Ludolfa Liberta 130 gadu jubileju. Iecerēti pasākumi Tirzas pagastā un Gulbenes Mākslas skolā. L. Liberts bija scenogrāfs, gleznotājs un pedagogs. Viņa mūžs noslēdzies Ņujorkā ASV.
— Laikraksts “Dzirkstele”

Izveido jaunu kultūrvēstures maršrutu

Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība “Apvārsnis” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Sēlijas kultūras programmas atbalstu izveidojusi jaunu tūrisma maršrutu “No Neretas līdz Ērberģei – Leišmales ceļa stāsti”.

Maršruts izveidots, lai plašākā tūrisma apritē iekļautu līdz šim mazāk zināmas un retāk apmeklētas, bet kultūrvēsturiski vērtīgas un interesantas vietas un objektus, kas Aizkraukles novadā 35 kilometru garā posmā no Neretas līdz Ērberģei izvietojušies gar Latvijas un Lietuvas robežupēm Neretu un Mēmeli vedoša sena ceļa malās. Leišmales ceļš šķērso kādreizējās Neretas, Pilkalnes, Gricgales, Vecmēmeles, Lielmēmeles un Ērberģes muižu zemes, pie tā atrodas seno krogu vietas, dzirnavas, kādreizējās pagastmājas, šo pagastu skolas, lauku kapsētas, Pirmā pasaules kara šaursliežu dzelzceļa liecības, nostāstu vietas, pilskalns. Plašie un bagātīgi ilustrētie digitālā ceļveža vietu apraksti ļaus uzzināt, kas šeit senāk noticis, kā izskatījušās ēkas un ainava, kas šodien zudusi vai mainījusies, kā, gadsimtiem ejot, ritējusi Sēlijas leišmales ļaužu dzīve gan mierīgos, gan nemierīgos laikos. Apraksti un interaktīva maršruta karte publicēta Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvē un novadpētniecības platformā historia.lv.
— Laikraksts “Staburags”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.