zz.lv
Visu oktobri Pilsrundāles bibliotēkas izstādē “Skolotāji darina, krāj, veido…” aplūkojamas Pilsrundāles vidusskolas un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības pedagogu hobiju kolekcijas.
Vērienīgākā un arī svara ziņā smagākā kolekcija pieder krievu valodas skolotājai Dainai Bergmanei. Aizraušanās ar cementa trauku un dekoru darināšanu sākusies pavisam nejauši. D. Bergmane ieraudzījusi ideju internetā un, kā pati saka, tikai mazliet pamēģinājusi. Nu jau kolekcijā ir dažnedažādas pašas darinātas interjera lietas – svečturi, šķīvji, vāzes, lampas u. c., bet Pilsrundāles vidusskolai uz jubileju izgatavoti arī āra dekori. Skolotājas darinājumi ir nedaudz robusti, ar metālisku spīdumu un izteiktu faktūru.
Kontrastējoši trausla un gaiša ir Pilsrundāles vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotājas Agritas Jeršovas eņģelīšu kolekcija. Apskatāma tikai neliela daļa no pedagoģes 200 spārnoto personāžu krājuma, kura veidošana aizsākās pavisam nejauši.
Dizaina un tehnoloģiju skolotāja Linda Stīrija bibliotēkas apmeklētājiem atklājusi savu aizraušanos ar gleznošanu. Reālistiskam ruda runča portretam un klusajai dabai ar ziediem līdzās ir arī mistisku feju un drakona tēli. Pēdējiem iedvesma smelta fantāziju literatūrā, kas skolotāju ļoti aizrauj. Linda jau vairākus gadus glezno Baltās mājas gleznošanas studijā Rundālē pie mākslinieces Lauras Matildes Ikertes.
Nejaušs bijis arī Pilsrundāles vidusskolas datorikas skolotājas un bibliotekāres Intas Počas uzpirksteņu kolekcijas sākums. Minhauzena muzejā ieraudzīts un iegādāts pirmais eksemplārs, jo ļoti iepatikās. Turpmāk uzpirksteņi atceļo gandrīz no katra tālāka brauciena, ja vien izdodas tos atrast, jo ne visur piedāvā šādus suvenīrus. Izstādē aplūkojams 31 uzpirkstenis.
Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane aicina arī citus abu skolu esošos un bijušos pedagogus padižoties ar saviem vaļaspriekiem un kolekcijām. Viņa atzīst, ka skolotājām rokdarbniecēm dažkārt īsti nav ko parādīt, jo viss saadītais, satamborētais vai safilcētais uzreiz nonāk pie jauniem saimniekiem. Bet ir arī skolotāji, kuriem noslodzes dēļ vienkārši neatliek laika vaļaspriekiem.
Šī ir 56. izstāde ciklā “Pa draugam”, un tā būs apskatāma visu oktobri.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Piedāvā apgūt profesiju
Attīstot reģionālo sadarbību un darba vidē balstītu studiju pieeju, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sarkanā Krusta medicīnas koledža jau otro gadu turpina sadarbību ar Bauskas slimnīcu, informē Lāsma Vindule, Bauskas slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Šajā programmā tiek piedāvāta iespēja pilna laika klātienes studijās apgūt ārsta palīga profesiju, kā arī iegūt māsas palīga kvalifikāciju ar iespēju programmu klīnisko praksi iziet uz vietas – Bauskas slimnīcā.
Šāds sadarbības modelis īpaši aktuāls ir tiem studētgribētājiem, kuri plāno strādāt vai jau strādā Bauskas slimnīcā, jo tas paredz iespēju elastīgāk apvienot darbu ar studijām un iziet praksi tuvāk dzīvesvietai, uzsver L. Vindule. Mācības tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.
Mācību ilgums īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Ārstniecība” ar iegūstamo kvalifikāciju “Ārsta palīgs” ir trīs gadi. Profesijas “Māsas palīgs” arodizglītības programma apgūstama viena mācību gada laikā.
Šoruden ārsta palīga profesiju Bauskas slimnīcas grupā uzsākuši apgūt 14 studenti, precizē L. Vindule. Viņa arī piemin, ka Bauskas slimnīcā pasniedzēja ir Terapijas, aprūpes nodaļas virsmāsa Iveta Kārkliņa.
“RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā jau 2. kursā (mācības uzsāka pērn) mācās 16 ārstu palīgi. Šogad koledžu beidza 16 māsu palīgi, no viņiem seši palika strādāt Bauskas slimnīcā. Prakses vietas mācību programmā nodrošina Bauskas slimnīca. Studenti Rīgā mācās divas trīs dienas nedēļā, kā arī attālināti,” informē I. Kārkliņa.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Sēlijas sudraba stāsti
Pagājušajā nedēļas nogalē Viesītē notika Sēlijas 11. kongress. Pasākuma izskaņā “Sēlijas sudraba” apbalvošanas ceremonijā tika sveikti šajā gadā Sēlijas vēsturiskajā novadā esošo sešu pašvaldību pārstāvji.
Balvu “Sēlijas sudrabs“ pasniedza jau trešo gadu. Pretendentus balvai varēja pieteikt jebkurš Sēlijas vēsturiskā novada iedzīvotājs, organizācija, iestāde vai uzņēmums. Par pieteikto kandidātu vajadzēja uzrakstīt literāru jaunrades darbu brīvā formā – eseju, stāstu, dzejoli vai pat lugu. Darbs vietējās kopienas un visas Sēlijas labā bija galvenais kritērijs. Trīs galvenās balvas – piespraudi ar vilka siluetu – saņēma trīs no pieteiktajiem cilvēkiem. Pārējiem balva ir vilka pēdas miniatūrs attēlojums sudrabā.
Pasākumu atklājot, konkursa patronese, “Sēlijas sudraba” etalons darbos, vārdos un pieredzē aknīstiete Skaidrīte Medvecka teica: “Šodien sveicam tos, kuri ar savu personību, skatījumu uz dzīvi, ir padarījuši krāšņāku, skaistāku un interesantāku to vietu, kopienu, kurā viņi dzīvo.”
2024. gada konkursa nominanti
■ Alberts Kreņevskis no Gārsenes. Pieteicēja Līga Jaujeniece.
■ Gunita Asme no Kaldabruņas. Pieteicēja Ingrīda Degtjarova.
■ Guna Gadišķe no Pilskalnes pie Neretas. Pieteicēja Lidija Ozoliņa.
■ Lisa Hazele Nilsena un Nils Bendiks Knudsens no Dānijas Ritei. Pieteicējas Annas Žindiga, Jolanta Albrehta un Lidija Ozoliņa.
■ Līga Lācīte no Leimaņu pagasta. Pieteicēja Ingrīda Puķīte.
■ Līvija Tamane no Ilūkstes. Pieteicējas Māra Multiņa, Sanda Paukšte un Baiba Paukšte.
■ Marta Vanaga no Bebrenes. Pieteicēja Līga Pauļuka.
■ Undīne Marija Voino no Salas. Pieteicēja Sarmīte Kokina.
■ Visvaldis Dzenuška no Asares pagasta. Pieteicēji Edīte Pulere un Valērijs Venediktovs.
■ Zeltīte Odiņa no Ērberģes. Pieteicēja Silvija Lisovska.
■ Andra Kantāne no Kaldabruņas. Pieteicēji Ilūkstes puses jaunieši.
■ Ilga un Miervaldis Brodovi no Eglaines. Pieteicējas Ineta Kaugija un Maija Žigajeva.
■ Konrādijs Degro no Neretas pagasta. Pieteicēja Monika Pavloviča.
■ Laima Jaškova no Sunākstes. Pieteicēja Iveta Hveckoviča.
■ Lūšu ģimene no Saukas. Pieteicēja Velta Lāce.
■ Ilga Cera no Zalves. Pieteicēja Ilma Svilāne.
■ Emma Malahovska no Bebrenes. Pieteicēja Benita Štrausa.
■ Raisa Vasiļjeva no Viesītes. Pieteicēja Aina Guoģe.
■ Vineta Lavrenoviča no Sunākstes. Pieteicējas Maruta Vaivode un Dina Aļeiņikova.
■ Inese Ziediņa no Prodes pagasta. Pieteicēji biedrība “Prodes mantinieki”.
■ Iveta Plone no Dvietes. Pieteicēji biedrība “Sēlijas laivas”.
■ Nauris Beļūns no Neretas. Pieteicēji Māris un Inita Trakini.
■ Aldis Rāva no Vecsēlpils. Pieteicēji Avotiņu ģimene.
■ Gunta Grauze no Neretas. Pieteicēja Lidija Ozoliņa.
— Laikraksts “Staburags”
Labiekārto “Zaļā dzelzceļa” taku
Turpinot attīstīt pārrobežu tūrisma produktu “Zaļais dzelzceļš”, vairākās pašvaldībās Latvijā un Igaunijā īsteno jaunu projektu – “Zaļais dzelzceļš II”. Paredzēts pilnveidot arī zaļā dzelzceļa posmu Apē līdz Igaunijas robežai.
Projektu vadītāja Daiga Bojāre stāsta, ka iepriekšējā projektā paveikts vērtīgs darbs – izveidoti pastaigu un velomaršruti un rekonstruēts vēsturiskais dzelzceļa tiltiņš. Toreiz Apē izveidoja maršrutus divos virzienos – uz Valku/Valgu pa bijušo dzelzceļa līniju un uz Alūksnes pusi pa apkārtceļu. Jaunajā projektā darbs notiek tikai vienā no tiem – uz Igaunijas pusi. Tas saistīts ar grūtībām iepriekšējā projektā, jo Alūksnes novadā zemes, kur kādreiz bija dzelzceļš, pieder privātpersonām. “Jaunajā projektā domājam par to, lai maršruts uz Valku un Valgu būtu pieejams ikvienam. Vienu darbu jau esam veikuši – uzklāts jauns segums celiņam līdz vēsturiskajam tiltiņam, un jau šobrīd novērojam, ka palielinājusies interese par tiltiņu un arī pastaigu taku izmanto vairāk,” stāsta D. Bojāre.
“Segumu pašā takā nav plānots mainīt, tas paliks dabīgs, kāds ir. Vien iespēju robežās kādās vietās segumu uzlabosim. Tas gan šobrīd ir procesā, un konkrēti veicamie darbi vēl tiek precizēti,” stāsta D. Bojāre un atklāj, ka projektā plānots izveidot interaktīvu pieturvietu jeb vizuālu instalāciju – vilciena siluetu. “Vilciens kādreiz ir braucis caur Api, tomēr ne visi cilvēki to zina. Kad stāstu, kur bija sliedes un brauca bānītis, brīnās, jo dzelzceļš nav saglabājies. Saglabājusies ir vien stacijas ēka, kas nav centrā,” stāsta D. Bojāre. Lai būtu ērtāk un saprotamāk doties pastaigu un velotakā, tās sākumā tiks pilnveidots apgaismojums un piedāvāts audiogids, kur noklausīties informāciju par zaļajiem dzelzceļiem un Apes posmu, izvietos jaunas norādes, brīdinājuma zīmes, norobežojumus, kas norādīs pareizo virzienu. Sadarbībā ar partneriem plānots izgatavot jaunas kartes, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju, iespējams, piemēram, noskenējot QR kodu.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”
Reklāma