zz.lv
Foto: Sandra Pētersone
Vēsturē aizgājusi kāda vairākām smilteniešu paaudzēm nozīmīga ēra – vairāk nekā 100 gados skaitāms laiks, kad Smiltenes centrā varēja ieiet veikalā un nopirkt grāmatas. No 29. oktobra Smiltenē ir slēgts pilsētā vienīgais grāmatu veikals, kurā tirgoja arī kancelejas preces un rotaļlietas.
Pirmskara Latvijā trīs, tagad – neviens
Kā lasāms Jura Zušmaņa grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi”, grāmatnīca šajā ēkā Baznīcas laukuma un Dārza ielas krustojumā atradās no 1945. gada, bet vēl senāk, piemēram, 1912. gadā, Smiltenē bija pat trīs grāmatu veikali.
“Bēdīgas sajūtas. Man ir arī žēl, ka vairs nevaru piepildīt to, ko biju apsolījusi cilvēkiem. Bija pasūtījumi pēc konkrētām grāmatām,” stāsta vēl veikalā satiktā pārdevēja Velga Biseniece, “liekam preces kastēs atpakaļ atgriešanai.”
Viņa šajā veikalā nostrādāja četrus gadus, darbā Velgu pieņēma SIA “Smiltenes grāmata”, kas, pēc “Lursoft” pieejamās informācijas, ir Rīgā reģistrēts uzņēmums. Sazinoties “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka veikals ir slēgts pavisam, iemesls – izdevumi pārsniedz ieņēmumus.
Tas, ka grāmatas ir dārgas un cilvēki lasa arvien mazāk, ir vispārzināms fakts, līdz ar to bizness grāmatu tirdzniecībā ir riskants. Arī šajā gadījumā privātuzņēmējam no veikala apgrozījuma bija jāspēj segt maksa par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem, jāmaksā alga pārdevējai.
Ziedu laiki Smiltenes grāmatu veikalam bija padomju gados, kad pēc jaunākajiem izdevumiem cilvēki garā rindā iestājās agri no rīta. Vēl 80. gadu otrajā pusē, ejot uz agro Rīgas autobusu, kas no Smiltenes izbrauc īsi pirms pulksten 5, varēja novērot – pie grāmatu veikala tumsā jau dežurēja bariņš grāmatmīļu.
Smiltenes grāmatu veikals smilteniešiem saistījās arī ar ilggadējo tā vadītāju Aiju Reņģi. Kā vēsta grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi” pieejamā informācija, viņa par grāmatnīcas vadītāju sāka strādāt 1957. gadā.
A. Reņģe arī noturēja Smiltenei grāmatu veikalu, kad 90. gados sākās privatizācijas vilnis, veikalā grāmatu tirdzniecībai pat tika atvēlēti divi stāvi.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotajā grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2019” Smiltenes grāmatnīcas darbiniece un vadītāja A. Reņģe saņēma balvu par mūža ieguldījumu, grāmatu veikalam atdodot 62 sava mūža gadus. Pēc viņas aiziešanas pensijā grāmatu tirdzniecību Smiltenē pārņēma cits privātuzņēmējs.
Uz kurieni ejam?
Smiltenes grāmatu veikala pārdevēja V. Biseniece sarunā ar “Ziemeļlatviju” stāsta, ka pavisam bez pircējiem veikals nav bijis, – jā, kancelejas preces cilvēki pirkuši citās tirgotavās, kur tās maksājušas lētāk, bet arī grāmatām, it īpaši bērniem paredzētajām, zināms noiets bija, neraugoties uz cenu.
“Pirka cilvēki, kuri izlasījuši konkrētu grāmatu bibliotēkā un grib tādu arī mājās. Bērnu grāmatas gāja visu laiku. Pirka arī izdevumus par psiholoģiju un ezoteriku, ārstniecības augiem, ceļojumiem, vēsturi, biogrāfijas,” teic V. Biseniece.
Tagad viņai, lai nekļūtu par bezdarbnieci, pirmspensijas vecumā jāmeklē jauns darbs.
Tie smiltenieši, kuri no “Ziemeļlatvijas” uzzināja par grāmatu veikala slēgšanu, zināmā mērā pirmajā brīdī bija pat šokēti, – tik ļoti Smiltenē ir pierasts pie šī veikala. Netālu no veikala satiktā un uzrunātā smilteniete dzejniece Elīna Kubuliņa-Vilne tā arī atzina – “esmu šokā”.
“Man ziņa par slēgšanu ir liels pārsteigums, jo grāmatu veikals ir ar vēsturi, viens no Smiltenes simboliem, daudz vecāks par tagadējo Smiltenes jauno paaudzi. Tā bija mūsu “odziņa”, kas, domāju, mums Smiltenē pietrūks. Man noteikti, jo es šajā veikalā varēju atrast un pirku jaunākās grāmatas, kaut tas ir dārgs prieks. Tagad pēc jaunajām grāmatām būs jābrauc uz tuvākajām pilsētām. Tā kā rakstu dzeju, man bija ļoti laba sadarbība ar veikalu par manu grāmatu tirdzniecību. Ieteicu to dažām draudzenēm, kuras arī raksta, un varējām caur Smiltenes grāmatu veikalu popularizēt mūsu vietējos dzejniekus. Tagad tādas iespējas vairs nebūs. Tāpat veikalā bija dažādas jaukas lietiņas, ko pirku dāvanām. Skumji, ka Smiltenē kārtējo reizi kaut ko likvidē. Mums vairs nav bankas, nav slimnīcas, tagad – arī grāmatu veikala. Ko likvidēs nākamo? Uz kurieni mēs ejam?” retoriski vaicā E. Kubuliņa-Vilne.
Namā, kur atrodas nu slēgtais grāmatu veikals, ir vēl citas tirgotavas, arī rūpniecības preču veikals “Dzirnas”. Arī tā vadītājai Ingūnai Samučonokai grāmatnīcas slēgšana bija nepatīkams pārsteigums, jo tas ir veikals ar vēsturi.
“Grāmatu lasīšana ir veids, kā sevi izglītot. Jau tā mūsdienās cilvēki grāmatas nelasa, un, ja tagad būs pēc tām jābrauc citur, tad, manuprāt, jaunatne vispār nelasīs. Domāju, ka Smiltenē vajag grāmatu veikalu. Jebkuram smiltenietim ir pierasts, ka tāds bija. Tur varēja nopirkt grāmatas, ko uzdāvināt jubilejā gan jauniešiem, gan bērniem,” teic I. Samučonoka.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Aizkraukles novada jaunieši saņem stipendijas
Jau 22 gadus Vītolu fonds ir bijis svarīgs atbalsts daudzu Latvijas jauniešu izglītības sekmēšanā. Pateicoties vairāk nekā 372 ziedotājiem no Latvijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrālijas, Kanādas, Lielbritānijas, Venecuēlas, Horvātijas un Zviedrijas, jauno mācību gadu Latvijas augstskolās uzsāka 840 studentu.
Gada laikā stipendijās plānots izmaksāt divus miljonus eiro. Aiz katra ziedotāja dibinātās stipendijas ir dzīvesstāsts, kas kalpo par pamudinājumu jauniešiem tiekties uz panākumiem, nākotnē veicinot mūsu valsts izaugsmi.
Kopš fonda dibināšanas ir izveidota cieša sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), RTU Liepāja, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Rīgas Ekonomikas augstskolu, Ventspils Augstskolu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Daugavpils Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Biznesa skolu, Banku Augstskolu u. c. Vītolu fonda darbības laikā izskoloti vairāk nekā 5000 studentu.
Katru gadu stipendiātu pulkā ir arī jaunieši no Aizkraukles novada.
Vītolu fondā ir dibinātas īpašas stipendijas, kas ir atbalsts studentiem no Aizkraukles novada.
2011. gadā Plūmju ģimene – Sarmīte Plūme kopā ar bērniem Māri, Artūru un Baibu – dibināja stipendiju ilggadējā Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja Viļņa Plūmes (1944–2010) piemiņai. Ik gadu ziedotāja S. Plūme stipendijas sertifikātus topošajiem stipendiātiem pasniedz vidusskolas izlaidumā. Šogad Vecbebros Plūmju ģimene rīkoja salidojumu, kurā piedalījās visi izskolotie un sveiktas jaunās stipendiātes Vendija Kokare un Madlēna Keiša.
Biruta Heistere ir bijusi ilggadēja Vītolu fonda atbalstītāja, kura stipendiātiem sniegusi ne tikai materiālu atbalstu, bet arī bezgala daudz sirsnības un mīlestības. Viņas draudzība ar fondu aizsākās 2005. gadā dziļu sāpju brīdī, kad mūžībā devās viņas dzīvesbiedrs Daumants Heisters. Spēja dāvāt kaut ko citiem, kad pašai ir visgrūtāk, jau tobrīd liecināja par prasmi uz pasauli raudzīties citādāk nekā pārējiem – gaišāk un cilvēkus mīlošāk. 2018. gadā B. Heistere devās mūžībā, atstājot testamentāro novēlējumu, kas turpinās Daumanta un Birutas Heisteru piemiņas stipendiju un būs atbalsts Birutas dzimtās puses Pļaviņu jauniešiem.
Godinot savus tuvos, stipendiju Neretas jauniešiem dibinājusi Beņķu ģimene. Juris un Selga Beņķi ir īsteni Latvijas patrioti, kas mīlestībā pret Jura mammu Irmu Beņķi un viņas māsu Laimu Lindiņu, nolēma dibināt piemiņas stipendiju un dot cerību jauniem un apņēmīgiem studentiem. Lai arī Irmai un Laimai trimdas gadi aizvadīti Lielbritānijā un vēlāk Austrālijā, abām māsām ar Neretas pusi saistījās visskaistākās bērnības atmiņas, kad pie Susējas upes tika pavadītas jaunības vasaras.
Pateicoties ziedotājiem Kasparam Baltacim un Kasparam Ādamam, Vītolu fondā dibinātas stipendijas arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas audzēkņiem. Ik semestri svinīgā sarīkojumā ziedotāji piešķir Neretas novada uzņēmēju stipendijas sertifikātus un sveic savus stipendiātus.
Savukārt Māra Siliņa piemiņas stipendija izveidota kā pateicība ilggadējam Pļaviņu vidusskolas ķīmijas skolotājam, kura prasmes, cilvēcība un mīlestība pret savu darbu palīdzējusi daudziem jo daudziem topošajiem absolventiem izvēlēties dzīves ceļu, kas tieši vai netieši saistīts ar ķīmijas zināšanām. Ziedotājs lēmis, ka stipendija tiks izmaksāta turpmākos 12 gadus vienam labākajam Pļaviņu vidusskolas audzēknim, īpaši uzsverot sasniegumus ķīmijā. Labvēlis vēlējies palikt anonīms.
“Nav svarīgi, cik daudz reižu notikums atkārtosies, mēs visu mērogosim pret to pirmo reizi, – uzvaras, vilšanās, priekus, sāpes, mīlestības un piedošanu. Skola ir kā sporta treniņš, kā straumēšanas vietnes pirmā mēneša izmēģinājums, kā melnraksta papīrs – pamats, ko nekad vairs neatkārtosi, bet kurš būtu noderīgs ikreiz, kad vajadzēs mēģināt no jauna,” savās pārdomās dalījies bijušais stipendiāts Dāvids Rubens.
UZZIŅA
Nākamā pieteikšanās Vītolu fonda administrētajām stipendijām sāksies 2025. gada martam. Plašāka informācija www.vitolufonds.lv.
— Laikraksts “Staburags”
februārī un ilgs līdz
Reklāma