REĢIONU ZIŅAS: Talsos uzņem kinofilmu “Kalendārs mani sauc”

Šovasar Talsos rosās kinostudijas “Fa Filma” uzņemšanas grupa, jo te top režisora Jura Poškus spēlfilma pēc talsenieka Andra Kalnozola grāmatas “Kalendārs mani sauc” ar Ivaru Krastu galvenajā lomā.

Filma balstīta A. Kalnozola debijas romānā, kas jau izpelnījies lielu popularitāti un stāsta par Oskaru, kurš dzīvo kādā Latvijas mazpilsētā pie mammas, iemīlējies idealizētā sapņu meitenē un ir apveltīts ar fenomenālām spējām – izcilu atmiņu un iztēli. Ceļā uz patstāvību Oskaru pavada raiba kompānija un dažādi piedzīvojumi.

“Kalendārs mani sauc” jau tulkots vairākās valodās, pārtapis par izrādi Valmieras teātrī un nu beidzot sagaidījis arī pārvērtības kino valodā. Filmu finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs un Talsu novada pašvaldība.

Grāmatas fani labi zina, ka romāns “Kalendārs mani sauc” ir izdomājums, taču galvenā varoņa prototips dzīvo Talsos. Tāpēc pilsētnieki neslēpj, ka ar nepacietību gaida filmas iznākšanu uz ekrāniem, lai redzētu pazīstamas vietas un arī paši sevi. Jo Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes locekļi un citi masu skatu dalībnieki varēja izbaudīt garu un piepildītu filmēšanas dienu dievnamā un laukumā pie baznīcas. Daudzi atzina, kas šis bijis ļoti interesants piedzīvojums. Filmas producente Madara Melberga paslavējusi draudzes dziedājumu, kas bijis pārsteidzošs, un no malas licies, ka skan fonogramma, savā kontā sociālajos tīklos vēsta draudzes pārstāvji.

Filmēšana Talsos sākusies jau ziemā, tāpat atsevišķi skati uzņemti pavasarī, bet nu jūlijs un augusts ir intensīvākais darba cēliens, tāpat, reaģējot uz aktieru noslodzi, plānots, ka filmēšana ievilksies arī septembrī, jo kinodarbā iesaistīti arī lietuviešu kolēģi.

Noslēgusies žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Līdz 2024. gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras – patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu – izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023. gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām tas izbūvēts gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs tapis gandrīz 145 kilometru garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos – Daugavas posmā un ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.

Sauszemes posmos, kur jau pagājušā gadā izbūvēts žogs, šobrīd turpinās infrastruktūras izbūves darbi: izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 t) patruļtakas aptuveni 40 kilometru (no 119 km) un laipu patruļtakas ap 15 kilometru (no 28 km) garumā. Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru garumā.

Trešajā jeb Daugavas kārtā sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru tiek īstenota sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 kilometru garās patruļtakas izveide. Patlaban uzsākti būvdarbi piecu pievadceļu un sakaru torņu izbūvei, vienlaikus turpinās būvprojektu saskaņošana un sagatavošanas darbi, lai nodrošinātu atlikušā viena torņa un pievadceļa izbūvi. Torņi un pievadceļi nodrošinās robežas novērošanu Daugavas posmā.

Savukārt ceturtajā kārtā plānoti rokādes ceļi ap Riču ezeru, kas ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem. Posmus, kur nav robežas žoga – Daugavas posmu 16,7 kilometru garumā un rokādes ceļu –, kā arī infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru paredzēts pabeigt līdz 2025. gada vasarai.

2023. gadā ekspluatācijā tika nodots 30 metru garš tunelis, kas būtiski atvieglo valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija. 30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā.

Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga un infrastruktūras būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 125,35 miljoni eiro (tai skaitā 3,6 miljoni eiro ES fondu finansējums sakaru torņu un pievadceļu izbūvei).

Koka vairogi Muižupītē ļaus piekļūt jūrai

Ventspils novada pašvaldība apsekojusi Baltijas jūras piekrasti un secinājusi, ka nepieciešams uzlabot laivu pievešanas ceļus. Noskaidrots, kura būtu optimālākā piekļuves vieta jūrai, lai pilotprojekta veidā izvietotu tur koka vairogus, atvieglojot piekļuvi jūrai gan glābšanas dienestu transportlīdzekļiem, gan vietējiem zvejniekiem, gan atpūtniekiem.

Izbraukuma vietu apsekojumos tika izvērtētas piekļuves iespējas jūrai Tārgales (Lūžņa, Miķeļbāka, Ovīši, Jaunciems), Užavas (Sārnate, Užavas bāka) un Jūrkalnes pagastā (Muižupīte).

Ņemot vērā tuvo attālumu no stāvlaukuma līdz jūrai un uzklausot vietējos zvejniekus par objektīvi apgrūtinātiem transporta pārvietošanās apstākļiem brauktuves smiltīs, par optimālāko vietu koka vairogu izvietošanai tika izvēlēta Muižupīte Jūrkalnes pagastā.

Muižupītes pludmalē novietotie koka vairogi 85 metru garumā ir uzstādīti esošās brauktuves platumā un, ja nepieciešams, ir viegli demontējami.

Užavas un Jūrkalnes pagastu apvienības pārvaldes apkopotā informācija norāda – Muižupītes pludmale Jūrkalnes pagastā ir iecienīts galamērķis, jo šovasar tur jau pabijuši 7812 tūristi.

Piekrastes apsaimniekošanas praktiskais risinājums finansēts no Ventspils novada pašvaldības budžeta līdzekļiem 9518,77 eiro apmērā.

Daugavpilī tapis jauns daudzfunkcionāls sporta laukums

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība informē, ka 24. jūlijā pieņemts ekspluatācijā jaunizbūvēts objekts – daudzfunkcionālais sporta laukums pie J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas Marijas ielā 1C. Projekts īstenots sadarbībā ar Jana Olševska fondu “Palīdzība poļiem Austrumos”.

Laukums ir piemērots strītbolam, minifutbolam, florbolam, volejbolam, tajā ir arī skriešanas celiņi, vingrošanas laukums un kāpšanas siena. Tāpat teritorijā izbūvēta slēgta lapene, izremontēts esošais bunkurs, kas tiks izmantots kā noliktava. Bunkura virszemes daļa projekta gaitā pārbūvēta un turpmāk tiks izmantota kā tribīnes.

Lai nodrošinātu piekļūšanu teritorijā, ir izbūvētas kāpnes no sporta laukuma teritorijas līdz 18. novembra ielai. Gar laukumu izvietoti labiekārtojuma elementi – atpūtas soliņi, atkritumu urnas un velosipēdu statīvi. Teritorija apzaļumota, ierīkotas apgaismojuma un videonovērošanas sistēmas.

Būvdarbus veica SIA “Builder Industry”, būvuzraudzību nodrošināja SIA “Sistēmeksperts”, autoruzraudzību – SIA “BM-projekts”. Būvdarbi tika sākti 2023. gada augustā un pabeigti šī gada 13. jūnijā.

Projekta kopējas izmaksas – 513 138,67 eiro, no tiem 332 112,29 eiro ir Daugavpils valstspilsētas pašvaldības finansējums, 181 026,38 eiro – Jana Olševska fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” līdzfinansējums.

Zinātnieki zvejo dīķos

Pētnieki no SIA “Saldūdeņu risinājumi” veikuši zinātnisko zveju trīs Saldus novada ūdenskrātuvēs, lai noskaidrotu, kādas sugas zivis tajās mīt. Tāpat aizvadītās nedēļas nogalē saldenieki kopā ar viesiem varēja apmainīties viedokļiem publiskajā diskusijā Ezeres pamatskolas iekšpagalmā.

Zinātniskā zveja notikusi Zaņas dzirnavu dīķī, Ezeres dzirnavu dīķī un Sustes dīķī ar daudzacu žauntīkliem projektā “Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Saldus novada ūdenskrātuvēm, 2024”, piesaistot Zivju fonda finansējumu.

Ezeres dzirnavu dīķī pētniekiem izdevies nozvejot šādas zivju sugas: rauda, plaudis, plicis, asaris, zandarts, karūsa, sapals, karpa, grundulis. Bet Sustes dīķī nozvejots plaudis, asaris, rauda, zandarts, ausleja, karūsa, karpa.

Abas šīs ūdenstilpes apsaimnieko biedrība “Ezeres makšķernieku klubs”, un secināms, ka apsaimniekošanas modelis ir ļoti veiksmīgs, ko pierāda sākotnējie dati par nozvejotajām zivju sugām un to daudzumu dīķos.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība ““Auseklis”, “Vietējā” un “Radio SWH”.