REĢIONU ZIŅAS: Vārkavā iesvēta restaurēto Aizpūriešu krucifiksu

8. oktobrī Preiļu novada Vārkavas pagastā notika restaurētā Aizpūriešu krucifiksa iesvētīšanas svētki.

Vārkavas novada muzeja pārstāve Inga Krekele “Vietējai Latgales Avīzei” pastāstīja, ka Aizpūriešu krucifiksa iesvētīšanas pasākumu vadīja Vārkavas katoļu draudzes prāvests Fēlikss Šneveļs un Vārkavas novadpētniecības muzeja vadītāja Elvīra Āboliņa. Pēc tam notika svētku dievkalpojums sociālās aprūpes centrā “Vārkava”, ko kuplināja šī centra klienti un svētku dalībnieki. Par muzikālo noskaņu parūpējās dziesminiece un māksliniece Džeina Gavare.

Aizpūriešu krucifikss uzstādīts 1903. gadā pēc Nīdermuižas priestera Staņislava Milaseviča zīmētās skices. Jau 2006. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tas re­staurēts, taču 2022. gadā vētras laikā tika bojāts. Vārkavas novadpētniecības muzeja saime krucifiksa detaļas novietoja muzeja krājumos un sāka izpētes darbu. Vārkavieši sadarbībā ar koktēlnieku Antonu Rancānu noskaidroja, ka krucifiksam ir mākslinieciska vērtība. Tāpēc Vārkavas novadpētniecības muzeja komanda šogad uzrakstīja projektu “Aizpūriešu krucifiksa restaurācija”, bet Valsts kultūrkapitāla fonds to atbalstīja mērķpro­grammā “Kultūras mantojuma nozare” ar 2000 eiro.

Sadarbībā ar Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas izglītības programmas “Restaurācija” vadītāju Andri Anspoku ir restaurēti krucifiksa dekoratīvie elementi, māksliniece Dž. Gavare ir atjaunojusi krucifiksa iekšējā jumta gleznojumus, bet Vārkavas apkaimes uzņēmējs amatnieks Ainārs Gavars izgrieza jaunu ozolkoka krustu un savienoja krucifiksa elementus.

Ceļmalas krucifiksu uzstādīšana un uzturēšana ir sena Latgales tradīcija, tie ir ne tikai ainavas vizuālais elements, tiem ir arī būtiska loma tautas dzīvē, ticības stiprināšanā un maija dziedājumu, kas veltīti Dievmātes godam un ir iekļauti Latvijas kultūras kanonā, saglabāšanā.

Ludzas Novadpētniecības muzejam atsavinātas divas lielgabarīta skulptūras

Ludzas Novadpētniecības muzejam atsavinātas divas lielgabarīta skulptūras, informē muzeja direktore Milāna Bule.

Kā norādīja M. Bule, muzejam trūkst telpu lielgabarīta priekšmetu glabāšanai un saskaņā ar krājuma komplektēšanas politiku šie darbi neatbilst muzeja misijai.

Starp atsavinātajiem priekšmetiem ir Laimoņa Blumberga skulptūra “Lielajā Tēvijas karā”, kurā uz četrstūrainas pamatnes attēlots vīrietis karavīra formā. Skulptūra saņemta 1961. gada 22. aprīlī no Latviešu un krievu valsts mākslas muzeja, informē M. Bule.

Tāpat tiek atsavināta Irmgardes Lāčgalvas-Kaminskas skulptūra “Bagātīgā raža”, kurā attēlotas divas stāvošas sievietes, kuras lasa ābolus, skulptūras priekšplānā ir grozs ar āboliem un mazs bērns, kurš ēd ābolu. Bareljefs saņemts 1954. gada 14. augustā no Centrālā valsts mākslas muzeja.

Ludzas Novadpētniecības muzejs minētos priekšmetus eksponēt neplāno. Līdz ar to šiem priekšmetiem pieejamību sabiedrībai vislabāk nodrošinās atrašanās citu muzeju krājumā, norāda M. Bule.

Paziņojums par priekšmetu atvasināšanu pirmdien publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Uz atsavināmo priekšmetu pārņemšanu sava muzeja pamatkrājumā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas var pretendēt akreditētie muzeji. Pieteikumi iesniedzami Kultūras ministrijā.

Muzeju likums noteic, ka, atsavinot Nacionālajā muzeju krājumā iekļautos priekšmetus, tie vispirms ar Kultūras ministrijas starpniecību un tās atļauju jāpiedāvā citiem akreditētiem muzejiem.

Siguldas, Cēsu un Valmieras novadā skaidros GNP jauno normatīvo regulējumu

Lai nodrošinātu dabas, ainavisko, ģeoloģisko un citu vērtību aizsardzību, sagatavotas izmaiņas Gaujas Nacionālā parka (GNP) regulējošajos normatīvajos aktos. Lai par tām informētu iedzīvotājus un zemes īpašniekus un uzklausītu viņu ierosinājumus, Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju Siguldas, Cēsu un Valmieras novadā oktobra nogalē aicina uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm. Norises vietas un laiki skatāmi tīmekļvietnes www.daba.gov.lv sadaļā Publiski apspriežamie notikumi.

Noteikumu projekts un likumprojekts nosaka GNP individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, pārskatot funkcionālo zonējumu, paredzot dabas parka zonu un atvieglojot meža apsaimniekošanas plānu izstrādes nepieciešamību. Papildus tam iecerēts pastiprināt vecu mežu aizsardzību dabas lieguma zonā, zālāju, kā arī ainaviski augstvērtīgo teritoriju aizsardzību visā parkā.

GNP ir Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973. gada 14. septembrī, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas.

Ventspils labiekārtotajos pagalmos iestāda kokus

Divos no Ventspils labiekārtotajiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmiem – Embūtes ielā 51 un Saules ielā 56 – aizvadītajās brīvdienās bija vērojama neikdienišķa rosība – pašvaldības pārstāvji, mājas pārvaldnieks un aktīvākie iedzīvotāji, kopā talkojot, papildināja pagalmus ar zaļo rotu – jauniem kokiem un aromātisku košumkrūmu, informēja pašvaldībā.

Iekšpagalmu pie daudzdzīvokļu mājas Embūtes ielā 51 turpmāk rotās četri koki – trīs parastie pīlādži un viena parastā kļava, kas vasarās iekšpagalmu padarīs zaļāku, bet rudeņos priecēs ar oranžiem un sārtiem toņiem. Savukārt Saules ielā 56 pagalma dobē iestādīta sarkanlapu kļava, rietumu tūja un jasmīns ar baltiem pildītiem ziediem, kas vasarā pagalmu piepildīs ar ziedu smaržu.

Ventspils pašvaldība pateicas ikvienam aktīvam iedzīvotājam un uzņēmīgam mājas pārvaldniekam, kas izvēlas veidot savu apkārtējo dzīves vidi labāku un sakārtotāku.

2024. gada iekšpagalmu labiekārtošanas programmā pašvaldības līdzfinansējuma atbalstu saņēmušas 13 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas 200 tūkstošu eiro apmērā: 11 namu iekšpagalmos veikti labiekārtošanas darbi, bet diviem iekšpagalmiem izstrādāti labiekārtojuma projekti, kur darbus veiks tuvāko gadu laikā.

Ventspilī no 2013. līdz 2024. gada augustam ar pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā sniegts atbalsts vairāk nekā 160 projektiem.

Kapu teritorijā izmet būvgružus un citu drazu

Kapos Kuldīgas novadā novērota bezatbildīga un ļaunprātīga iedzīvotāju rīcība, teritorijā izmetot būvgružus un citus neatbilstošus atkritumus, ar nožēlu secina pašvaldībā.

“Konteineri, kas izvietoti kapos, paredzēti tikai un vienīgi kapu atkritumiem, taču jau atkal nākas novērot, ka cilvēki nelegāli izmet mājsaimniecības atkritumus, piemēram, azbestu, šīferi, televizorus, riepas, būvgružus u. c. Situācijai neuzlabojoties, plānojam izvietot videonovērošanas kameras un bezatbildīgos atkritumu izmetējus saukt pie atbildības,” stāsta SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” Tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Jānis Ezerkalns.

Šādus atkritumus iedzīvotāji aicināti vest uz Dārzniecības ielu 9 Kuldīgā. Elektropreces iespējams nodot bez maksas visa gada garumā, savukārt riepas – akcijā divas reizes gadā.

Pie dažām ieejām kapsētās ir izveidotas arī organisko atkritumu kaudzes, kurās drīkst izmest tikai lapas, vecos ziedus, nopļauto zāli, zarus, skujas un smiltis. Nekādā gadījumā tajās nedrīkst likt sadzīves atkritumus, tā sabojājot kompostējamo materiālu. Netālu no šīm kaudzēm atrodas sadzīves atkritumu konteineri, kuros jāmet visi plastmasas izstrādājumi un citi atkritumi, kuri radušies, uzkopjot kapavietas.

Atkritumu tarifi aizvien augstāki un augstāki

Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra SIA “Liepājas RAS” nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs no 1. oktobra pieaudzis par 48%, rāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā publiskotā informācija. Tas nozīmē, ka automātiski palielinās arī atkritumu tarifs iedzīvotājiem.

“Liepājas RAS” nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs ar dabas resursu nodokli turpmāk būs 138,15 eiro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa, kamēr līdz šim tarifs bija 93,15 eiro par tonnu. Tarifā ietvertais nodoklis par nešķirotu atkritumu tonnu ir 110 eiro. Jaunais tarifs būs spēkā līdz šā gada 31. decembrim, informē aģentūra LETA.

Savukārt nākamgad nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifs sasniegs 142,92 eiro par tonnu bez PVN, ņemot vērā, ka dabas resursu nodoklis pieaugs līdz 120 eiro par tonnu, bet no 2026. gada 1. janvāra līdz jauna tarifa spēkā stāšanās dienai tas būs 147,69 eiro par tonnu bez PVN ar dabas resursu nodokli 130 eiro par tonnu.

Jaunais nešķiroto sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojuma tarifs attieksies uz Liepāju, Dienvidkurzemes un Saldus novadiem, kā arī Kuldīgas novada Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu, Skrundas pagastu un Skrundu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”.