REĢIONU ZIŅAS: Veiksmīgi sadarbojas ar topošajiem galdniekiem

Aizkraukles profesionālās vidusskolas audzēkņi – topošie galdnieki – jau kopš janvāra ķērušies pie norāžu izgatavošanas un atjaunošanas Skrīveru dabas takām.

Līdz šim par dabas objektiem un takām Skrīveros vēstīja īpašas zaļas krāsas norādes, taču tās savu laiku nokalpojušas un jāatjauno vai jāizgatavo no jauna. Sadarbojoties Skrīveru pagasta pārvaldei, Skrīveru Tūrisma informācijas punktam un Aizkraukles profesionālajai vidusskolai, norisinās darbs pie dabas objektu informatīvajām zīmēm. Pateicoties šai sadarbībai, taku norādes būs atjaunotas un mazliet pārveidotas, kā arī taps viena jauna zīme “Dīvajas taka”, ko uzstādīs Dīvajas takas sākumā, atpūtas vietā “Satekas”.

Norādes izgatavo un atjauno 2. kursa būvizstrādājumu galdnieki. Kā pastāstīja viņu skolotājs Jānis Madžulis, darba apjoms ir liels un norādes sāka izgatavot jau janvārī. Bez dabas objektu nosaukumu norādēm izgatavos arī bultiņzīmes, kas norādīs pareizo virzienu. Kā atjaunotās, tā no jauna izgatavotās norādes iepriecinās pastaigu cienītājus – gan skrīveriešus, gan pagasta viesus.

Skrīveros savulaik izveidotas vairākas dabas takas dendroloģiskajā parkā un tā apkārtnē, gar Daugavu, uz pilskalnu un citās pagasta vietās. To nosaukumi pamatā saistīti ar novadnieka rakstnieka Andreja Upīša darbiem “Sūnu ciema zēni” un “Zaļā zeme”.
— Laikraksts “Staburags”

Izveidota Uzņēmēju konsultatīvā padome

Bauskas novada dome apstiprinājusi Uzņēmēju konsultatīvās padomes sastāvu, liecina informācija pašvaldības tīmekļvietnē bauskas­novads.lv.

Uzņēmēju konsultatīvā padome izveidota, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību Bauskas novadā un aktivizētu dialogu starp pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem, veicinot viedokļu apmaiņu un lēmumu pieņemšanu saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, pozitīvi ietekmējot uzņēmējdarbības vidi novadā.

Padomes locekļi darbu padomē veic brīvprātīgi sabiedriskā kārtā, par to nesaņemot atlīdzību, un nav uzskatāmi par valsts amatpersonām. Saziņu starp novada domi un padomi nodrošina Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs – tā paredzēts 2023. gadā izstrādātajā Bauskas novada uzņēmēju konsultatīvās padomes nolikumā.

Padomes uzdevums ir izstrādāt un iesniegt priekšlikumus pašvaldībai, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar novada attīstības plānu, koncepciju un citu stratēģiski svarīgu dokumentu izstrādi. Tāpat padomei jāveicina pasākumi, kas palīdz veidot labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi un uzlabo ekonomiskos apstākļus novadā.

Citi padomes uzdevumi ietver uzņēmēju līdzdalības veicināšanu novada mārketinga pasākumos un novada uzņēmēju informēšanu par pašvaldības lēmumiem. Tai jāapzina un jāapkopo ar uzņēmējdarbību saistītās aktuālās problēmas un iespēju robežās jāsekmē informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem, kā arī jāpiesaista jauni dalībnieki šo jautājumu apspriešanā. Padomei ir arī citi uzdevumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Bauskas novada administratīvajā teritorijā, lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību un stiprinātu uzņēmējdarbības iespējas.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Tirgotājiem jāpiedalās eksperimentā

Šopavasar dvīņu pilsētās Valkā un Valgā tradicionālais Lielais labdarības robežtirgus notiks 17. maijā. Tirgotājiem jau no 8. aprīļa līdz pat 8. maijam būs iespēja reģistrēties tikai elektroniski, lai ne vien pieteiktos dalībai, bet arī paši izvēlētos tirgošanās vietu.

Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns informēja, ka pašvaldība pirmo reizi izlēmusi īstenot eksperimentu ar tirdzniecības vietu tirgošanu. Proti, tas notiks ar biļešu tirdzniecības platformas “Bez-Rindas.lv” starpniecību. Tirgotāji savu vietu varēs iegādāties līdzīgi kā internetā tiek iegādātas ieejas biļetes uz pasākumiem. Tirdzniecības platformā “BezRindas.lv” visiem tirgotājiem būs pieejama virtuālā karte ar iezīmētām tirdzniecības vietām.

Skaidrojot šo lēmumu, V. Šaicāns pieļauj: “Mazāk būs strīdu un domstarpību.” Izpilddirektors arī atzina, ka gatavošanās šim grandiozajam pasākumam notiek raiti un sadarbībā ar kaimiņiem igauņiem.

Katru gadu maijā tuvi un tāli tirgotāji ne tikai no Latvijas un Igaunijas dažādām vietām, bet arī no Lietuvas ierodas Latvijas–Igaunijas pierobežā, lai Valkā un Valgā tirgotos ar savām precēm. Pirms pandēmijas šis vērienīgais tirgus notika divas dienas – sestdien un svētdien, bet 2023. gadā, novada pašvaldībā mainoties politiskajai vadībai, dome nolēma šo pasākumu rīkot vienu dienu. Šajā tirgū pircēji labprāt iegādājas stādus, augļu kokus un krūmus, kā arī citas lietas, jo piedāvājums ir plašs.

Turklāt robežtirgū notiek ne tikai pirkšana un pārdošana, bet arī dažādi kultūras pasākumi un atrakcijas. Katru gadu norisinās arī tirgus apmeklētāju iecienītā Valkas Rotari kluba rīkotā labdarības loterija, kurā visas lozes ir laimīgas. Pēc tam loterijā iegūtie līdzekļi un saņemtie līdzekļi par tirdzniecības vietām tika tērēti kādam labdarības mērķim. Piemēram, par robežtirgū savākto naudu ir uzstādītas lielās šūpoles uz Latvijas–Igaunijas robežas, kā arī Latvijas pusē vides objekts “Tas jāredz”. Objekta tēla oriģinālais siluets veidots no Valkas un Valgas pilsētu nosaukumu pirmajiem burtiem V, kas kopā veido W – vēsturisko pilsētas nosaukumu Walk. Aizvadītajā gadā mainījās arī tirgus izvietojums igauņu pusē. Proti, tirgotāji bija izvietoti gar Pedeles upi pastaigu takas malā. Tirgotāji, kas atradās šajā zonā, sūkstījās, ka pircēju skaits, kas apmeklē viņus, esot daudz mazāks nekā tiem, kuri atrodas tuvāk tirgus epicentram. Turklāt blakus upei pērn pūta arī stiprs vējš un bija daudz aukstāks.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Iegūst titulu “Baznīcmūziķis 2025”

Pirms 28 gadiem Rīgā izveidota organizācija LEAF evaņģelizācijas grupa katru gadu izlozē titula “Baznīcmūziķis” ieguvēju, lai popularizētu Latvijas luterāņu draudzēs notiekošo. Šogad šis tituls piešķirts ērģelniecei Ingai Kalniņai.

Viņa kalpo Lejas (Lejasciema), Gulbenes, Velēnas luterāņu draudzēs katrreiz, kad tiek uzaicināta to darīt. I. Kalniņa teic, ka gadu gaitā ir jau tik ļoti saradusi ar baznīcas repertuāru, ka bez notīm spēj nospēlēt visu, kas vajadzīgs. Visspilgtākais emocionālais mirklis, kas bijis nesen, I. Kalniņai ir dalība Gulbenes luterāņu baznīcas Ziemassvētku dievkalpojumā, kuru vadīja mācītājs Ilgvars Matīss.

Aicinājumu kuplināt luterāņu dievkalpojumus ar muzikālo izpildījumu viņa pieņēmusi jau kopš 1990. gada, sākumā kā vokālā ansambļa dalībniece.

Viņa piemin, ka baznīcas vokālais ansamblis ar Raimonda Lapkaša autordziesmu pat ticis aicināts uz Latvijas Radio ierakstu studiju.

Kulinārijas konkursā sacenšas jaunie pavāri

Projekta “Zaļās skolas ēdināšana” kulinārijas konkursā “Veselīgs vietējais dārzenis mūsu ēdienkartē” viesu nama “Kalnarušķi” virtuvē pie pannām un katliem stājās bērni. Savas ēst gatavošanas prasmes rādīja Dāvja Ozoliņa Apes, Grundzāles un Palsmanes pamatskolas audzēkņi.

Bērni ar aizrautību rosījās virtuvē, un šī nebija tikai sacensība par gardāko ēdienu, bet iespēja bērniem radoši izpausties un parādīt savas prasmes.

Bērnu sniegumu vērtēja profesionāla žūrija – Brantu muižas saimniece Ilze Briede, Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības skolotāja Jūlija Freimane, privātskolas “Patnis” šefpavārs Kaspars Krūze. Konkursam bērni ēdienus negatavoja pirmo reizi – skolās jau pirms tam notika sacensības klasēs, un uz finālu izvirzīja labākās komandas.

Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas direktore Dina Meistere stāsta, ka bērniem patīk gatavot ēst un to viņi dara ne tikai mācību procesā, bet arī citā laikā, piemēram, pagatavo ko gardu klases vakaram, cep pateicības piparkūkas. “Apes skolā ir moderna virtuve, tāpēc bērnus ir viegli ieinteresēt darboties. Svarīga ir arī vecāku iesaiste – zinu, ka, gatavojoties konkursam, bērni gāja ciemos cits pie cita un kopā gatavoja konkursa ēdienus,” stāsta direktore. Viņa piebilst, ka ēdināšanas konkursi bērniem nav ikdiena. “Iespējams, to varētu ieviest kā tradīciju, jo bērniem šāda pieredze ļoti patīk,” viņa secina.

Konkurss norisinājās projektā “Zaļās skolas ēdināšana”, kurā kā partneri piedalās Smiltenes un Tukuma novada pašvaldība, bet no Igaunijas puses – Rouges un Setomā pašvaldība.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.