Lai Eiropa saprot, ka robeža nav tikai līnija kartē

Oktobra beigās Latvijā notika Eiropas Parlamenta deputātu vizīte. Politiķi apmeklēja Autonomo sistēmu kompetences centru, Sēlijas militāro poligonu, Grebņevas robežkontroles punktu, tikās ar uzņēmējiem, kā arī ar lidostas Rīga pārstāvjiem, lai izprastu Latvijas gaisa telpas drošību.

Lielākā daļa Latvijas sabiedrības labi apzinās, kādus riskus rada Krievijas agresīvā politika, tāpēc mūsu cilvēkiem ir pašsaprotama nepieciešamība stiprināt valsts austrumu robežu. Daudzi eiropieši dzīvo vidē, kur robežas faktiski nepastāv. Cilvēki brīvi pārvietojas starp valstīm, un robeža viņiem ir tikai līnija kartē, nevis kaut kas, ko izjūt ikdienā. Pat tie, kas dzīvo valstīs ar ārējām robežām, parasti robežai otrā pusē nesaskata militāru apdraudējumu. Piemēram, grūti iedomāties, ka Serbija uzbruktu Horvātijai. Mūsu situācija ir cita- mēs dzīvojam blakus valstij, kas ir reāls drauds.

Tieši tāpēc šādas vizītes ir vajadzīgas. Lai kolēģi no citām ES valstīm savām acīm redzētu realitāti, kurā mēs dzīvojam. Latvija pamatoti sagaida atbalstu mūsu austrumu robežas stiprināšanai no citām ES un NATO valstīm, un ir svarīgi, lai partneri redzētu, kur un kāpēc šie ieguldījumi nepieciešami. Robežai ir sava infrastruktūra, sava specifika, un to nevar saprast no dokumentiem vien.

Šādas vizītes ir noderīgas arī pašiem Baltijas politiķiem. Kad redzi dzīvē, ko nozīmē drošības pasākumi uz robežas, ir vieglāk aizstāvēt savas valsts intereses Eiropas līmenī. Turklāt tas palīdz sadarboties. Ja Lietuva, Latvija un Igaunija redz viena otras paveikto, ir vieglāk rīkoties saskaņoti. Drošības jautājumos tas ir īpaši svarīgi, jo mūsu izaicinājumi ir kopīgi.

Vizītes daļa bija arī seminārs par dronu industrijas attīstību. Tajā piedalījās vairāki desmiti Latvijas uzņēmumu, Saeimas komisiju, kā arī Aizsardzības un Ārlietu ministriju pārstāvji. Iepazīstināju kolēģus ar EP sagatavoto Dronu ziņojuma projektu, un notika saturīgas diskusijas. Var jautāt, kāpēc par droniem runāt vēl un vēl, ja publiskajā telpā par to jau daudz dzirdēts? Tāpēc, ka konkurence ir milzīga. “The Economist” 1. novembra numurā Eiropas militārās industrijas kontekstā tiek minēti Vācijas “Helsing” un “Quantum Systems”, kā arī Portugāles “Tekever”. Ja sākas sarunas par pasūtījumiem un investīcijām, mēs nedrīkstam būt ne pašpārliecināti, ne kautrīgi.

Strādājot pie EP Dronu ziņojuma, kļuva skaidrs- lai šī industrija attīstītos konkurētspējīgi, nepieciešams daudz vairāk nekā laba ideja vai finansējums. Vajadzīgi apmācīti speciālisti, drošas komponentu piegādes ķēdes un ilgtermiņa redzējums. Eiropas valstis ir apņēmušās palielināt finansējumu drošībai, bet ar budžeta lēmumiem vien nepietiek. Jābūt pastāvīgam dialogam, koordinācijai un reālai izpratnei par mainīgajām vajadzībām.

Bieži dzirdam frāzi “nepieciešama vienota Eiropas politika”. Tā ir taisnība. Bet vienota politika nenozīmē centralizētu lēmumu pieņemšanu simboliskajā “Briselē”. Tā nozīmē savstarpēju sapratni – kad valstis sadarbojas, dalās pieredzē un redz viena otras realitāti.

Eiropas Parlamenta deputātu vizītes uz Latviju un tikšanās ar mūsu ekspertiem ir tieši tas mehānisms, kas palīdz šo sapratni veidot. Jo galu galā drošāka Latvija nozīmē drošāku Eiropu.

Rakstu apmaksā Eiropas Konservatīvo un reformistu Grupa Eiropas Parlamentā