Minska un Maskava: divi režīmi, viens un tas pats ierocis

Janvāra beigās Viļņā notika pirmā divpusējā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas tikšanās. Tam, ka šāda saruna notikusi tikai tagad, ir savi objektīvi iemesli, taču būtiskākais ir tas, ka Baltkrievijas jautājums mūsu informatīvajā telpā parādās salīdzinoši reti.

Mēs daudz un pamatoti runājam par Krievijas radītajiem draudiem Eiropai un par Krievijas iebrukumu Ukrainā, savukārt Aleksandra Lukašenko režīms Latvijas sabiedrībai nereti šķiet otršķirīgs un mazāk bīstams. Bet šādam priekšstatam nav pamata.

Jāatgādina, ka Latvijai ir ne tikai 246 kilometrus gara robeža ar Krieviju, bet arī 161 kilometru gara robeža ar Baltkrieviju. Mūsu kaimiņvalsts Lietuva jau vairākkārt praksē ir pieredzējusi, ko tas nozīmē. No Baltkrievijas ielidojušu dronu un kontrabandai izmantotu meteoroloģisko zondu dēļ Lietuvā atkārtoti tika slēgtas lidostas, bet valdība bija spiesta uz laiku izsludināt ārkārtas stāvokli. Tāpat jāatceras, ka vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Kremlis sadarbībā ar Minsku īstenoja plašu tā dēvēto hibrīdkara operāciju, izmantojot nelegālo migrantu plūsmas. Polijas robežsargi toreiz konstatēja, ka mēģinājumu skaits nelikumīgi šķērsot Polijas – Baltkrievijas robežu pieauga no 246 gadījumiem 2020. gadā līdz 2 877 gadījumiem 2021. gadā. Tas, ka ikdienā redzam informāciju par kārtējo Krievijas noziegumu Ukrainā, nenozīmē, ka agresijā piedalās tikai Krievija. Būtisks šīs agresijas elements bija un joprojām ir arī Lukašenko režīms. Turklāt jāapzinās, ka abu autoritāro režīmu militārā sadarbība neaprobežojas tikai ar Ukrainas iznīcināšanu. Šis “duets” īsteno hibrīdkara uzbrukumus Eiropai, un Baltkrievijai ir nozīmīga loma Krievijas ģeopolitiskajos plānos kopumā.

Kāpēc to ir svarīgi atgādināt? Tāpēc, ka Eiropas Savienībai ir jāspēj saglabāt vienotu nostāju ne tikai pret Maskavu, bet arī pret Minsku. Tas nav pašsaprotami. Ņemot vērā, ka pašreizējās ASV administrācijas attiecībās ar Baltkrieviju pastāv, formulējot saudzīgi, nianses, kas atšķiras no ES pieejas. Nav nepieciešams šo Vašingtonas pozīciju īpaši analizēt vai kritizēt. ASV ir savi apsvērumi. Piemēram, pagājušā gada decembrī Lukašenko režīms atbrīvoja no cietumiem 123 politieslodzītos apmaiņā pret ASV solījumu atcelt sankcijas Baltkrievijas kalcija minerālmēslojuma eksportam. Tāpat Lukašenko ir saņēmis Donalda Trampa uzaicinājumu pievienoties topošajai “Miera padomei” un tam piekritis.

Vēlreiz – Vašingtonai var būt savi iemesli rīkoties tieši šādi. To redzam arī diskusijās par ceļu uz mieru Ukrainā, un līdzīga pieeja var tikt piemērota Baltkrievijas gadījumā. Eiropa ir ASV tuvākais sabiedrotais, taču tas neliedz Eiropas Savienībai veidot un aizstāvēt savu pozīciju. ES ir noteikusi vairākas ekonomisko sankciju paketes ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Baltkrieviju. Pēdējās pieņemtas 2025. gada jūnijā. Spiediens uz Minsku, tāpat kā uz Maskavu, nav tikai jāsaglabā, bet jāpastiprina. Ir būtiski panākt šādai nostājai plašu atbalstu arī Eiropas Parlamentā. Jau minēto provokāciju pret Lietuvu kontekstā jāatgādina, ka pagājušā gada decembrī Eiropas Parlaments pārliecinoši (438 balsis “par”, 37 “pret”, 48 “atturas”) nosodīja Baltkrievijas hibrīdkara uzbrukumus Lietuvai un aicināja noteikt jaunas sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām un uzņēmumiem, kas iesaistīti bezpilota lidaparātu ražošanā un izmantošanā provokācijās pret Eiropas valstīm.

2020. gadā Lukašenko ar tiešu Putina atbalstu apspieda demokrātisko kustību Baltkrievijā un prettiesiski noturēja varu. Eiropas Savienība, tostarp Eiropas Parlaments, neatzina ne 2020. gada, ne arī 2025. gada prezidenta “vēlēšanu” rezultātus Baltkrievijā Tāpat kā nedrīkst aizmirst baltkrievu sabiedrības cīņu par savām tiesībām, nedrīkst aizmirst arī Lukašenko režīma raksturu un tā nodarīto. Tikai šādā veidā var pavērt ceļu uz taisnīgu mieru Ukrainā un ilgtermiņa drošību Eiropā. Arī Latvijā.

Rakstu apmaksā Eiropas Konservatīvo un reformistu Grupa Eiropas Parlamentā