
Eiropas Parlaments ir apstiprinājis ziņojumu par droniem un jaunām karadarbības formām. Pie šī ziņojuma izstrādes esmu strādājis gandrīz gadu, un ir vērts uzsvērt vienu būtisku faktu – to atbalstīja gandrīz 90% Eiropas Parlamenta deputātu. Parlamenta ikdienas darbā šāda vienprātība starp dažādu politisko grupu pārstāvjiem nav bieža parādība, īpaši drošības un aizsardzības jautājumos.
Ņemot vērā, cik bieži publiskajā telpā tiek runāts par droniem, varētu rasties jautājums- kāpēc bija nepieciešams vēl viens ziņojums un kas šajā tēmā līdz šim ir bijis neskaidrs?
Pirmkārt, izpratne par droniem laika gaitā ir būtiski paplašinājusies. Bija periods, kad droni Eiropā galvenokārt asociējās ar karadarbību Ukrainas frontē, kā instruments, kas notiek “kaut kur tālu”. Taču reālie notikumi rāda, ka droni nav tikai kaujas lauka elements. Tie tieši apdraud arī Eiropas iedzīvotāju ikdienu. Droni var tikt izmantoti pret enerģētikas un sakaru infrastruktūru, un, ja nav atbilstošu aizsardzības mehānismu, cilvēks, kas dzīvo tālu no frontes līnijas, var palikt bez elektrības vai ūdens. Droni var traucēt aviācijas satiksmi, radot nopietnus drošības riskus. Tie apdraud arī starptautisko kuģošanu, kas savukārt var novest pie situācijām, par kurām vēl pavisam nesen “vidējais eiropietis” pat nedomāja. Piemēram, piegāžu pārrāvumiem un nepieejamām precēm. Krievijas un ar to saistītu grupējumu darbības pēdējā gada laikā ir skaidri parādījušas, ka nepieciešams nopietni un sistemātiski domāt par aizsardzību pret dažādu veidu droniem.
Otrkārt, nepietiek tikai ar tēmas svarīguma apzināšanos un finansējuma atrašanu, ļaujot katrai ES dalībvalstij rīkoties pašai. Šajā jomā objektīvi nepieciešama kopīga, koordinēta pieeja Eiropas Savienības līmenī. Ir vairāki iemesli. Aptuveni 60% dronu komponentu – baterijas, pusvadītāji, magnēti un citi elementi- šobrīd nāk no ASV un Ķīnas. Eiropas interesēs ir mazināt šo atkarību un palielināt stratēģisko autonomiju, taču to ir daudz vieglāk panākt, rīkojoties kopīgi. Tajā pašā laikā aptuveni 80% Eiropas dronu ražotāju, tostarp arī Latvijā, ir mazie un vidējie uzņēmumi. Tam ir savas priekšrocības. Tie ir elastīgāki, spēj ātrāk pielāgoties jaunām vajadzībām un tehnoloģiskiem risinājumiem. Taču vienlaikus šo uzņēmumu mērogs bieži apgrūtina kredītresursu piesaisti, ražošanas paplašināšanu vai jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tāpēc ir nepieciešams skaidri definēts sadarbības un atbalsta modelis ES līmenī. Lai arī Eiropas Savienība nereti tiek kritizēta par pārlieku detalizētiem regulējumiem, dronu jomā kopīgi standarti un saskaņota apmācība ir būtiski, ja nevēlamies nonākt situācijā, kur vienā valstī atļauti droni citā valstī nedrīkst lidot, vai vienas valsts speciālisti nespēj strādāt ar citur ražotām tehnoloģijām.
Treškārt, ziņojums atspoguļo būtiskas izmaiņas Eiropas sadarbībā ar Ukrainu drošības jomā. Arvien skaidrāk apzināmies, ka Eiropa no Ukrainas var mācīties ļoti daudz. Tāpēc viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem ir Eiropas valstīs izstrādātos dronus testēt reālos apstākļos Ukrainā. Ukrainas pieredze skaidri parāda, ka militārie droni- gan uzbrukuma, gan aizsardzības kontekstā- nav jāattīsta kā izolēts elements. Tie ir jāintegrē kopējā militārajā sistēmā: bruņutehnikā, artilērijā, aviācijā un kājinieku vienībās. Ziņojumā ir iekļautas konkrētas rekomendācijas, lai sadarbība ar Ukrainu dronu jomā kļūtu visaptveroša, strukturēta un ilgtermiņā efektīva.
Visbeidzot, ir svarīgi uzsvērt, ka koordinēta ES politika dronu jomā būs nepieciešama arī pēc kara beigām Ukrainā. Ne tikai tāpēc, ka dronus kā apdraudējumu cilvēku drošībai var izmantot ne vien atsevišķas valstis, bet arī noziedzīgi grupējumi vai bezatbildīgi indivīdi. Bet arī tāpēc, ka droni arvien vairāk kļūst par neatņemamu mūsu ikdienas daļu, sākot no meža ugunsgrēku uzraudzības un cilvēku meklēšanas, līdz kārtības nodrošināšanai jūrā. Tieši tādēļ ir svarīgi jau tagad veidot skaidru, pārdomātu un saskaņotu pieeju šai tehnoloģijai Eiropas mērogā.

Rakstu apmaksā Eiropas Konservatīvo un reformistu Grupa Eiropas Parlamentā
Būrītī komentē:
Tiesa un cietums – vismaz reizi gadā?
Automašīnu tirgonis - pārpircējs no turpat esošām auto garāžām ar melnu audi.
Alfrēds Kārkls komentē:
Zemgales skolotājam par bērnu seksuālu izmantošanu piespriež 15 gadus cietumā
Visiem zināms, ka tas ir Jelgavas pilsētā, bet pārvaldes vadītāja Auza turpina darbu domē.
nekodējs komentē:
Jelgavas dome piešķir 6600 eiro ģeneratora nogādāšanai sadraudzības pilsētai Ukrainā
Kuriem jelgavniekiem naudas nav, tiem kuri dzīvo no algas līdz algai un katru mēnesi kož uz nebēdu?