Trīs lietas, par kurām mums jārunā, stiprinot Eiropas drošību

Tiem, kuri interesējas par Ukrainu un Eiropas drošības jautājumiem, septembrī pievienojās vēl viens informācijas avots – podkāsts “Eastern Frontline”. Tā ideja radās manā iniciatīvā, veidojot “Eastern Frontline Group” Eiropas Parlamentā, kurā šobrīd darbojas 43 deputāti no 13 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Strādājam pie tā, lai raidierakstā sniegtā informācija būtu daudzpusīga un aptvertu dažādus skatpunktus. Podkāsta pirmajā raidījumā kā viesis mūs pagodināja Eiropas Komisijas komisārs aizsardzības un kosmosa jautājumos Andrjus Kubiļus.

Ja koncentrētā formā formulēju sarunas saturu, tad secinājums būtu šāds- nepietiek tikai ar to, ka ES un NATO dalībvalstis apņemas būtiski palielināt izdevumus drošībai. Ir vairākas problēmas, kuras iespējams atrisināt, tomēr par tām jārunā atklāti un profesionāli.

Pirmā. Brīvā tirgus modelis “pieprasījums rada piedāvājumu” labi funkcionē ekonomikā kopumā, tomēr aizsardzības sektoram ir savas īpatnības. Ikdienā lietotu preču un pakalpojumu tirgū nav nekas nepareizs, ja lielāks pieprasījums izraisa cenu kāpumu. Taču tik eksistenciāli svarīgā jomā kā drošība nevajadzētu būt tā, ka finansējuma pieaugums rezultējas ne tikai lielākā bruņojuma apjomā, bet arī cenu pieaugumā tikai tāpēc, ka pasūtītājam (tātad mums visiem) tas nepieciešams jau tuvākajā laikā. Militāro tehnoloģiju ražotājiem, protams, ir jāpelna- to apšaubīt būtu dīvaini. Tomēr jādomā, kā novērst situāciju, kur drošības vajadzības rada spekulatīvu burbuli.

Otrā. Nekas neliecina, ka Krievija būtu mainījusi savu agresīvo ārpolitiku, tātad mums atbilstošs bruņojums draudu mazināšanai ir nepieciešams tagad, nevis pēc gada. Tas nozīmē, ka ražošana ir jākāpina strauji. Bet te parādās problēma- līdzšinējos relatīvi mierīgos apstākļos ES un NATO dalībvalstis konkrētas militārās rūpniecības pozīcijas ražoja dažādās valstīs un nelielos apjomos. Ja vēlamies iegūt nepieciešamo daudzumu un to darīt par saprātīgu cenu, nepieciešama ražošanas koncentrācija. Šī atziņa pati par sevi nav jauna, un līdzīgi notiek arī citās nozarēs. Tomēr jāpanāk pienācīgs kompromiss starp tirgus likumsakarībām un to, ka pārlieku koncentrēta militārā rūpniecība arī rada riskus. Drošībai vairāk līdzekļu atvēl visas dalībvalstis, tādēļ jāizvairās no situācijas, kad vēlētāji kādā valstī saka- “mēs drošības vārdā samazinājām citus tēriņus, bet nauda nonāca tikai dažu lielu ārvalstu koncernu rokās”. Ideālu risinājumu, iespējams, neatradīsim, tomēr ES un NATO militārā rūpniecība jāattīsta tā, lai saprātīgā apmērā šajā procesā tiktu iesaistītas arī mazākas dalībvalstis ar savu specializāciju. Ja politiskā līmenī vēlamies, lai vēlētāji arī nākotnē atbalsta lielāku finansējumu drošībai, ir jānoformulē jomas, kurās darbojas arī tās valstis, kurām nav senas militārās rūpniecības tradīcijas, bet kuras var dot reālu pienesumu- gan darbvietu, gan nodokļu veidā.

Trešā. Kad runājam par drošības stiprināšanu, visbiežāk ar to saprot bruņojumu jeb, sarunvalodā sakot, “dzelžus”. Tomēr ne mazāk svarīgi ir arī cilvēki- profesionāli apmācīti speciālisti. Esam jau sapratuši, ka nav lielas jēgas krāt noliktavās, piemēram, dronus, jo šīs tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Bet tieši tāpēc ir būtiski, lai katrai dalībvalstij būtu pietiekams skaits profesionāļu, kas spēj gan sekot jauninājumiem, gan tos lietot praksē. Būtu aplami, ja jaunā drošības politika nozīmētu vairāk “dzelžu”, bet trūkumu cilvēkos, kas ar tiem strādā. Tāpat jāņem vērā, ka jebkurš militārais izstrādājums (piemēram, drons) nav viengabalains, to veido daudzas detaļas. Tātad, ja domājam ilgtermiņā, krājumiem jābūt veidotiem tieši no tām detaļām, kas ļauj ātri saražot gala produktu, tostarp modernāku. Un visbeidzot, drošību veido ne tikai militārs bruņojums, bet arī medikamenti un citas ārkārtas situācijām nepieciešamas preces.

Drošība nav tikai stratēģiski dokumenti un skaitļi budžetā. Tā ir domāšana- spēja reaģēt savlaicīgi, ražot gudri un ieguldīt tajā, kas patiešām stiprina mūsu noturību. “Eastern Frontline” podkāstu veidojam tieši tāpēc, lai šīs sarunas notiktu publiski, profesionāli un bez politiskām dekorācijām. Jo tikai tad, kad saprotam, kā drošība rodas un kā tā tiek uzturēta, mums visiem kļūst vieglāk to aizstāvēt.

Raksts publicēts sadarbībā ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu Eiropas Parlamentā.