Vaidere: Kremļa energoresursiem – nē!

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte INESE VAIDERE uzsver, ka katrs eiro, ko Eiropa joprojām samaksā Krievijai par gāzi un naftu, pārvēršas ieročos karā pret Ukrainu. Kopš kara sākuma Krievija no Eiropas maksājumos par fosilo enerģiju saņēmusi vairāk nekā 210 miljardus eiro – summu, kas līdzvērtīga Kremļa agresijas izdevumiem.

«Latvija un Baltijas valstis bija vienas no pirmajām, kas atteicās no agresora gāzes un naftas. Savukārt Rietumeiropai, piemēram, Francijai, Spānijai un Beļģijai, joprojām ir ievērojama atkarība no tās,» skaidro Inese Vaidere. Lai izskaustu ES atkarību no Krievijas, Eiropas Savienībā tiek izstrādāts likums par Krievijas gāzes importa izbeigšanu. Par šī likuma virzību Parlamentā atbildīgā ir Inese Vaidere, kura panākusi spēcīgu un juridiski noturīgu EP pozīciju. EP ar pārliecinošu vairākumu atbalstīja pilnīgu Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu jau no 2027. gada. «Eiropa vairs nedrīkst ļaut Kremlim izmantot energoresursus kā ieroci,» uzsver Vaidere.Turklāt alternatīvu piegādes avotu ir pietiekami – jau tagad Norvēģija nodrošina vairāk nekā trešdaļu ES gāzes importa, aug arī ASV piegādes jaudas.

Dalībvalstis bremzē atteikšanos no Krievijas gāzes

Inese Vaidere: «ES dalībvalstisjeb Padome ieņem krietni vājāku pozīciju – tās vēlas atlikt atteikšanos no Krievijas gāzes par gadu vēlāk – līdz 2028. gadam – un piešķirt izņēmumus Slovākijai, kurai par ES līdzekļiem ir jau izbūvēta alternatīva piegāžu infrastruktūra. Problēma nav tehniska – tā ir politiskā griba.»

«Satraucoši ir arī tas, ka Padome uzstāj iekļaut prasību, kas ārkārtas gadījumā ļautu atjaunot Krievijas gāzes plūsmu. Uzskatu, ka enerģētiskās drošības izaicinājumus jārisina citos veidos, solidarizējoties vai aktivizējot sadarbību ar uzticamiem partneriem, nevis atgriežoties pie atkarības, kas jau reiz smagi sāpējusi,» norāda Vaidere, brīdinot, ka šāda atkāpšanās ļautu Maskavai atkal manipulēt ar piegādēm.

Parlaments likumā vēlas redzēt arī naftas importa aizliegumu un nopietnus sodus tiem, kas likumu pārkāpj. I.Vaidere skaidro, ka sarunas ar dalībvalstīm nav vieglas, jo nav manāma vēlme atrast nozīmīgu kompromisu. Taču sabiedrības atbalsts ir spēcīgs – 84% eiropiešu uzskata, ka no Krievijas enerģijas jāatsakās pēc iespējas ātrāk.Viņa uzsver, ka, pieņemot Parlamenta pozīciju, Kremļa kara mašīna saņemtu vēl par 29 miljardiem eiro mazāk, pretstatā vājai dalībvalstu nostājai. Vaidere ir pārliecināta: «Tikai izlēmīga rīcība padarīs Eiropu drošu».

Prof. Dr. oec. Inese Vaidere:
• Viceprezidente Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajā asamblejā.
• Viceprezidente Eiropas Parlamentārajā asociācijā
• Viceprezidente un finanšu direktore Eiropas Enerģētikas forumā.
• Starptautiskās tirdzniecības komiteja.
• Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja.
• Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja.
• Īpašā komiteja mājokļu krīzes risināšanai Eiropas Savienībā.