Romāna Lejas kunga piezīmes par baigo vasaru Jelgavas vēsturē

Mans ievads tēmā
Kādā pavisam parastā rudens dienā mani sasniedza neparasts zvans. Zvanītājs nestādījās priekšā, bet uzreiz sabāra mani, ka rakstiņā par Jelgavai traģiskajām jūlija dienām neesmu atspoguļojusi visus faktus.
Ko lai saka. Es māju ar galvu, klausulē teicu – jā, jā. Neesmu taču vēsturniece, nevaru visus sīkumus zināt. Un arī nebija manis tajā laikā vēl nemaz pasaulē. Tā tas palika.
Un tagad kādā pavisam parastā karstā jūlija dienā mani atkal sasniedza neparastais zvans. Nu jau biju gudrāka, domu domas izdomājusi, uzklausīju kungu un pieteicos ciemos.
Es braucu tikties ar dzīvu vēsturi. Ar cilvēku, kurš ir redzējis veco Jelgavu, dzīvojis tajā, staigājis, atceras ēkas, cilvēkus. Atceras, kā būvēja jauno betona tiltu pār Lielupi 1939. gadā. Kā to sabojāja 1941. gadā. Romāna kungs arī lasījis, pētījis, apkopojis informāciju par to, kas notika 1944. gada jūlija beigās, kad no zemes virsas tika noslaucīta, var teikt, visa Jelgava.
Šodien piedāvāju paša Romāna Lejas kunga pierakstīto par notikumiem tajā tālajā, karstajā vasarā.
Romāns Leja - jelgavnieks daudzās paaudzēs