Rosina Roberta Pelšes ielu Elejā pārdēvēt par Ābeļu ielu

Jelgavas novada domes Tautsaimniecības un attīstības komiteja 23. janvārī atbalstījusi ieceri mainīt Roberta Pelšes ielas nosaukumu Elejā, pārdēvējot to par Ābeļu ielu, un virzīt jautājumu izskatīšanai janvāra domes sēdē, informē novada pašvaldība.

Kopš Krievijas uzsāktā pilna apmēra kara Ukrainā daudzviet Latvijā tiek pārdēvēti ielu nosaukumi, lai novērstu nevajadzīgu padomju laika mantojumu mūsdienās. “Roberta Pelšes iela savu nosaukumu ieguvusi padomju periodā, īstenojot rusifikācijas politiku, kā arī slavinot padomju režīmu un ar to saistīto personu – Elejas pagastā dzimušo latviešu marksistu, Latvijas PSR nopelniem bagāto kultūras darbinieku, literatūrkritiķi un publicistu Robertu Pelši. Lai Jelgavas novada teritorijā varētu atteikties no atlikušajiem padomju varu un tās atbalstītājus slavinošajiem ielu nosaukumiem un noteiktu adresācijas objektu nosaukumus, kuri iekļaujas latviskajā kultūrvidē, ir nepieciešams mainīt minētās ielas nosaukumu. Jaunais ielas nosaukums izraudzīts, jo ielas sākumā jau izsenis aug ābeļu rinda un nosaukums “Ābeļu iela” ir pietiekami labskanīgs un labi iekļaujas latviskajā kultūrvidē,” norāda Īpašuma pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Vaiva Laimīte.

Iniciatīvu par konkrētās ielas nosaukuma maiņu iedzīvotāju sanāksmē rosināja paši Elejas pagasta iedzīvotāji. Lai pārsauktu kādu ielu, pašvaldībai jāsaņem Valsts valodas centra atzinums, ka jaunais nosaukums atbilst latviešu valodas normām un nav pretrunā ar pastāvošo kārtību. Valsts valodas centra atzinumā norādīts: “Līdzšinējais nosaukums ir izvērtējams kā padomju mantojuma daļa. Nav pamatotu šaubu par to, ka Roberta Pelšes ieguldījums latviešu literatūrkritikas un publicistikas jomā nav bijis tik nozīmīgs, lai viņa vārdā arī turpmāk dēvētu publiskās ārtelpas objektu.”

Ielai ir piesaistīti 11 nekustamo īpašumu – gan privātmāju un divpadsmit dzīvokļu, gan viena uzņēmuma – adresācijas objekti. Ja lēmums par ielas nosaukuma maiņu tiks pieņemts, tas tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tālāk sekos adresācijas objektu adrešu maiņu. Jāpiebilst, ka normatīvie akti neparedz obligātu īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu maiņu gadījumos, kad tiek mainīta adrese. Tādējādi līdz adreses maiņai izdotie dokumenti, piemēram, zemesgrāmatu apliecības, kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām būs spēkā esoši, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs. Savukārt deklarētā dzīves vietas adrese tiek aktualizēta automātiski bez personas starpniecības datu apmaiņas rezultātā starp valsts nozīmes reģistriem.