Reklāma
Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš samazinājies par 18%
No 2021.gada novembra līdz š.g. aprīlim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājās par 18%. Patēriņa samazinājumu ietekmēja galvenokārt laikapstākļi un nepieredzēti augstas dabasgāzes cenas. Lai arī 2021./2022.gada ziemas sākums bija neierasti auksts ar decembra mēneša vidējo gaisa temperatūru -4,1 °C (3,0 °C zem mēneša normas), turpmākos ziemas mēnešos vidējā gaisa temperatūra bija virs klimatiskās normas. Tas attiecīgi samazināja dabasgāzes patēriņu apkures vajadzībām. Savukārt pieprasījums pēc dabasgāzes elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās minētajā periodā bija ievērojami zemāks, kas galvenokārt saistīts ar dabasgāzes cenu kāpumu. Elektroenerģija no dabasgāzes tiek ražota vai importēta gadījumos, kad tās daudzums, ko iespējams saražot no izmaksu ziņā lētākiem atjaunojamajiem resursiem (hidroresursi, vējš un saule), ir nepietiekams.
Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū augsta un svārstīga
Dabasgāzes mēneša vidējās cenas Eiropas lielākajās biržās – Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) un Beļģijas Zeebrugge Trading Point (ZTP) – līdz šim augstāko līmeni (ap 130,00 EUR/MWh) sasniedza š.g. martā. Salīdzinot ar 2021.gada martu, tā bija 7,4 reizes augstāka cena, kā arī viens no straujākajiem cenas pieaugumiem – par aptuveni 62% attiecībā pret 2022.gada februāri. Šādu tirgus reakciju izraisīja Krievijas karadarbība Ukrainā un ar to saistītās bažas par dabasgāzes piegādēm. Patlaban tirgū valda satraukums par to, ka iespējams dabasgāzes piegādes pēc plānotajiem uzturēšanas darbiem Nord Stream 1 no Krievijas uz Vāciju varētu netikt atjaunotas, tā ietekmē mēneša finanšu instrumentu cenas ir palielinājušās līdz 165,00 EUR/MWh (uz 11.07.22.). Cenas saglabājas augstas, jo ir paaugstināts pieprasījums, ņemot vērā, ka Eiropas valstīm nepieciešams veidot lielākus dabasgāzes krājumus nākamajām apkures sezonām, lai nodrošinātu dabasgāzes pieejamības nepārtrauktību. Ģeopolitiskie apstākļi noteic arī to, ka cenas ir ļoti svārstīgas un grūti prognozējamas pat nākamajam mēnesim, nemaz nerunājot par prognozēm ilgākam laika periodam.
Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus parasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumu dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī gāzes piegādēm mazumtirgū.
Dabasgāzes cenai Latvijas mazumtirgū pieaugums vairāk nekā 3,5 reizes
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā mazumtirgus cena, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, mājsaimniecībām pieauga vairāk nekā 3,5 reizes jeb par 259%, sasniedzot 54,40 EUR/MWh, bet juridiskajiem lietotājiem – aptuveni četras reizes jeb par 312%, sasniedzot 64,72 EUR/MWh.
Dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē valsts – sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu, kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodokli (PVN). Mazumtirgus līmenī Latvijā šobrīd ir astoņi aktīvi dabasgāzes tirgotāji. Dabasgāzes cenu izmaiņas pasaules dabasgāzes tirgū (biržā) agrāk vai vēlāk atspoguļojas iedzīvotāju ikmēneša maksājumos, ņemot vērā tirgotāju nepieciešamību atgūt dabasgāzes iegādes izmaksas.
No š.g. 1.jūlija pieauga dabasgāzes cena AS “Latvijas Gāze” saistītajiem lietotājiem
AS “Latvijas Gāze” tarifu saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām) pārskata divas reizes gadā – 1.jūlijā un 1. janvārī –, ko nosaka SPRK lēmums. Ierasti līdz 10.jūnijam tarifs, kurā ietverta aktuālā dabasgāzes cena atbilstoši tirgus tendencēm un pirmā pusgada faktiskajiem izpildes rādītājiem, tiek iesniegts SPRK izvērtēšanai. SPRK veic iesniegtā aprēķina un tarifa aprēķinā iekļauto komponenšu piemērošanas pārbaudi. Ja aprēķinos ir konstatētas neatbilstības, SPRK pieprasa veikt pārrēķinu.
Balstoties uz AS “Latvijas Gāze” publicētajiem tarifiem 2022.gada 2.pusgadam, lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai ar patēriņu mēnesī 4 m3, tarifs pieaugs par 89% (ikmēneša maksājums palielināsies no 7,71 uz 11,59 EUR (ar PVN)). Savukārt lietotājiem, kuri izmanto gāzi apkurei ar vidējo patēriņu mēnesī 200 m3, tarifa pieaugums gaidāms 105% apmērā (ikmēneša maksājums pieaugs no 165,79 uz 332,60 EUR (ar PVN)). Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.
Vērtējot pieejamo informāciju nākotnes darījumu finanšu instrumentu tirgos, prognozes liecina, ka dabasgāzes cenas kopumā saglabāsies augstā līmenī un ar svārstību riskiem.
Latvijā pazemes gāzes krātuves aizpildījums sezonai netipiski augsts
Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas ir AS “Conexus Baltic Grid” pārvaldībā. Uz izņemšanas sezonas beigām, š.g. 30.aprīli, Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums sasniedza 34% (7,4 TWh). Dabasgāzes krājumu apjoms minētajā datumā šogad bija ievērojami lielāks, jo paralēli dabasgāzes izņemšanai februārī tika uzsākta tās iesūknēšana, lai nodrošinātu dabasgāzes pieejamības nepārtrauktību, ņemot vērā karadarbību Ukrainā. Līdzīgi arī Eiropā – vidējais krātuvju aizpildījums aprīļa beigās veidoja ap 33%. Šobrīd (uz 11.07.22.) Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzglabātais daudzums sasniedz 10,38 TWh. Salīdzinājumam – 2021.gada Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš bija 12,50 TWh. Tomēr, lai arī krātuves aizpildījums sezonai ir netipiski augsts, vienlaikus jāvērš uzmanība, ka šogad, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, krātuvju loma aizvien pieaug, jo valda liela nenoteiktība par gāzes piegādēm no Krievijas rudenī un ziemā.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve ieņem stratēģiski svarīgu lomu Latvijas un reģiona enerģētiskās apgādes drošības veicināšanā un ir viena no modernākajām Eiropā un vienīgā funkcionējošā dabasgāzes krātuve Baltijas valstīs. Pateicoties tai, iespējams sezonāli uzkrāt dabasgāzi, tādējādi uzlabojot apgādes drošību apkures sezonā.
Teksts: SPRK
Foto: pixabay.com
Reklāma