LETA
Elektrību pašražojošu mājsaimniecību skaits 2023.gadā varētu sasniegt 20 000 ar kopējo ražošanas jaudu tuvu 200 megavatiem (MW), aģentūrai LETA norādīja elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Viņš skaidroja, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā 2022.gadā rosinājis atteikties no gāzes izmantošanas un stiprināt pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem (AER) vairs ne tikai zaļo mērķu vārdā, bet arī pašu enerģētiskās pietiekamības stiprināšanai. Ietekme ļoti izjusta arī Latvijā – gada laikā elektroenerģiju pašražojošu mājsaimniecību jeb mikroģeneratoru skaits izaudzis no 2000 mikroģeneratoriem 2021.gada gada nogalē līdz gandrīz 12 000 mikroģeneratoriem 2022.gada decembrī.
“”Sadales tīklam” pieslēgto mikroģeneratoru kopējā jauda sasniedz jau 94 MW – saulainā vasaras dienā ar to iespējams nodrošināt vairāk nekā 10% no Latvijas patēriņa segšanai nepieciešamās kopējās elektroenerģijas ražošanas jaudas,” skaidroja Jansons, norādot, ka 2022.gadā “Sadales tīklam” pieslēgti teju 30 jauni mikroģeneratori ik dienu, un jau gada otrajā pusē Latvija mikroģenerācijā pārspēja Igauniju. Jansons uzsvēra, ka tik lielu mikroģeneratoru skaitu “Sadales tīklam” sistēmā pieņemt ļāva iepriekšējos gados mērķtiecīgi veiktas investīcijas, pārkārtojot sistēmu izkliedētajai ģenerācijai, savukārt tempu turēt ļāva vienkāršotais, pilnībā digitālais mikroģeneratora pieslēgšanas process. Papildu motivācijas rīks mikroģeneratoru uzstādīšanai iedzīvotājiem bija valsts atbalsta pieejamība saules paneļu uzstādīšanai.
Kā norādīja Jansons, citu Eiropas valstu pieredze ļauj prognozēt, ka “Sadales tīklam” pieslēgto mikroģeneratoru skaits turpinās augt arī 2023.gadā. Sagaidāms, ka kāpums būs mērenāks nekā 2022.gadā, taču joprojām diezgan straujš. Prognozējams, ka 2023.gada beigās Latvijā varētu būt jau 20 000 elektrību pašražojošu mājsaimniecību ar kopējo ražošanas jaudu tuvu 200 MW.
Viņš pauda, ka aktīvi “jaunpienācēji” sistēmā būs arī elektrostacijas (sistēmas ar ražošanas jaudu virs 11,1 kilovatiem (kW)) gan ar mērķi ražot pašpatēriņam, gan arī komerciālos nolūkos.
“Interese ir tik milzīga, ka elektrostaciju attīstīšanai aizvadītajā gadā sadales sistēmā tika rezervēts vairāk nekā 1000 MW ražošanas jaudas. Ja mikroģeneratoru sistēmai var pieslēgt faktiski uzreiz un tūlītēji arī sākt ražot elektrību, tad elektrostacijas attīstība prasa ilgāku laiku – tā ir jāuzprojektē, jāizbūvē,” skaidroja Jansons, piebilstot, ka 2022.gads izcēlās arī sadales sistēmai pieslēgto elektrostaciju apjomā – ja 2021.gadā “Sadales tīklam” tika pieslēgtas pavisam 32 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 3,2 MW, tad 2022.gadā – ap 130 ar kopējo jaudu 12,5 MW jeb četrreiz vairāk.
“Sadales tīkla” vadītājs norādīja, ka daļa elektrostaciju 2022.gadā jau bijušas projektēšanas vai izbūves posmā, tāpēc 2023.gada vasarā var sagaidīt jūtamu saules ģenerācijas īpatsvara pieaugumu.
“Ja pašlaik kopējā sadales sistēmai pieslēgtu saules elektrostaciju ģenerācijas jauda ir gandrīz 19 MW, tad jau 2023.gada vasarā tā varētu būt jau ap 180 MW. Kā rāda rezervēto ģenerācijas jaudu apjomi, attīstības potenciāls saules enerģijai ir vēl piecreiz lielāks,” skaidroja Jansons.
“Sadales tīkls” ir valstij piederošajā “Latvenergo” koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.
Foto: no arhīva
Reklāma