Saeima
šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību
aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas regulējumā par bērnu
adopciju uz ārvalstīm.
Latvijā
jau vairākus gadus politiķi diskutē un nespēj rast vienošanos,
vai būtu ierobežojama un kā būtu regulējama bērnu adopcija no
Latvijas uz ārvalstīm. Aktīvāk šīs diskusijas Saeimā notika
pērn, kad cita starpā tika domāts uz laiku noteikt aizliegumu
bērnu adopcijai uz ārvalstīm.
Pieņemtās
izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā
bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993.gada
29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību
starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989.gada 20.novembra
Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju
līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu
adopcijas jomā.
Kā
aģentūrai LETA norādīja “Attīstībai/Par!” (AP), šī
jaunā redakcija turpmāk neļaus bērnus adoptēt uz ASV. 1995.gada
16.februārī Madlēna Olbraita parakstīja konvenciju no ASV puses,
taču tā joprojām neesot ratificēta. Atsaucoties uz skaidrojumu
izdevumā ” Jurista vārds”, partiju apvienībā norādīja,
ka iemesls esot procesuālas dabas un saistīts ar ASV likumdošanas
specifiku.
Taču
Latvijas adopcijas procesā šis aspekts, saskaņā ar jaunajiem
grozījumiem, izrādīsies nepārvarams šķērslis bērnam ceļā uz
potenciāli jaunu ģimeni ASV, pauda AP. Vienlaikus partiju apvienībā
akcentēja, ka uz ASV, saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto
informāciju, dodas lielākā daļa bērnu no Latvijas, kas tiek
adoptēti uz ārzemēm.
“Bērna
labākajās interesēs ir atrasties drošā vidē, kuru spēj
nodrošināt tikai ģimene un kvalitatīvas attiecības tajā. Tomēr
šobrīd Latvijas sociālās aprūpes iestādēs atrodas vairāk kā
550 bērnu,” informēja AP.
Debatēs
politiķis Artuss Kaimiņš norādīja, ka komisija ir sagatavojusi
priekšlikumu, kas nosaka adopcijai uz ārvalstīm šaurāku rāmi un
lielāku atbildību. Proti, bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, ja
bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu
adopcijas komisijas atzinumu.
Deputāts
Juris Pūce (AP) akcentēja, ka AP iebilst pret šīm likuma
izmaiņām, jo ar tiem noteikts nolūks aizliegt adoptēt uz ASV
Latvijas bērnus. Viņš teica, ka valstis, kuras tiesiskuma ziņā
ir reitingu pašā apakšā, varēs adoptēt Latvijas bērnus, kamēr
attīstītā ASV – nevarēs. “Man personīgi šķiet
nesaprotami, kādu signālu parlaments ar šo vēlas nodot,”
pauda parlamentārietis.
Arī
opozīcijas deputāti Regīna Ločmele (S) un Boriss Cilevičs (S)
kritizēja šādu ieceri, sakot, ka tas ir mēģinājums aizliegt
adopciju uz vienu no pasaules bagātākajām valstīm. Ločmele
skaidroja, ka tas tiek motivēts ar to, ka Latvijas bāriņtiesām
nav iespējas pārbaudīt un sekot līdzi tam, kā dzīvo bērns pēc
adopcijas.
Runa
pārsvarā esot par bērniem pusaudžiem un bērniem ar invaliditāti,
kuri “Latvijā nevienam nav vajadzīgi kā bērni uz visu mūžu”,
teica opozicionāre. Tikmēr Cilevičs piebilda, ka šāds
piedāvājums ļauj secināt, ka mums ir “nospļauties par šiem
bērniem”. Pret to iebilda Kaimiņš, sakot, ka tā nebūt nav.
Viņš skaidroja, ka ir virkne gadījumu, kad ārzemēs bērni tiek
pāradoptēti, un Latvijai pār to vairs nav nekādas kontroles.
“Lai
būtu zināma atgriezeniskā saite ar adoptējamo, ir nepieciešama
likumiskā sadarbība,” uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību
komisijas priekšsēdētājs Kaimiņš.
Minētās
izmaiņas tika pieņemtas, balsojumā 59 parlamentāriešiem balsojot
par, 18 – pret un diviem deputātiem atturoties.
Plānots,
ka likums stāsies spēkā 2022.gada 1.jūlijā. Savukārt līdz
nākamā gada 30.jūnijam sāktajās adopcijas uz ārvalstīm lietās
būs piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā adopcijas
procesa aizsākšanas brīdī.
Adopcija
uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par
ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas
atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz
ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības
principiem un bērna labākajām interesēm.
Ārvalstu
adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci
noteiks Ministru kabinets.
Cilvēktiesību
komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš norādījis,
ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis komisijas
uzmanības lokā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem,
kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās
pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes
iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.
Foto: pixabay.com
