Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi apjomīgas sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada 24. februārī, un Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas reģionu nelikumīgo aneksiju. Tās papildina esošos pasākumus, ko Krievijai piemēro kopš 2014. gada saistībā ar Krimas aneksiju un Minskas vienošanos neīstenošanu.

Spoku flote

Krievija kā nebūt pagaidām tiek galā ar sankcijām, un problēmas ir divas. Pirmkārt, sankciju ieviešana prasa laiku, lai redzētu to reālo iedarbību, otrkārt, Āzijas valstis sankcijām nepievienojas. Piemēram, Kristīne Abilija savā grāmatā “Krievijas sankcijas: ekonomiskā atbilde uz Krievijas iebrukumu Ukrainā” uzsver Krievijas ēnu flotes veidošanu naftas transportēšanai. Kuģniecības eksperti septembrī bija aplēsuši, ka Krievija izmantojusi vismaz 1400 kuģu, neievērojot Rietumu sankcijas, daudzi kuģi ceļo bez apdrošināšanas. Ideju laboratorija “Atlantic Council”, kas izseko sankciju ietekmi, uzskata, ka Krievija 71% naftas eksportē, izmantojot augošu spoku floti, kuras īpašumtiesības un reģistrācijas dati ir maskēti.

Laikraksts “The Financial Times” izpētījis, ka, slēdzot Rietumu tirgus, Krievija desmitkārt palielināja modernu darbgaldu importu no Ķīnas. Instrumenti, kurus var izmantot militārajā rūpniecībā, iepirkti arī no Taivānas un Dienvidkorejas.

Peļņu novirzīs Ukrainas atjaunošanai

Sankcijās ir ietvertas individuālās un ekonomiskās sankcijas, kā arī vīzu pasākumi. Piemēram, Krievijas pilsoņiem liegta iebraukšana ES valstīs, tāpēc simtiem tūkstošu cilvēku vienkārši nomaina galamērķi un dodas atvaļinājumā uz Turciju, Taizemi, Ēģipti. Krievijas tūrisma industrija ziņo, ka pagājušā gada deviņos mēnešos Krievijas tūristi veikuši septiņus miljonus ārvalstu ceļojumu – par 50% vairāk nekā 2022. gada tajā pašā periodā.

Individuālās sankcijas ir vērstas pret personām, kuras ir atbildīgas par tādu darbību atbalstīšanu, finansēšanu vai īstenošanu, ar ko tiek grauta Ukrainas neatkarība, vai pret tām personām, kuras gūst labumu no šādām darbībām. Ekonomisko sankciju mērķis ir radīt smagas sekas Krievijai tās rīcības dēļ un efektīvi vājināt Krievijas spēju turpināt agresiju.

Piemēram, nule kā 27 ES dalībvalstu pārstāvji principā vienojušies par priekšlikumu izmantot iesaldē-
to Krievijas aktīvu ģenerēto peļņu, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu.

ES, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē “Euroclear”. Iestāde nesen ziņoja, ka saistībā ar Krievijai piemērotajām sankcijām pērn pirmajos deviņos mēnešos “Euroclear” ir nopelnījusi procentos trīs miljardus dolāru. Šis projekts sākotnēji attieksies tikai uz iesaldēto aktīvu ģenerēto peļņu, nevis pašiem aktīviem. Iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi pagaidām netiks konfiscēti. Ja tas tiktu darīts, Maskava solījusi atriebties.

ES ir arī pieņēmusi sankcijas pret Baltkrieviju, reaģējot uz tās iesaistīšanos iebrukumā Ukrainā, un Irānu saistībā ar dronu ražošanu un piegādi.

Ar ko braucam un gatavojam ēst?

Neviena no ES sankcijām, kas pieņemtas pret Krieviju, neliedz apgādāt iedzīvotājus ar lauksaimniecības pārtiku, medicīnisko aprīkojumu vai zālēm.

“Sankcijas ievērojami novājina Krievijas ekonomikas bāzi, mazinot izredzes to modernizēt. Mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krieviju un tiem, kas tai palīdz karalaukā. Mēs turpināsim vērsties pret Putina draugiem. Mēs arī sauksim pie atbildības tos, kuri palīdz Krievijai apiet sankcijas un atjaunot tās kara arsenālu,” sacījusi Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Galvenais Krievijas kara finanšu avots ir tās derīgie izrakteņi, īpaši energoresursi. Arī Latvijas importā no Krievijas šī sadaļa joprojām ir lielākā, kaut arī dabasgāzes importa aizlieguma dēļ apjoms ir ievērojami krities. Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā, 2023. gada pirmajos 11 mēnešos – 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze – 122 miljoni eiro. To izmanto autogāzei, ēst gatavošanai, apkurei.

Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģētikas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis Latvijas Televīzijas raidījumam “De Facto” saka – ja plītij izmanto balonu gāzi vai mašīna brauc ar autogāzi, ļoti iespējams, ka gāzes izcelsme ir Krievija, jo no citām valstīm ievestais apjoms ir salīdzinoši niecīgs.

“Jāsaka, ka ražotāji tā specifiski neakcentē šo izcelsmi. Teorētiski izcelsme var būt arī Lietuva, Polija, bet iespējamība ir augsta, ka tā ir Krievijas izcelsmes naftas gāze,” apgalvo G. Valdmanis.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, neieskaitot decembri, pērn no Krievijas ievesti 318 tūkstoši tonnu sašķidrinātās naftas gāzes, kas ir par 65% vairāk nekā 2022. gadā. Savukārt no Lietuvas Latvijā ievests nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem tonnu sašķidrinātās naftas gāzes.

Latvija pati ir otra lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas, liecina Zemkopības ministrijas informācija par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā. 2023. gadā no janvāra līdz oktobrim Latvija importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm. Attiecīgajā periodā Latvija importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija – 281 miljona eiro vērtībā.

Apiet sankcijas

Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer EK. Kopš kara sākuma Valsts ieņēmumu dienestā sākti jau vairāk nekā 250 kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu, taču nevienu eksportētāju sodīt vēl nav izdevies, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”. Prokuratūrā norāda, ka galvenais šķērslis ir pārrobežu sadarbība, kas izmeklēšanā prasa laiku. Pēc sankciju ieviešanas apjoms nokrities līdz nullei, taču vienlaikus shēmas Latvija sāka eksportēt uz Kazahstānu, kura ar Krieviju ir kopīgā muitas savienībā. Salīdzinot ar pirmskara gadu, shēmu eksports uz Kazahstānu 2022. gadā kāpis no 100 tūkstošiem eiro līdz 3,6 miljoniem.

Daudz luksusa preču, kas joprojām Maskavas veikalos ir viegli nopērkamas, ir ražotas Eiropā, taču tās importētas, piemēram, caur Kazahstānu.

No 30 miljoniem eiro 2021. gadā transportlīdzekļu un detaļu eksports uz Krieviju pērn samazinājās uz pusi un turpina samazināties šogad. Savukārt sešas reizes eksports pērn pieaudzis uz Kazahstānu (no 1,8 līdz 11,1 miljonam eiro), 23 reizes uz Armēniju (no 75 tūkstošiem līdz 1,7 miljoniem eiro) un 133 reizes uz Kirgizstānu (no 25 tūkstošiem līdz 3,3 miljoniem eiro), ar kuru līdz šim Latvijas tirdzniecības bilance bijusi niecīga. Deviņas reizes šajā kategorijā eksports kāpis arī uz Turciju (no 1,2 līdz 11 miljoniem eiro).

Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer EK.

— Kristīne Harmsena

Viedoklis

SANDRA KALNIETE, EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTE NO LATVIJAS, EIROPAS TAUTAS PARTIJAS GRUPA/”JAUNĀ VIENOTĪBA”

Tiklīdz Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ES strauji un mērķtiecīgi pieņēma sankcijas pret šo valsti. Līdz šim stājušās spēkā 12 sankciju kārtas, līdz februāra beigām tiks sagatavota nākamā. Visas sankcijas ir vērstas pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm un politisko eliti. Lai gan Kremlis pastāvīgi rod iespējas sankcijas apiet, tās kopumā darbojas, taču pastāvīgi ir jāstrādā, lai sankcijas padarītu efektīvākas. ES nedrīkst ļaut agresoram palielināt savu militāro budžetu, tāpēc sankciju regulējumā ir jāaizver caurumi, ko Krievija izmanto, lai pelnītu ar energoresursiem, tādējādi turpinot finansēt brutālo karu pret Ukrainu. Debatēs Eiropas Parlamentā esmu uzsvērusi Eiropas Tautas partijas stingro pozīciju – aicinām pilnībā aizliegt enerģijas importu no Krievijas, nekavējoties nosakot Krievijas naftas, ogļu un kodoldegvielas embargo, kā arī gāzes embargo pēc iespējas ātrāk. Tāpat ir jāpazemina naftas cenu griesti, jāaizliedz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes un sašķidrinātās naftas gāzes imports, kā arī Krievijas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes eksporta sūtījumi caur ES.

UZZIŅA

ES ierobežojošie pasākumi attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, šobrīd tiek piemēroti kopumā gandrīz 1950 personām un vienībām. 2023. gada decembrī ES noteica sankcijas vēl 61 personai un 86 vienībām. Sankcijas pret personām ietver ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu. Ceļošanas aizliegumi liedz sarakstā iekļautajām personām iebraukt ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā pa sauszemi, gaisu vai jūru. Aktīvu iesaldēšana nozīmē, ka tiek iesaldēti visi konti, kas pieder sarakstā iekļautajām personām un vienībām ES bankās. Tāpat ir aizliegts darīt tiem tieši vai netieši pieejamus jebkādus līdzekļus vai aktīvus. Tas nodrošina, ka viņu naudu vairs nevar izmantot, lai atbalstītu Krievijas režīmu, un viņi nevar mēģināt atrast drošu patvērumu ES.

AVOTS: EIROPAS KOMISIJA

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā