Sapnis par Kilimandžāro

Kilimandžāro ir augstākais vulkāniskas izcelsmes kalns Āfrikā, atrodas tas Tanzānijas ziemeļaustrumos netālu no Kenijas robežas. Kalna augstākā virsotne ir Kibo (Uhuru), kas paceļas 5895 metrus virs jūras līmeņa, un to visu cauru gadu sedz sniegs un ledājs, lai gan masīvs atrodas ļoti tuvu ekvatoram.
Kilimandžāro un tam pakājē esošie meži ir iekļauti Kilimandžāro nacionālajā parkā, kas plešas 7500 kvadrātkilometru platībā. Parks izveidots 1973. gadā, un 1987. gadā tas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kilimandžāro flora ir daudz bagātāka nekā apkārtējā līdzenumā. Kalna lejasdaļā aug tropiskie augi (īpaši kukurūza, kafija), tālāk – līdz apmēram 3000 metru augstumam – kalnu klāj džungļi, vēl augstāk – ķērpji un sūnas, bet tuvāk virsotnei ir tikai akmeņu krāvumi.
Kalns ir iecienīts tūristu un aktīvās atpūtas piekritēju galamērķis. Gadā to apmeklē vairāki tūkstoši ceļotāju, kuri vēlas nokļūt Āfrikas augstākajā virsotnē. Lai kāptu Kilimandžāro, nav nepieciešams īpašs alpīnistu ekipējums vai kāds cits profesionāls aprīkojums. Uz kalna virsotni ved septiņi dažādi maršruti, kas pieveicami vairāku dienu laikā, atkarībā no tā, kāds maršruts ir izvēlēts. Uzkāpt Kilimandžāro vienā dienā nav iespējams līdz virsotnei veicamā attāluma dēļ, kā arī augstuma izmaiņu dēļ nepieciešama organisma aklimatizācija. Septiņi dažādie maršruti – Marangu (sešas dienas), Machame (septiņas dienas), Lemošo (Lemosho) (astoņas dienas), Šira (Shira) (septiņas dienas), Rongai (septiņas dienas), Ziemeļu aplis (Northern Circuit) (deviņas dienas) un Umbve (Umbwe) (septiņas dienas) – sākas katrs citā punktā un ir ar atšķirīgu grūtības pakāpi. Kāpējiem ir iespēja izvēlēties savām spējām piemērotāko taku. Vispopulārākās ir Machame, Marangu un Lemošo, jo tās kāpšanas ziņā ir visērtākās. Bet Umbvi, Ziemeļu apli un Širu neizmanto gandrīz nemaz. Ir arī Mvekas taka, kuru kāpēji izmanto tikai, lai dotos lejā no virsotnes, vai arī kā kravas ceļu (porteri, kas nes mantas, ja nepieciešama palīdzība utt.) vietējiem iedzīvotājiem.