• MĀRIS LAPIŅŠ kopā ar ģimeni izveidojis zīmolu “MārLapiņi” un nodarbojas ar mārrutku pārstrādi. 2022. gadā pārdotas 6,5 tūkstoši produkcijas vienības. Saimnieks norāda, ka elektroenerģijas cenu kāpuma un izejvielu dēļ palielinājusies arī gatavās produkcijas pašizmaksa. Tā rezultātā no septembra par aptuveni 12% plānojas cenu pieaugums lielai daļai “MārLapiņi” produkcijas.

Māris Lapiņš no Mārupes novada Latvijā ir viens no retajiem, kurš jau vairākus gadus veiksmīgi nodarbojas ar mārrutku pārstrādi. Saimniecībā strādā visa ģimene, un lielākā daļa procesu ir roku darbs. “MārLapiņu” ģimenes uzņēmumā ciemojās arī “Zemgales Ziņas”.

Eksperimentē ar dažādām garšvielām

“Ideja par mārrutku pārstrādi radās pirms septiņiem gadiem, kad vēl dzīvojām Jaunmārupē dzīvoklī. Abām meitām – Annai un Elizabetei – bija jāsarūpē piedāvājums gadskārtējam Miķeļdienas tirdziņam skolā. Pārsvarā visi nesa pašceptus saldumus, bet mēs izdomājām sarīvēt mārrutkus ar sāli un cukuru un piedāvāt tos sapildītus burciņās. Jau divdesmit minūtēs viss tika pārdots, un abas nopelnīja pa 40 eiro,” atceras Māris Lapiņš. Tā arī ar sievu Intu viņš nolēmis izmēģināt pievērsties mārrutku pārstrādes biznesam. Sākumā pārstrāde notikusi dzīvokļa virtuvē, bet pirms nepilniem trim gadiem iegādāts ģimenes īpašums, kur ražošanai jau paredzētas plašākas telpas. Uzņēmuma īpašniekam jau no bērnības paticis gatavot ēst un eksperimentēt ar dažādām garšvielām, kas palīdzējis arī jaunu produktu radīšanā: ”Esmu strādājis dažādās profesijās, kas gan nav saistītas ar pavārmākslu, bet ikdienā mājās parasti ēst gatavoju es, nevis sieva.” Ģimenes uzņēmumā viņš atbild par ražošanu un finansēm, sieva Inta par reklāmu un mārketingu, bet abas piecpadsmitgadīgās meitas piepalīdz palīgdarbos, galvenokārt etiķešu līmēšanā uz burciņām.

• MĀRIS LAPIŅŠ ar sievu Intu un meitām Annu un Elizabeti Līgo svētkos.
  FOTO: INGRĪDA NEUSA-LUCA UN NO MĀRA LAPIŅA PERSONĪGĀ ALBUMA

Pārstrādei der trīsgadīgi augi

“Mārrutkus gan šobrīd neaudzējam, bet uzpērkam no audzētājiem vai braucam rakt paši. Pārstrādei der tādi mārrutki, kuriem ir vismaz trīs gadi. Viengadīgos neizmantojam, jo tiem neturas stiprums. Tos gan ir viegli tīrīt, jo miziņa plāna, taču, kad pirmajā gadā pamēģinājām, tad, pēc divām nedēļām atverot burciņu, secinājām, ka smarža ir, garša ir, bet asuma nekāda. Lai stiprums turētos, mārrutkiem vajag vismaz divas ziemas sasalt. Ne velti arī sena latviešu gudrība māca, ka mārrutkus vajag rakt tikai trešajā gadā,” pamāca mārrutku ražotājs. Gadā tiek pārstrādātas 3,5–4 tonnas mārrutku sakņu. Atvestās nemazgātās saknes tiek tīrītas un mazgātas ar rokām, jo mehanizēt šo procesu burtiski nav iespējams. Tautas gudrība vēsta, ka mārrutkus var ievākt visos mēnešos, kuros ir burts “r”, tātad vasara rakšanai neder, bet trīsgadīgajiem arī vasarā sīvums nemazinās, tāpēc tas nav tik strikti jāievēro.

Īpašā “MārLapiņu Bomba”

“MārLapiņi” piedāvā vairāk nekā 30 mārrutku pārstrādes produktu. Atšķirībā no veikala ierastajiem uzņēmums gatavo mārrutkus ar visdažādākajām piedevām – dzērvenēm, bietēm, smiltsērkšķiem, tomātiem, upenēm, ķiploku, ingveru un citronu. Tomēr pati galvenā atšķirība no rūpnieciski ražotajiem ir tā, ka lielākajai daļai šo produktu nav pievienots etiķis vai citronskābe, tāpēc tos nepieciešams uzglabāt ledusskapī. Lielākā daļa receptūru ir paša īpašnieka radītas, bet citas idejas noskatītas internetā un attiecīgi uzlabotas, jau balstoties uz uzkrāto pieredzi.

Pircēji kopumā vislabprātāk tomēr izvēlas klasiskos mārrutkus ar etiķi vai bez. Tomēr ļoti pieprasīts ir arī īpašais produkts “MārLapiņi Bomba”, kas ir mērce uz ābolu etiķa bāzes ar izcilu garšu, kuras sastāvā ir ābolu etiķis, mārrutki, medus, ingvers, ķiploki, sīpoli, kurkuma, kanēlis, čili un krustnagliņas. Māris Lapiņš to iesaka kā ideālu līdzekli pret saaukstēšanos, kuru praksē pārbaudījušas arī abas viņa meitas: “Kopš gatavoju un regulāri lietoju mārrutkus, esmu aizmirsis, kas ir slimošana un iesnas. Pandēmijas laika pašā sākumā šis produkts bija īpaši pieprasīts, mums pat pietrūka izejvielu tā saražošanai.”

Ir arī daži mārrutku veidi, kuri savu īsto pircēju nav atraduši un vairs netiks ražoti, piemēram, mārrutki ar burkāniem un āboliem, mārrutki ar apelsīniem un mārrutki ar pīlādžiem.

Interesanti, ka bez ierastā mārrutku pielietojuma pie dažādiem gaļas ēdieniem, zivīm un salātiem, svaigā veidā tie var tikt pievienoti arī desertiem un tējai. Mārrutki ar avenēm ir saldi un labi sader ar saldējumu vai kūku krēmiem.

Pieaug produkcijas pašizmaksa

Produkcija tiek realizēta dažādos tirdziņos, “Rimi” “Klēts” stendos, veselīgo produktu veikalos un arī interneta veikalā. Konkrētiem produktiem jau izveidojies savs klientu loks, kuri regulāri veic pasūtījumus. Mārrutku produkcijas noietam veikalos raksturīga sezonalitāte, jo, sākot ar maiju vai iestājoties siltam laikam, pārdotais produkcijas apjoms samazinās, bet ar rudeni atkal palielinās. Tirdziņos un pilsētu svētkos mārrutki gan ir iecienīti visos gadalaikos. 2022. gadā tika pārdotas 6,5 tūkstoši produkcijas vienības.

“Iepriekšējā gadā varēja just, ka iedzīvotāju pirktspēja ir kritusies, un vidējais pirkuma apjoms mūsu produktiem tirdziņos samazinājās no 15 eiro līdz deviņi eiro, kas ir aptuveni par 30% mazāk. Šajā gadā gan uz tirdziņiem atliek mazāk laika braukt, jo jāpabeidz ģimenes mājas būvniecība,” atzīst mārrutku ražotājs. Arī kopējais uzņēmuma apgrozījums pērn samazinājās par 30–40%.

Elektroenerģijas cenu kāpuma un izejvielu dēļ, piemēram, dažādu piedevu un ogu cenu pieauguma dēļ, palielinājusies arī gatavās produkcijas pašizmaksa. Tā rezultātā no septembra lielai daļai “MārLa-
piņu” produkcijas plānojas cenu pieaugums par aptuveni 12%.

Izaugsmes iespējas mazajiem uzņēmējiem, pēc īpašnieka vārdiem, tiek bremzētas neatbilstoša darbaspēka nodokļa sloga dēļ, kas ir augstākais starp Baltijas valstīm: “Manuprāt, valstī noteiktajai minimālajai algai būtu jābūt vienādai ar neapliekamo minimumu. Uzskatu arī, ka pārtikas precēm jāsamazina PVN likme, jo tas samazinātu produktu cenu, kas savukārt palielinātu apgrozījumu, jo cilvēki vairāk pirktu.”

Par eksporta iespējām un krasu saražotā apjoma palielināšanu īpašnieki pašlaik nedomā: “Eksporta iespējas vienmēr ir prātā, bet to nemēģinām realizēt specifiskā produkta dēļ. Tas ir iecienīts valstīs, kur jau ir izveidojusies tāda pati situācija kā pie mums – lielo ražotāju produkcija ir noplicinājusi cilvēku garšas kārpiņas, kā arī izpratni par to, cik izmaksā produkta pagatavošana.”

Runājot par konkurenci, Māris Lapiņš norāda, ka “ar lielajiem ražotājiem, protams, cenu ziņā nav iespējams konkurēt, bet starp mazajiem līdzīgu produktu ir maz, un parasti tie ir klasiskie mārrutki tikai ar dažām piedevām. Mārrutkus bez pievienotā etiķa arī neviens nepiedāvā, tāpēc esam atraduši savu nišu, kur turpināt attīstīties.”

Plāno vairāk pievērsties tūrismam

Uzņēmuma produktiem ir nemainīgi laba kvalitāte, par ko liecina saņemtie apbalvojumi konkursos: “Trīs gadus pēc kārtas piedalījāmies “Novada garšas” pārtikas produktu kvalitātes konkursā. 2020. gadā visi iesniegtie “MārLapiņu“ produkti ieguva godalgotas vietas: mārrutki ar avenēm – sudraba medaļu, mārrutki ar upenēm un sinepēm – arī sudraba medaļu, “MārLapiņi Bomba” – bronzas. 2021. gadā produktiem “Īsts mārrutks” – sudraba medaļa, bet “Mārrutku lapu pesto” – bronzas. Toties 2022. gadā mārrutku želeja ar čili ieguva zeltu.”

“MārLapiņu” nākotnes plānos ietilpst pašiem savs mārrutku lauks, lai tie vairs nebūtu jāiepērk no citiem audzētājiem. “Mūsu ražošanas apjomu nodrošināšanai vajadzētu iestādīt 60 tūkstošus mārrutku stādus 1,5 hektāru platībā,” atklāj Māris Lapiņš. Paredzēta arī atsevišķas ražošanas ēkas un nojumes būvniecība ērtākai ekskursantu uzņemšanai. Arī tagad šeit samērā bieži ierodas ekskursantu grupas, un saimnieks iepazīstina interesentus ar mārrutku labajām īpašībām, uzņēmuma izveides vēsturi un piedāvā produktu degustāciju. Izveidojusies laba sadarbība ar Ziemassvētku kauju muzeju, ar kuru kopā “MārLapiņi” šovasar piedalījās arī Jelgavas novada Mājas kafejnīcu dienās, piedāvājot apmeklētājiem liellopu gaļas biezzupu Strēlnieku gaumē ar īstu rudzu maizi ar mārrutku sviestu.

Mārrutki ir viena no vērtīgākajām dabiskajām antibiotikām, kā arī pretiekaisuma un atkrēpošanās līdzeklis. Mārrutkos ir piecas reizes vairāk C vitamīna nekā citronā. Vienīgais, kas jāatceras, – mārrutki visas derīgās īpašības saglabā svaigā veidā, Senatnē Eiropā mārrutki bija glābiņš cīņā pret zemes nogruvumiem. Zemnieki tos stādīja upju un grāvju nogāzēs, lai augs ar sīkstajām un dziļajām saknēm neļautu augsni tik viegli izskalot. Mārrutki tika izmantoti ļoti plaši tradicionālajā krievu kulinārijā. Interneta dzīlēs var atrast ļoti daudz ēdienu recepšu, kurās ir mārrutki. Katrs atradīs sev ko noderīgu un atbilstošu. Piemēram, tiem, kam patīk gatavot gaļu uz atklātas uguns, var ieteikt to cept mārrutku lapās. Tādā veidā gaļa paliks sulīga un iegūs patīkamu pikantu garšu.

Mārrutki ar dzērvenēm

● 100 grami mārrutku

● 200 grami dzērveņu

● 1 tējk. cukura, šķipsniņa sāls

Izraktu mārrutku sakni nomazgā, notīra un sarīvē vai samaļ. Pielej nedaudz vārīta atdzesēta ūdens. Pievieno sablendētas dzērvenes, cukuru un sāli. Visu kārtīgi sajauc un uzglabā ledusskapī. Labu apetīti!

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2023